Nošauj mani, un tev būs suvenīrs

 08. janvāris 2009 15:50 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 5864

Vai zini, ka saberzts degunradža rags uzlabo potenci, bet ziloņkaula Buda nes veiksmi? Vai esi redzējis, ka tīģerādas kažoks izskatās tik eleganti un koraļļu krellītes tik sievišķīgi? Vai esi pārliecinājies, ka krēmi, kas satur dēļu ekstraktu, ir ļoti iedarbīgi? Un vai zini, ka šie un citi dzīvnieki un augi ir iekļauti CITES konvencijā?



Foto: mammamuntetiem.lv


Katru reizi, kad dodies uz kādu no eksotiskajām valstīm, noteikti nākas sastapties ar tirgotājiem, kuri piedāvā plašu no augiem un dzīvniekiem darinātu dažādu preču un suvenīru klāstu. Pirms iegādājies kādu no tiem, pārliecinies, vai tava rīcība nenodarīs pāri dabai, jo daudzi eksotiskajās valstīs nopērkamie suvenīri izgatavoti, peļņas nolūkā nogalinot apdraudētu sugu dzīvniekus un iznīcinot aizsargājamos augus. Pat tad, ja dabas daudzveidības saglabāšana tev ir vienaldzīga, šie suvenīri var sagādāt citādas nepatikšanas. Ja lidostā tavā bagāžā varas pārstāvji konstatēs aizliegtu sugu pārstāvjus, tie tiks konfiscēti un būs jāmaksā sods. To nosaka CITES konvencija.

Kas ir CITES
CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) jeb 1973. gada Vašingtonas konvencija ir starptautiska vienošanās par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām ar mērķi nodrošināt savvaļas sugu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Ar īpašām atļaujām un sertifikātiem konvencija regulē savvaļas augu un dzīvnieku sugu tirdzniecību.

 

Varbūt es nenosargāšu desmit tīģerus, bet man būs apziņa, ka neesmu pielikusi roku, lai divi tīģeri nomirtu, jo es gribēju nopirkt mazu pudelīti ar it kā potenci uzlabojošu līdzekli
 


Skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes direktora vietniece Gunta Gabrāne: „Nav runa par pilnīgu augu vai dzīvnieku valsts pārstāvju vai to izstrādājumu tirdzniecības un izmantošanas aizliegšanu, bet gan par to saprātīgu izmantošanu. Cilvēki, piemēram, māk ražot drēbes, tāpēc nav obligāti nepieciešams nodīrāt izmirstošu, aizsargājamu kažokzvēru. CITES aizsargā dzīvniekus un augus, bet tajā pašā laikā cilvēkam neko ļaunu nenodara. Šādā veidā tiek regulētas cilvēku kaprīzes un iegribas. Viens no CITES konvencijas veiksmīgas darbības rezultātiem ir ziloņu populācijas saglabāšana. Tagad atkal ziloņu Āfrikā ir tik daudz, ka tiek apspriests jautājums par ziloņkaulu tirdzniecības atsākšanu, jo valstīm, kurās dzīvo ziloņi, nu jau ir lieli ziloņkaula uzkrājumi. Tas izskaidrojams arī ar to, ka ziloņi dabīgi iet bojā un, lai ziloņkauls nenonāktu tirdzniecībā, valsts to savāc un uzkrāj.”

Var, bet mazumiņu
CITES atļauja ir vajadzīga vairāk nekā 5108 dzīvnieku un 28 977 augu ievešanai. CITES sarakstā ir iekļautas visas pērtiķu, kaktusu, orhideju, savvaļas kaķu, gandrīz visas bruņrupuču, daudzas čūsku, gliemežu un jūras zīdītāju sugas. Ir atsevišķi gadījumi, kad, šķērsojot robežu, nav jāuzrāda importa atļauja vai (re)eksporta dokuments. Bez šiem dokumentiem savai lietošanai viena persona drīkst vest
•    ne vairāk par 125 gramiem storveidīgo zivju kaviāru. Lai arī nav nepieciešami dokumenti, traukam, kurā kaviārs tiek pārvadāts, jābūt aizvākotam un marķētam;
•    ne vairāk par četriem nedzīvi apstrādātiem krokodilu īpatņiem, izņemot gaļu un medību trofejas;
•    ne vairāk par trim rituāliem mūzikas instrumentiem lietus izsaukšanai jeb „lietus stienīšiem”, kas gatavoti no kaktusa;
•    ne vairāk par trim Strombus gliemežvākiem.

Muitā tev var arī apkakli no kažoka noplēst, ja tā izskatīsies, piemēram, kā lūšāda

 


Protams, var jau mēģināt pārkāpt noteiktās normas, var pirkt lietas, kas izgatavotas no izmirstošām sugām. Būtībā nopirkt dažus gliemežvākus nav nekas, bet problēma rodas tajā brīdī, ja tā domā apmēram 10 miljoni cilvēku. Valsts vides dienesta Vides kontroles un uzraudzības departamenta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja vietniece Inta Demantoviča iesaka aizdomāties no cita aspekta: „Šķirot atkritumus ir moderni, kaut arī neērti. Ēst ekoloģisku pārtiku vai iegādāties dabīgu kosmētiku ir moderni, kaut arī dārgi, bet aizvien vairāk cilvēku to dara. Līdzīgi var domāt par dabas aizsardzību. Varbūt es nenosargāšu desmit tīģerus, bet man būs apziņa, ka neesmu pielikusi roku, lai divi tīģeri nomirtu, jo es gribēju nopirkt mazu pudelīti ar it kā potenci uzlabojošu līdzekli. Es varu palīdzēt saglabāt tos, kas nav līdzvērtīgi ar manām iegribām cīnīties.”

Ķeza muitā

Visi priekšmeti, kurus muitnieki aiztur, nonāk Dabas aizsardzības pārvaldē. Tad tiek pieaicināts attiecīgais speciālists, kurš novērtē, vai priekšmets ir īsts vai imitācija, kā arī nosaka sugu. Ja priekšmets ir imitācija, īpašnieks var dabūt to atpakaļ. Ja kāds izstrādājums iegādāts pirms desmit gadiem, kad CITES konvencija Latvijā nebija spēkā, arī tad var gadīties nepatikšanas muitā – visticamāk, būs jāpierāda, kur un kādos apstākļos pie izstrādājuma esi ticis, vai arī tas jāzaudē. Tādēļ ņem vērā Intas Demantovičas padomu: „Dodies ar pirms desmit gadiem iegādāto čūskādas somiņu uz operu, teātri, bet nedodies uz robežkontroles punktiem. Tev var arī apkakli no kažoka noplēst, ja tā izskatīsies, piemēram, kā lūšāda.” No šā aspekta raugoties, galvenā ideja ir tāda, ka nav svarīgi, vai izstrādājums ir iepakots kā bagāža vai tas ir rokās, ap kaklu, mugurā vai kājās, ja ceļosi ar čūskādas zābakiem un nevarēsi pierādīt, kur tos esi ieguvis, vari palikt basām kājām.

Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu  fiziskām personām var uzlikt sodu no 50 līdz 500 latiem, kā arī nelikumīgi iegūtais un/vai vestais īpatnis vai no tā izgatavotais priekšmets/produkts tiks konfiscēts. Juridiskām personām naudas sods ir no 500 līdz 1000 latiem, un arī paredzēta mantas konfiskācija. Kā arī ir iespējama kriminālatbildība.

 

Fiziskām personām par starptautisko noteikumu pārkāpšanu var uzlikt sodu no 50 līdz 500 latiem. Juridiskām personām naudas sods ir no 500 līdz 1000 latiem, paredzēta mantas konfiskācija, kā arī ir iespējama kriminālatbildība



Interesanti

•    Lūsis ir Eirāzijā sastopams savvaļas kaķis, kura kažokādu augstu vērtē modes industrijā. Mednieki iecienījuši lūsi arī kā medību trofeju, turklāt daudzi joprojām to uzskata par kaitīgu plēsēju. Suga apdraudēta nelegālās tirdzniecības un malumedniecības dēļ.
•    Dzeltenā dzegužkurpīte savu nosaukumu ieguvusi zieda formas dēļ, kas atgādina kurpi. Dzeltenā dzegužkurpīte ir viens no retākajiem un krāšņākajiem Latvijas augiem. Suga apdraudēta piemērotu dzīvotņu trūkuma un nelegālās tirdzniecības dēļ.
•    Latvijā Eiropas ūpis ir samērā rets ligzdotājs, sastopams tikai vietām – parasti mežos gar jūras piekrasti, pie lielākajiem ezeriem un piepilsētu mežos, vietās, kur pietiekama barības bāze. Eiropā šī suga ir apdraudēta gan iespējamo dzīvesvietu samazināšanās un izzušanas dēļ, gan cilvēka intensīvās saimniekošanas dēļ, gan dažādu kolekcionāru un trofeju tīkotāju dēļ.
•    Smaržīgā naktsvijole, kuras ziedi reibinoši smaržo vasaras saulgriežos, pievilinot ne tikai apputeksnētājus, bet arī papardes zieda meklētājus, ir visvairāk izplūktais augs Latvijas florā. Suga apdraudēta piemērotu dzīvotņu trūkuma un nelegālās tirdzniecības dēļ.
•    Brūnais lācis ir Eiropā lielākais plēsējs ar ievērojamu dzīves ilgumu – tas var pārsniegt 30 gadus. Eirāzijā brūnie lāči normālā situācijā cilvēkam nav bīstami, pat lācenes, aizstāvot lācēnus, parasti cilvēku atbaida, nevis uzbrūk tieši. Suga apdraudēta nelegālās tirdzniecības un malumedniecības dēļ. Piemēram, Ķīnas tradicionālajā medicīnā izmanto lāča ķepas, žulti un žultspūsli. Lai dabūtu lāča žulti, viņam, dzīvam esot, vēderā iedur piltuvīti, kurā krājas žults, bet pašus lāčus tur tik mazās kastēs, ka nav iespējams kustēties.
•    Korallis nav ne akmens, ne augs. Koralli daudzu gadu garumā veido mazi dzīvnieciņi – polipi. Katru gadu pasaulē par suvenīriem kļūst vairāk nekā miljons koraļļu. Ja katrs tūrists, atgriežoties no sava ceļojuma, vedīs mājās koraļļu kolonijas fragmentu, skaistie koraļļu rifi izzudīs.
•    Tīģeri, Himalaju lāči, degunradži, muskusbrieži savvaļā ir gandrīz iznīcināti, jo cilvēki tic Austrumu medicīnas brīnumam.

Daži fakti
•    Daudzu savvaļas dzīvnieku aprūpe ir tik sarežģīta, ka cilvēki bez pieredzes un īpašām zināšanām tos negribot nogalina vai sakropļo uz mūžu.
•    Nelegālā savvaļas dzīvnieku tirgus gada apgrozījums ir vairāki miljardi dolāru, un apjoma ziņā tas ierindojas otrajā vietā aiz narkotiku tirdzniecības.
•    Savvaļā nelegāli iegūti dzīvnieki var pārnēsāt cilvēkam un mājdzīvniekiem bīstamas slimības.


Kur var apskatīt vitrīnas ar konfiscētajiem priekšmetiem? 
•    Rīgas lidostā
•    Ārējos muitas kontroles punktos Terehovā, Pāterniekos un Grebņevā
•    Dabas muzejā Rīgā K. Barona ielā 4
•    Rīgas reģionālajā muitas iestādē Citadeles ielā 1


Konsultanti: Dabas aizsardzības pārvaldes direktora vietniece Gunta Gabrāne
Valsts vides dienesta Vides kontroles un uzraudzības departamenta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja vietniece Inta Demantoviča



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk