No sasaldēta embrija dzimusi meitenīte

 01. jūnijs 2009 10:00 Ziņa  skatījumi: 11704

Šanijas Moranai-Simmondsai vajadzēja būt spurainai tīnei ar trakojošiem hormoniem, nemitīgi zvanošu mobilo tālruni un popzvaigzņu plakātiem izlīmētu guļamistabu. 1995. gada vasarā ieņemtā meitene šobrīd visticamāk prātotu par savu gaidāmo 14. dzimšanas dienu, kamēr viņas vecākus nodarbinātu meitas sekmes skolā. Tā vietā Šanija apmeklē bērnu rotaļu grupas, spēlējas ar lācīšiem un ir tikai 2,5 gadus veca meitenīte, kas sūta vecākiem gaisa bučas. Viņa radusies no visvecākā sasaldētā embrija pasaulē.



Foto: newsteam.co.uk


Šanija piedzima 11 gadus pēc tam, kad tika ieņemta mākslīgās apaugļošanas rezultātā. Meitenes embrijs tika sasaldēts uz vairāk nekā desmit gadiem, kamēr viņas vecāki arvien izmisīgāk centās tikt pie bērna. 2005.gada decembrī Debija un Kolins Morani-Simondsi piekrita embriju atsaldēšanai, un Debija palika stāvoklī ar Šaniju. Šanija tiek uzskatīta par vienu vecākajiem sasaldētajiem embrijiem pasaulē (angļu valodā šādus bērnus dēvē par ‘frosties’ – red.piez.).  39 gadus vecajai Debijai un 44 gadus vecajam Kolinam meitas piedzimšana ir īsts brīnums. „Kad Šanija piedzima, un es beidzot turēju rokās savu mazuli, es vienkārši nespēju tam noticēt. Skatījos uz viņu, bučoju un nemitīgi ieelpoju zīdainīša burvīgo smaržu. Nekad nedomāju, ka reiz jutīšos tik ļoti laimīga, ka pārdzīvotajām bēdām reiz sekos tik milzīgs prieks.”
 
Debija mēģināja kļūt par māti 18 gadus. Šajā laikā viņa pārcieta divas olvadu operācijas, vienu ārpusdzemdes grūtniecību, kā arī četrus neveiksmīgus ārpusdzemdes apaugļošanas mēģinājumus. Kopš embriju radīšanas bija pagājuši nepilni  11 gadi, kad Debija un Kolins nolēma pamēģināt vēl pēdējo reizi. Abi iepazinās jau agrā jaunībā un izsenis vēlējās nodibināt ģimeni un radīt bērnus. Taču mēģinājumi palikt stāvoklī bija neveiksmīgi, tāpēc Debija devās pie ārsta, kas diagnosticēja aizaugušus olvadus un arī pēc operācijas nedeva lielas cerības palikt stāvoklī. „Visiem draugiem sadzima bērni, bet mēs ar Kolinu jutāmies kā vienīgie pasaulē, kas nespēj radīt pēcnācējus,” atceras Debija. 
 
Kādu laiku pēc otrās olvadu operācijas Debijai konstatēja 13 nedēļas ilgu grūtniecību, taču auglis diemžēl bija aizmeties nevis dzemdē, bet olvadā. „Mani tūdaļ operēja, lai glābtu manu dzīvību. Vienā acumirklī prieks par grūtniecību tika satriektas pīšļos.”  Kad Debija atlaba pēc operācijas, ārsti ieteica izmēģināt mākslīgo apaugļošanu, jo izredzes ieņemt bērnu dabiskā ceļā bija gaužām nelielas. Naudu dārgajām procedūrām deva gan pāra vecāki, gan vecvecāki. Otrajā mākslīgās apaugļošanas mēģinājumā Debijas dzemdē tika implantēti trīs embriji, taču pēc pāris nedēļām sākās asiņošana, un testi uzrādīja, ka sieviete nav stāvoklī. Debija bija šokā, un atrašanās grūtnieču sabiedrībā kļuva arvien mokošāka. 
 
1995.gadā pāris izvēlējās citu mākslīgās apaugļošanas klīniku, kurā embrijus bija iespējams arī sasaldēt. Sasaldētos embrijus iespējams uzglabāt līdz pat desmit gadiem. Pēc tam embriji vai nu jāizmanto, jāziedo citam pārim vai jāiznīcina. Ārsti sasaldēja 15 no 18 embrijiem, kas tika radīti no Kolina spermas un Debijas olšūnām. Trīs embriji tika implantēti dzemdē, taču arī šis mēģinājums bija lemts neveiksmei – grūtniecība neiestājās. Izgāzās arī trešais mēģinājums gadu vēlāk.
 
Debija un Kolins samierinājās, ka viņiem nebūs bērnu, un 2001.gadā pāris beidzot apprecējās. Katru gadu viņi saņēma rēķinu no klīnikas par sasaldēto embriju uzglabāšanu un nespēja pieņemt lēmumu par embriju iznīcināšanu. 2005.gada rudenī klīnika atsūtīja brīdinājumu – tuvojas embriju derīguma termiņa beigas. Debija un Kolins nebija domājuši par bērna radīšanu desmit gadus. Viņi bija pieraduši pie brīvības, kādu bauda bezbērnu pāri. Taču sirds dziļumos vēlme turēt rokās savu bērnu nebija mirusi, tāpēc 2005.gada decembrī pieci embriji tika atsaldēti, un pāris nolēma pamēģināt vēl pēdējo reizi. „Tās bija divas garākās nedēļas manā mūžā. Kad nedēļu pirms Ziemassvētkiem sākās asiņošana, man likās, ka pasaule apstājusies,” stāsta Debija. Par laimi, grūtniecības tests izrādījās pozitīvs. Divas dienas pirms Ziemassvētkiem tā bija lielākā un skaistākā likteņa dāvana Debijas un Kolina mūžā. Viens no embrijiem bija izdzīvojis – asiņošanu izraisīja tā ieligzdošanās dzemdē. 
 
Visbeidzot 2006.gada septembrī piedzima Šanija – mazā būtne, kas pirms 11 gadiem tika sasaldēta, tagad kustināja rociņas un kājiņas. Kopš meitas piedzimšanas Debija vēl trīs reizes mēģinājusi palikt stāvoklī, taču neveiksmīgi. „Mēs gribam, lai Šanijai būtu brālis vai māsa,” paskaidro Debija. „Šanija svahilli valodā nozīmē „brīnumainā”, un katru reizi, kad es uz viņu paskatos, tas ir kā atgādinājums par piedzīvoto brīnumu. Kad ārā ir auksts, mēs jokojam, ka Šanijai nav auksti, jo viņa ir pieradusi pie sala. Ja ļaudis jautā, cik viņai gadu, mēs bieži atjokojam – gandrīz 14.” 

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk