Meitiņa izkrita, nevis piedzima

 23. janvāris 2009 11:00 Pieredze  skatījumi: 7840

Dzemdības notika 2008. gada 7. martā, kad man plkst. 11.00 pārdūra ūdeņus. Līdz pat plkst. 14.00 vispār nebija nekādu sajūtu. Tikai pēc tam kaut kas nedaudz sāka kņudēt.




Ap kādiem pieciem vai sešiem vakarā varēju teikt, ka kaut kas sākas, vismaz jutu stiprākas kontrakcijas. Ap deviņiem vakarā mani pie rokas aizveda uz dzemdību zāli. Tur uz kušetes mani apskatīja un ielika sistēmu, lai veicinātu dzemdes atvēršanos. Nu, tad sākās sāpes tā pa īstam, ka pat elpa krita ciet... Daktere ieteica, lai pastāvu nedaudz stāvus pret krēslu. Mana mamma bija aizmugurē un palīdzēja riņķot gurnus. Kad mazulīte, galviņu kustinot, bīdījās ārā, bija nedaudz nepatīkami. Tad es tā riktīgi uzspiedu un jutu, kā mazulīte slīd ārā!!!
 
Kad mazulīte, galviņu kustinot, bīdījās ārā, bija nedaudz nepatīkami. Tad es tā riktīgi uzspiedu un jutu, kā mazulīte slīd ārā!!!
Paldies Dievam, ka vecmāte, kura sēdēja netālu pie galda un rakstīja papīrus, laikus kaut kādā veidā noreaģēja un skrēja pie manis, lai noķertu manu mazo. Mamma pēc tam stāstīja, kā vecmāte skrēja, un mamma knapi paspēja viņai no rokas izķert pildspalvu, lai dakterei rokas būtu brīvas. NOĶĒRUSI viņa skaļi sauca dakterus, kuri bija izgājuši, jo neviens nedomāja, ka jaunai meitenei pirmās dzemdības varētu būt tik ātras... Nu, īsāk sakot - Karolīna izkrita, nevis piedzima... Tā, lūk, arī mēdz gadīties! :))

 

Iesūtījusi Vita Gumbina-Kardele, konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece

Ja arī Tu vēlies piedalīties konkursā, sīkāku informāciju lasi šeit. 
Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit. 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk