Kādas ir pēriena sekas?
Fiziska vardarbība var radīt gan īslaicīgas, gan ilgtermiņa sekas, kuras pārvarēt iespējams tikai ar speciālista palīdzību.
Sekas uzvedībā:
* nerūpēšanās par sevi
* agresivitāte
* mazkustīgums
* pārmērīgs kustīgums
* atkarību izraisošo vielu lietošana
Sekas sociālajā sfērā:
* nespēj atrast kontaktu, veidot attiecības ar citiem bērniem
* veidojas izkropļota pasaules uztvere – bērns pieņem, ka vardarbība ir normāls veids, kā vecāki izrāda rūpes un mīlestību pret bērnu
Sekas kognitīvajā sfērā:
* grūtības koncentrēties
* grūtības atcerēties
Sekas fiziskajā veselībā:
* traumas un savainojumi
* miega traucējumi
Sekas emocionālajā sfērā:
* kauna, vainas un baiļu izjūta
* dusmas un dusmu lēkmes
* depresīvas izjūtas
* negatīvs pašvērtējums
* pašcieņas trūkums
* nespēja uzticēties pieaugušajiem
* vāja emociju kontrole
Audzinot bērnu,ar pērienu, bērns jūtas kā upuris.
VAINAS SAJŪTA
Bērns parasti jūtas atbildīgs par to, kas notiek ar viņu un viņam apkārt. Ja pret bērnu izturas varmācīgi, viņš vaino sevi. Bērns var iedomāties, ka ir pelnījis fizisku vardarbību, jo ir bijis slikts.
Daudzi bērni cenšas sevi aizsargāt, tomēr viņiem tas neizdodas. Rezultātā viņi var pārstāt sevi aizsargāt vispār. Tā ir iemācīta bezpalīdzība.
Bērns var pārdzīvot dziļu kaunu, justies citādāks nekā citi vai “sabojāts” un vientuļš. Šīs sajūtas mēdz saglabāties arī cilvēkam pieaugot un tās var nopietni traucēt attiecībās ar citiem cilvēkiem vai realizēt kādus konkrētus mērķus dzīvē.
BAIĻU SAJŪTA
Bērns, kas cietis no vardarbības vai arī bijis liecinieks vardarbībai mājās, jūtas pamests viens ar savām bailēm, jo cilvēki, kuriem viņš varētu uzticēties vai kuriem būtu viņš jāaizsargā, ir pievīluši un bijuši vardarbīgi pret viņu.
Bērnam ir sajūta, ka pasaule viņam vairs nav droša vieta.
BEZSPĒCĪBAS SAJŪTA
Bērns jūt bezspēcību, nekas nespēja pasargāt viņu.
Ja bērnam neviens netic un nemēģina palīdzēt, viņš jūtas pamests fiziskā bezpalīdzībā un jūtas psiholoģiski bezspēcīgi. Šīs sajūtas var saglabāties visu mūžu un tas apgrūtina cilvēka spēju aizsargāt sevi no iespējamās vardarbības, arī esot pieaugušam.
NODEVĪBAS SAJŪTA
Ja bērnu sāpina cilvēki, kuriem viņš ir uzticējies, viņš jūtas dusmīgs, nodots, apmulsis un nomākts.
Bērns bieži ir apjukumā, jo mīl cilvēkus, kuri pret viņu ir vardarbīgi. Bērns nesaprot, vai vajadzētu uzticēties šiem cilvēkiem, vai vajadzētu izstāstīt kādam citam par notikušo.
ZAUDĒJUMA SAJŪTA
Vardarbībā cietis bērns:
* zaudē bezrūpīgu un laimīgu bērnību
* zaudē normālas augšanas un attīstības iespējas
* zaudē emocionāli siltas attiecības ar saviem pirmajiem aprūpētājiem un spēju veidot veselīgas attiecības ar citiem
* var zaudēt savas mājas, ģimeni un sev pierasto sabiedrību, ja vardarbību pret bērnu atklāj
DESTRUKTĪVA UZVEDĪBA
Vardarbībā cietis bērns var darīt pāri sev vai citiem. Tas var izpausties dažādos veidos:
* sevis ievainošana (piemēram, griezt sev rokas, kājas, plēst matus, nodzēst cigareti pret ķermeņa daļām)
* riskantu spēļu spēlēšana
* intensīvi niknuma uzliesmojumi
* iesaistīšanās kriminālās aktivitātēs, narkomānija, alkoholisms, prostitūcija
* ēšanas traucējumi
* pašnāvības vai slepkavības tendences
IZKROPĻOTA UZTVERE UN UZSKATI
Vardarbības pieredze negatīvā veidā maina bērna uztveri un ietekmē viņa priekšstatus gan par sevi, gan par citiem, gan pasauli kopumā. Vairākas sajūtas, domas un pārliecība var spēcīgi ietekmēt bērna emocijas un uzvedību. Vardarbības pieredze atstāj bērnā šādas izjūtas un uzskatus:
* es esmu sabojāts
* es esmu bezspēcīgs
* es esmu slikts, vainīgs, esmu tas, kuru kāds var izmantot
* es esmu atbildīgs par to, kas ar mani notiek
* es esmu haotisks
* man tuvie cilvēki mani nodod (vienmēr nodos)
* man nav personīgo robežu (citi var darīt man pāri, un es nevaru sevi aizsargāt, es nepiederu pats sev).
Materiāls publicēts sadarbībā ar www.noliecsiksnu.lv
