Nogāze akmens dārzs

 03. jūnijs 2009 12:00 Raksts  skatījumi: 35873

Akmensdārza ierīkošana ir īpaša māksla - rūpīgi iekopts daudzu gadu laikā, tas ir brīnišķīgs akcents dārzā. Pareizi veidotam akmensdārzam būtu jālīdzinās akmeņu veidojumiem dabā.



Foto no žurnāla Dārza pasaule arhīva


Vieta dārzā
Saulaina, pret dienvidiem vai dienvidrietumiem vērsta nogāze ir ideāla vieta akmensdārza veidošanai, jo nogāzei raksturīga laba drenāža un uz tās var viegli izvietot akmeņu krāvumus. Akmensdārzu nevajadzētu ierīkot ieplakā, kur veidojas tā saucamās sala kabatas, kā arī aukstiem valdošiem vējiem pakļautā vietā. Piemērota būs atklāta, saulaina vieta, kuru nenoēno koki. No kokiem pilošais lietus ūdens un rudenī nobirušās lapas rada pārāk lielu mitrumu, kas augus var sapūdēt. Turklāt tuvu esošo koku saknes konkurēs ar augiem par ūdeni un barības vielām.


Kādi akmeņi piemērotāki?
Akmensdārzam vēlams izmantot viena veida akmeņus. Ieteicamākie ir laukakmeņi, kuriem viena puse ir plakana, bet nevajadzētu ņemt akmeņus ar asām malām vai arī oļus ar pārlieku gludu un gaišu virsmu, lai kompozīcija nešķistu mākslīga. Vēl var izmantot šūnakmens vai kaļķakmens bluķīšus, kā arī dolomīta akmeņus.
Nav ieteicams izmantot rūpnieciski ražotus celtniecības materiālus - betonu, ķieģeļus un citus. Protams, tas nav aizliegts, tomēr tāpat kā iekārtojot māju, arī, veidojot dārzu, jābūt zināmam talantam un izjūtai, liekot kopā it kā savstarpēji nesaderīgus materiālus.
Ieteicams risinājums ir veidot kaut ko līdzīgu dabā sastopamiem akmeņu vai klinšu motīviem, piemērotāko izvēloties atkarībā no dārza reljefa. Ainaviskā dārzā akmeņus izvieto brīvi, bet regulāras formas dārzā tos izkārto četrstūrī vai aplī. Būtiski ir akmeņus pareizi nostiprināt, trešdaļu vai pusi pilnībā iegremdējot augsnē. Akmeņi jāliek guļus, lai kompozīcija būtu pēc iespējas stabila (vajadzības gadījumā to var iecementēt) un izskatītos dabiski. Pirms likšanas zemē akmens jāapgroza no visām pusēm, lai virszemē būtu redzams skaistākais sāns.

Akmensdārzam vēlams izmantot viena veida akmeņus. Ieteicamākie ir laukakmeņi, kuriem viena puse ir plakana, bet nevajadzētu ņemt akmeņus ar asām malām vai arī oļus ar pārlieku gludu un gaišu virsmu, lai kompozīcija nešķistu mākslīga.

Akmensdārza veidošana
Pirms akmensdārza iekārtošanas jāpārliecinās, vai vieta ir ar labu drenāžu un, ja nepieciešams, jāizveido ūdens noteces sistēma. Akmensdārza pacelšana virs apkārtējā zemes līmeņa palīdz uzlabot drenāžu. Dabīgi slīpās vietās drenāža parasti nav vajadzīga, bet zemajās vietās jāizrok grāvis. Veidojot mākslīgo akmensdārza uzbērumu, apakšā ierīko 10-50 cm drenāžas kārtu. To veido no šķembām, rupjas grants vai akmeņiem. Tad no mazauglīgas smilšainas grunts uzber paredzēto akmensdārza formu, lai tā būtu mazāka kā nepieciešams. Virskārtā ber 30-40 cm biezu kārtu ielabo-tas augsnes, sajaucot dārza augsni, smilti vai granti un kūdru attiecībās 1:1:1. Ar humusu bagāti maisījumi labi saglabā ūdeni, bet smilts vai grants uztur labu drenāžu.
Dabiskā reljefā saglabā esošo augsni, kuru nepieciešamības gadījumā ielabo. Ja augsne ir smilšaina un neauglīga, to norok un uzber akmensdārzam piemērotu augsni. Ja augsne mālaina, akmensdārzu veido augstāku - tad ilgāk saglabāsies mitrums un barības vielas tik ātri neizskalosies. Smilšainā augsnē pauguru veido zemāku, lai augu iesakņošanās periodā lietus pārāk neizskalotu smiltis.
Vienkāršākais akmeņu krāvums ir virzienā pa spirāli uz augšu. Jāievēro princips - lielākie akmeņi apakšā, mazākie - kalna galā. Piemājas dārziņā akmensdārzu veido apmēram metru, pusotru augstu, lai tas iekļautos apkārtnē. Lielākā lauku teritorijā akmensdārzs varētu būt plašāks un augstāks.


Augu izvēle
Grupējot augus akmensdārza, jāatceras, ka daļa šeit augošo sugu nezied ilgāk par mēnesi - pārējā laikā to izskatu nosaka auguma un lapojuma īpatnības. Lai stādījumam piešķirtu vēlamo struktūru, jāstāda dažāda augstuma un formas augus. Jārēķinās, ka, sagrupējot augus pēc ziedu krāsām, kombinācijas var neizdoties, ja nesakritīs ziedēšanas laiki. Tāpēc jāņem vērā arī augu augums un lapojums.
Augu mulčēšanai akmensdārzā var izmantot akmens šķembas, granti vai smilti. Izvēlētajam materiālam jālīdzinās akmensdārza celtniecībā izmantotajiem akmeņiem. Var izmantot arī priežu mizas. Mulča augiem rada dabisku vidi, turklāt labāk harmonē ar akmeņiem nekā kaila augsne. Mulča nodrošina labu drenāžu pie augu pamatnes, nomāc nezāļu augšanu un saglabā mitrumu, pasargājot arī augsnes virskārtu no sablīvēšanās laistīšanas vai lietus laikā. Akmensdārza mulčai jābūt vismaz 2,5 cm biezā kārtā, bet uz nogāzes tā var būt 2-15 cm - atkarībā no audzētajiem augiem.

Lai stādījumam piešķirtu vēlamo struktūru, jāstāda dažāda augstuma un formas augus. Jārēķinās, ka, sagrupējot augus pēc ziedu krāsām, kombinācijas var neizdoties, ja nesakritīs ziedēšanas laiki.

Akmensdārza augu galvenās prasības:

  • trūdvielām ne pārāk bagāta un ne pārāk smaga, taču pietiekami auglīga minerālaugsne, sastrādāta 30-40 cm dziļumā;
  • pietiekams augsnes mitrums (vidēji  mitra līdz mēreni sausa) visā veģetācijas periodā;
  • laba augsnes drenāža;
  • vēlamais apgaismojums - saule, pusēna;
  • no daudzgadīgo nezāļu saknēm iztīrīta augsne. Nezāles cītīgi jāravē arī pēc augu iestādīšanas. Jāatceras, ka zemā auguma dēļ šie augi nespēj pretoties spēcīgāku augu konkurencei. Ideāli būtu pārlūkot akmensdārzu vismaz reizi nedēļā.

 

 Materiālu sagatavoja: Ilze Klapere, žurnāls Dārza Pasaule, 05/2007

www.darzapasaule.lv


 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

#MīlaRestart. Iemīlies no jauna!

Jaunākie rakstiLasīt vairāk