Grūtniecība mēnesi pēc slimības

 23. janvāris 2009 13:15 Pieredze  skatījumi: 10289

Veselu gadu nodzīvojām ar vīru kopā, līdz vienu dienu viņš man pajautāja, kāpēc es vēl neesmu palikusi stāvoklī. Es par to aizdomājos un pieteicu vizīti pie sava ginekologa.



Foto: no personīgā arhīva


 

 

Olnīcu iekaisums

Pēc izmeklēšanas viņš secināja: nav jau arī nekāds brīnums, ka neesmu palikusi stāvoklī, jo man ir diezgan liels olnīcu iekaisums. Tā es gāju pie daktera četras reizes uz vizīti. Pēdējās vizītes laikā viņš nosmēja, ka tagad viņš mani negrib redzēt vismaz trīs mēnešus. „Kāpēc?” es jautāju. „Vai esmu tik nejauka?” Dakteris atteica: „Nē, vienkārši tev pagaidām te nav, ko darīt.” Pagāja mēnesis. Vakaros sāku justies savādi, tā kā slikta dūša, tā kā nelabi. Nolēmu iet uz aptieku pirkt grūtniecības testu, un tas uzrādīja divas svītriņas. Biju ļoti laimīga! Nevarēju sagaidīt vakaru, lai to paziņotu vīram. Vīrs arī bija ļoti laimīgs.

 

Grūtniecība

Pēc mēneša atkal devos pie sava ārsta ar priecīgo vēsti.:)) Par dzemdību datumu noteica 5. augustu. Gāja mēneši, strādāju, un ar 26. maiju devos pelnītā dekrēta atvaļinājumā. Ar vīru skaitījām pēdējos mēnešus, pēc tam nedēļas un tad dienas. Pienāca 3. augusts, piecos no rīta sāku just tādas kā durstošas sajūtas vēdera lejasdaļā. Ciemos bija mana mamma, devos viņai jautāt, ko tas nozīmē, prasīju: vai tiešām tā diena ir pienākusi?

Ar vīru skaitījām pēdējos mēnešus, pēc tam nedēļas un tad dienas.

Viņa teica, ka jā. Līdz plkst. 15.00 sēdēju mājās, jo ārsts teica, ka pirmajās dzemdībās uz slimnīcu nav jāsteidzas. Tā nu es arī gaidīju to īsto brīdi. Ap trijiem pēcpusdienā vīrs mani veda uz slimnīcu, lai gan domājām, ka tik ātri jau nekas nebūs. Dežurējošā ginekoloģe apstiprināja, ka mazā gaidāma tikai nākamajā rītā, jo dzemde nemaz neveras vaļā. Vīrs bija aizbraucis mājās, pēc stundas es viņam zvanīju un teicu, lai brauc uz slimnīcu, jo dzemdības ir sākušās.

 

Ne rīt, bet šodien

Dežurējošā dakterīte man iedeva kaut kādas zāles, kas vilka uz miegu, un teica, lai vēl atpūšoties, ka mazā patiešām būšot tikai no rīta. Bet mazā tomēr piedzima tai pašā dienā. Kad nāca virsū īstas sāpes, tad domāju: ārprāts. Dzemde sāka ļoti strauji vērties vaļā, un mazā piedzima ļoti ātri - septiņās minūtēs un 10 sekundēs. Plkst. 20.21 meitiņa jau bija klāt, tika uzlikta uz mana punča, lai iepazītos ar mani, tad lika pie krūts ēst. Vīrs bija laimīgākais vīrietis, viņš no laimes nobirdināja pat asariņu, jo ilgi gaidītā meitiņa, ar kuru viņš visus deviņus mēnešus bija runājies caur manu punci, bija klāt. Meitiņa piedzima tikai divas dieniņas ātrāk, nekā bija plānots. Nu jau mūsu meitiņai ir pieci mēneši un 19 dieniņas. Esam ļoti laimīgi. :)

 

Iesūtījusi Līga Rostoka 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk