Dēliņš mūs sadzirdēja

 20. janvāris 2009 12:35 Pieredze  skatījumi: 4124

Vakarā dikti lūdzos dēliņu, lai viņš ātrāk nāktu pasaulē, jo ļoti ar tēti vēlējāmies viņu samīļot, sabučot un apskaut. Mūsu vēlme bija tik stipra, ka pat kopīgi lūdzām Dieviņam, lai tas beidzot notiktu, jo dzemdību noteiktais datums bija pārstaigāts jau astoņas dienas.




Vakarā dikti lūdzos dēliņu, lai viņš ātrāk nāktu pasaulē, jo ļoti ar tēti vēlējāmies viņu samīļot, sabučot un apskaut. Mūsu vēlme bija tik stipra, ka pat kopīgi lūdzām Dieviņam, lai tas beidzot notiktu, jo dzemdību noteiktais datums bija pārstaigāts jau astoņas dienas.

 

2008. gada 22. marta vakarā ar lielam cerībām uz drīzu mazuļa nākšanu pasaulē devāmies pie miera. Vīrs iemiga jau pirmajā minūtē, bet es vienkārši nespēju, jo acu priekšā redzēju sava mazā dēliņa smaidu. Jau nakts, vīrs saldā miegā, bet es joprojām nespēju iemigt. Skatījos nakts tumsas apņemtajos griestos, līdz manu sapņošanu pārtrauca asas un velkošas sāpes vēderā. Vēders kļuva stingrs, stingrs. Pārgāja... Domāju: nē, jāiet pie miera, aizvēru acis. Un sāpes atkārtojās. Neuztvēru to kā saistību ar dzemdību sākšanos un mēģināju iemigt, bet atkārtotās sāpes to man liedza. Kad sāpes vairs nebija izturamas, sāku bakstīt un purināt vīru. Kad viņš pamodās, teicu: „Kāpēc tu vari gulēt, bet es ne? Nav godīgi.” Vīrs attrauca: „Varbūt tev jau sākas dzemdības un jābrauc uz slimnīcu?” Es atbildēju, lai beidz ākstīties, jo tās nav dzemdību sāpes, kaut gan pašai šis ir pirmais bērniņš. Tā mīļotais atkal iemiga, bet es piecēlos un visu nakti nostaigāju pa istabām riņķī apkārt. Laikam no rīta izdevās iesnausties uz pāris minūtēm, jo pamostoties jutos kā no jauna piedzimusi, no nakts sāpēm ne miņas. Tā kā bija Lieldienu rīts, ar vīriņu brokastīs sitāmies ar Lieldienu olām (es uzvarēju :)). Notiesājusi vienu, teicu mīļumam: „Vēlāk aizbrauksim uz slimnīcu, man tur sarunāta vizīte pārbaudei, kāpēc mazais tik ilgi kavējas.”

Es atbildēju, lai beidz ākstīties, jo tās nav dzemdību sāpes, kaut gan pašai šis ir pirmais bērniņš.

 

Ieradāmies slimnīcā, vīrs palika uzgaidāmajā telpā. Pēc izmeklēšanas daktere sacīja: „Jums jau četru centimetru atvērums, varbūt stāsieties slimnīcā? Tikai aizbrauciet pakaļ mantām un tad brauciet atpakaļ.” Aizbraucām mājās, paķērām somas, izsaucām taksi un devāmies uz slimnīcu, pa ceļam ieskrienot pēc ūdens un šokolādes. Kāpjot pāri dzemdību nodaļas slieksnim, nogāja ūdeņi.

 

Mums bija plānotas ģimenes dzemdības, tāpēc ar vīru aizpildījām visas formalitātes, un mūs aizveda uz dzemdību zāli, kur varējām izbaudīt to laimi, ko nozīmē laiks, kamēr bērniņš nāk pasaulē. Mums tas bija kas jauns un līdz šim vēl neizjusts. Vīrs man ļoti palīdzēja, pat nezinu, kas būtu noticis, ja viņa man tajā brīdī nebūtu bijis klāt. To saku tāpēc, ka nebiju no rātnajām un mierīgākajām dzemdētājām. Es atzīšos:  nedaudz iekniebu vecmātei, kļuvu dusmīga uz visiem, kas nāca man klāt un gribēja palīdzēt. Mīļotais mani uzmundrināja, pamasēja muguru, pieturēja, pat nomainīja pamperu, padeva padzerties... Upsss, man tagad pat nobira asara, to visu atceroties... Tas bija tik skaisti…

Nebiju no rātnajām un mierīgākajām dzemdētājām. Es atzīšos: nedaudz iekniebu vecmātei, kļuvu dusmīga uz visiem, kas nāca man klāt un gribēja palīdzēt.

Kad vajadzēja doties uz dzemdību krēslu, mana pirmā doma: viss, vairs atpakaļceļa nav, nāksies to paveikt. :) Tajā apjukumā vēl paspēju izteikt: „Kāpēc vīrieši nevarēja dzemdēt, atkal nav godīgi.” Un tad sekoja pēdējais spiediens, un mazais plkst. 17.30 pēc divarpus stundu mocībām bija klāt. Es un vīriņš nespējām valdīt prieka asaras, skūpstījām viens otru. Tik sirsnīgi raudāju, ka nespēju izteikt vārdus „mans dēls”, ko tajā brīdī tik ļoti ar visām pūlēm centos pateikt. Bet daktere saprata un pabeidza manis iesākto: dēls! :) Vīriņš pat pats pārgrieza nabassaiti. Kad mazulis bija nomazgāts, nomērīts un nosvērts, man uz punčuka tika uzlikts 53 cm garš un 3800 g smags puisītis, mūsu dēliņš Ralfs.

 

Tuvojas marts, mūsu lolojumam būs jau apaļš gadiņš. :))

 

Iesūtījusi Dace Labanoviča, konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece

Ja arī Tu vēlies piedalīties konkursā, sīkāku informāciju lasi šeit. 
Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit. 

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk