Ātrā palīdzība augiem

 04. jūnijs 2009 13:00 Raksts  skatījumi: 20952

Papildmēslošanu caur lapām izmanto gadījumos, kad augi cieš stresu: ilgstoši auksta un mitra laika, ilgstoša karstuma un sausuma, no slimību un kaitēkļu bojājumiem, kā arī kāda barības elementa akūta trūkuma brīžos.



Foto no žurnāla Dārza pasaule arhīva


Papildmēslošana caur lapām nevar aizstāt parasto barības elementu uzņemšanu caur saknēm, tā to tikai papildina. Caur lapām augi spēj uzņemt barības elementus lielākā koncentrācijā nekā caur saknēm, parasti lieto darba šķīdumu 0,5% koncentrācijā (tas ir 50 g vai ml uz 10 l ūdens), bet kalciju saturošus mēslojumus - pat 1% koncentrācijā (līdz 100 g uz 10 l ūdens).


Mēslojuma izvēle

Papildmēslošanai caur lapām labāk izmantot speciālos lapu mēslojumus - lielākoties tie ir šķidri, bet mēdz būt ari pilnīgi šķīstošo pulveru veidā. Tāpat var izmantot parastos pilnīgi šķīstošos mēslojumus: kalcija nitrātu, kālija nitrātu, kristalonus un superbas. Nav ieteicams karbamids, jo karstumā no tā izdalās amonjaks, kas mēdz apdedzināt lapas. Tāpat nav ieteicami kūdras eleksīrs un citi organisko mēslojumu produkti, jo tie parasti satur sīkas organiskas vielas daļiņas un mēdz aizsprostot sprauslas.


Smidzinašanas knifi

Papildmeslosanu caur lapām drīkst veikt tikai no tīra smidzinātāja, izmantojot universālo vai fungicīda sprauslu (herbicīdiem paredzētas plakanstrūklas sprauslas šinī gadījumā neder, jo veido pārāk lielus pilienus, kuri ātri noripo no lapām). Sevišķi rūpīgi jāizmazgā smidzinātājs pēc herbicīdu izmantošanas (īpaši pēc Bastas vai Raundapa). Drošāk smidzināt tikai ar mēslošanas līdzekli, kaut gan zemnieki aktivi maisa kokteiļus, miglojot reizē lapu mēslojumu ar fungicīdu vai insekticīdu. Mēslojuma un herbicīda maisījums palielina šķīduma fitotoksiskumu, tādēļ vairāk cieš arī kultūraugi.
Mēslojuma pārpalikumu nedrīkst uzglabāt, to var atšķaidīt ar ūdeni un izmantot citu augu papildmēslošanai caur saknēm, izlaistot zemē.
Pavasara beigās, vasaras sākumā, ilgstoši pieturoties vēsam laikam, augu saknes nespēj uzņemt fosforu no aukstas zemes. Tādēļ tomātu lapu kātiņi, lapas apakšpuses un galotnes iegūst violetu nokrāsu, bet uz gurķu, pelargoniju un citu augu lapām veidojas ieapaļi sausi plankumi, radot kādas slimības iespaidu. Šajā gadījumā labi palīdz firmas Omex mēslojums DP-98 (50 ml/10 l ūdens), Suplo makro P220 (100 ml/10 l ūdens), dzeltens kristalons (50 g/10 l), kā arī firmas Schultz tomātu mēslojums (50 g/10 l ūdens). Tāpat var izmantot Kemiras zemeņu lapu mēslojumu (50 g/10 l) ne tikai zemenēm, bet arī tomātiem un citiem fosfora trūkuma cietējiem.

Mēslojuma pārpalikumu nedrīkst uzglabāt, to var atšķaidīt ar ūdeni un izmantot citu augu papildmēslošanai caur saknēm, izlaistot zemē.

Ilgstoši karstā, sausā laikā lielākai daļai augu trūkst kalcija. Sevišķi jutīgi ir tomāti, uz kuru augļiem tādēļ veidojas sausā galotnes puve. Kad augļi ir jau bojāti, tos atliek tikai izmest, bet laicīgi var apsmidzināt jaunus augļaizmetņus (kad tie ir zirņa lielumā) ar kalcija nitrāta (100 g/10 l) vai mēslojuma Calmax (50 ml/10 l) šķīdumu. Tāpat var līdzēt mēslojums Suplo mikro+kalcijs (50 ml/10 l). Dāsmidzina tā, lai ar pilieniem noklātu auga augšdaļu, sevišķi jaunos augļus. Ar to pašu šķīdumu var apsmidzināt ari paprikas, salātus, sīpolus, galviņkāpostus (sevišķi skābējamas šķirnes), Pekinas un ziedkāpostus.
Sākoties pirmo tomātu augļu nobriešanai, uz zemākām lapām nereti parādās sarkanīgi brūni plankumi. Tā ir magnija trūkuma pazīme - tādēļ mēdz dzeltēt, piemēram, skujkoku skujas. Palīdzēs smidzinājumi ar magnija nitrātu (50 g/10 l) vai Calmax (50 g/10 l) - kaut gan lapas un skujas paliks bojātas, parādība vismaz neies plašumā.
Daunos zemeņu stādījumos, sākoties ziedēšanai, ieteicama regulāra (ik pēc 7-14 dienām) papildmēslošana caur lapām ar oranžo kristalonu (50 g/10 l) vai speciālo firmas Kemira zemeņu lapu mēslojumu (50 g/10 l). Vecas zemeņu dobes pēc ražas novākšanas un lapu nopļaušanas ieteicams regulāri apsmidzināt ar zilo kristalonu (50 g/101) vai zemeņu lapu mēslojumu, sākot no pirmo 3-4 lapu ataugšanas līdz augusta beigām.
Slimību un kaitēkļu novājinātus augus pēc augu aizsardzības pasākumu veikšanas var uzmundrināt ar kompleksiem mēslojumiem, piemēram, zilo kristalonu (50 g/10 l) vai zilo superbu (50 g/10 l). Tāpat labs augus spēcinošs līdzeklis ir Calmax (50 g/10 l).

Pavasara beigās, vasaras sākumā, ilgstoši pieturoties vēsam laikam, augu saknes nespēj uzņemt fosforu no aukstas zemes.

Kartupeļu lakstu puves, tomātu augļu puves, salātu puves, gurķu un ķirbju neīstās miltrasas novēršanai (bet ne ārstēšanai) labs profilakses līdzeklis ir mēslojums DP-98 (50 ml/10 l). Ar to apsmidzina vēl pilnīgi veselus augus no jūnija vidus līdz augusta vidum ik pēc divām nedēļām.
Ar sakņu augoņiem inficētu galviņu un ziedkapostu lapas var regulāri (ik pēc 7-14 dienām) apsmidzināt ar kalcija nitrāta (100 g/10 I) vai Calmax (50 ml/10 I) šķīdumu. Slimību tas neārstē, bet dod iespēju iegūt ražu ari no inficētiem augiem.
Vasaras beigās, kad jāveicina pēdējo tomātu nogatavošanās, papildmēslošanai caur lapām jāizvēlas mēslojumi ar augstāku kālija un zemāku slāpekļa saturu, piemēram, oranžo kristalonu (50 g/10 l), zaļo superbu (50 g/10 l) vai Suplo makro K220 (100ml/10 l).


Nogaidīšanas laiks

Lapu mēslojumi nav pesticīdi, tādēļ ražu var lietot pārtikā jau nākamajā dienā pēc apstrādes. Protams, pirms lietošanas dārzeņi vai ogas jānomazgā.

 

Avots: Žurnāls Dārza pasaule, Dārza darbu burtnīca, 2007/06

www.darzapasaule.lv
 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk