Obligātās atvadu bučiņas

 08. janvāris 2009 12:00 Pieredze  skatījumi: 7982

Ir tik jauki, ja ģimenē aug mazulis... Diena te sākas un te jau ir galā. Kur paliek laiks? To mēs nejūtam, jo ikdiena ir tik raiba un krāsaina, ka laiks tajā vienkārši pazūd.



Foto: no personīgā arhīva


Rīts. Dēliņš (teju 10 mēneši) modina mūs — tēti un mammu —,skaļā balstiņā dodot mums ziņu, ka viņš ir nomodā. Tētis mostas, gatavo mazajam brokastis, tikmēr mamma nomaina pamperīti, apģērbj un sabučo jaukas dienas iesākumam. Mazais spalgiem sajūsmas spiedzieniem izrāda, ka ir labi pačučējis un mīļā bučiņa ir tieši tas, ko viņš šobrīd vēlas visvairāk.

Tētis agri dodas uz darbu un atgriežas tikai tad, kad mazais jau čučēs. Diemžēl tā ir ikdiena, izņemot pirmdienas, kad tētim ir brīvdiena un var sākties tēta un dēliņa lielā diena.

Mums ir viens patiesi mīļš noteikums — no mājas neiziet bez atvadu bučiņām. Un no rītiem mums visiem ir lielais mīļo buču brīdis.

 

Mums ir viens patiesi mīļš noteikums — no mājas neiziet bez atvadu bučiņām. Un no rītiem mums visiem ir lielais mīļo buču brīdis.

 

Tad, kad tētis jau ir prom, mēs ar dēliņu rotaļājamies — spēlējam slēpšanos (mūsu pašu izdomātais nosaukums — ku kū spēlīte). Seko pirkstiņspēles, ko mazais dara ar lielu prieku, pat iemācījies taisīt Cepu, cepu kukulīti. Ta kā dēliņš ir dikti runīgs puika, tad mēģinām mācīt dažādus vārdiņus, atdarināt skaņas. Protam izteikt vardiņus: mamma, es, bumba (sanāk gan kā BŪMB). Mums patīk arī kopīgi uzdancot, pēc melodijas pat atpazīstam atsevišķas dziesmiņas. Bieži mazais dzīvojas uz punčuka un šļūc pa grīdu uz tā (rāpot vēl nesanāk), tādēļ, lai šo procesu padarītu interesantāku, arī mamma piebiedrojas! Ja mazais redz, ka arī mamma tā dara, tad sākas lielā jautrība.

Mūsu ikdiena neizpaliek arī bez kādiem vingrojumiem, un tos mazais veic godam un tie pat ļoti patīk! Ceturtdienās mēdzam doties uz bēbīšu skoliņu, kur dēliņš iejutās jau ar pirmo reizi un pastavīgi prot visus sasmīdināt. Citu mazuļu sabiedrība viņam nāk tikai par labu, jo ikdienas pavadām tikai divatā.

Arī pastaigas svaigā gaisā mums ir ikdienas rituāls, bez tām jau nu nekādi. Bieži ejam ciemos pie draugiem, radiem vai arī gandrīz katru dienu kāds apciemo mūs. Dodamies arī uz pasākumiem, veikt lielo iepirkšanos... Un vēl un vēl, un vēl... Visu nav nemaz tik viegli uzskaitīt! Kā jau minēju - kur paliek laiks?


Iesūtījusi: Dace Labanoviča, konkursa Rotaļas ar bērniem dalībniece



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Esi man blakusLasīt vairāk

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk