Mājdzemdību plusi un mīnusi. Ārsta komentārs

 07. janvāris 2011 16:45 Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 13709

„Es esmu pārliecināta, ka tā nav tikai mamma, kas izvēlas — es tagad dzemdēšu mājās! Kad bērniņš piesakās, viņš sūta mammai ziņu, kā viņš grib ieraudzīt šo pasauli,” uzskata ārste-ginekoloģe un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple (Ģimenes veselības centrs Stārķa ligzda) un atbild uz jautājumiem, kāpēc ir labi sagaidīt savu atvasīti mājās un kādi ir mājdzemdību iespējamie riski.
 



Foto: Shutterstock.com

Lielākais mājdzemdību pluss — iespēja dzemdēt savā ritmā, savā tempā, ļauties un atvērties tik ātri, cik tu pati jūti.


Mamma bērniņa sūtīto ziņu par dzemdību vietas izvēli vai nu uztver un īsteno, vai neuztver un neīsteno. Ja neuztver, dzemdības ir citādas, bet nav teikts, ka tāpēc sliktākas. „Es gribu uzsvērt, ka mums katram savā attīstības posmā gan veiksmīgās, gan neveiksmīgās lietas ved uz attīstību. Pēc gadiem tu pārdomā un varbūt saproti, ka vajadzēja darīt citādi, un nākamajā reizē to arī realizē. Tas, protams, attiecas arī uz dzemdībām.”

MĀJDZEMDĪBU PLUSI
1. 2008. gadā dr. Jevgēnija Kalēja vadībā Latvijā tika veikts pirmais pētījums par mājdzemdībām — tajā piedalījās kopumā 167 sievietes, kas laika posmā no   2004. līdz 2007. gadam plānoja mājdzemdības. Tika izpētīts, ka galvenais iemesls izvēlei dzemdēt mājās ir vēlme piedzīvot dabiskas dzemdības un dzemdības bez iejaukšanās. Tas ir arī lielākais mājdzemdību pluss — iespēja dzemdēt savā ritmā, savā tempā, ļauties un atvērties tik ātri, cik tu pati jūti. Tevi nesteidzina, un savu brīnumu sagaidi tad, kad esi tam gatava. Ir ļoti būtiski saprast, ka dzemdības ir ne tikai mātes ķermeņa norise – dzimstošais mazulis sagaida tieši sev vislabāko brīdi, stundu, zvaigžņu stāvokli, kad ieraudzīt šo pasauli. Mājdzemdībās ir iespēja piedzīvot dzemdības bez medikamentozas iejaukšanās. Ja kas tāds vajadzīgs, izvēlamies Baha ziedus, homeopātiskos līdzekļus, masāžu, siltas vannas, aromterapiju, bet medikamentus — ar ļoti retiem izņēmumiem.


2. Mājdzemdības notiek tavā vidē. Saimniece esi tu, un visi pārējie — vecmāte, dūlas — ir tikai ciemiņi. Līdz ar to tev ir vieglāk pateikt, ko tu vēlies. Tu esi tā, kas nosaka, kad vēlies iet vannā, kad atpūtīsies gultā, un tev nav jāpielāgojas, citi pielāgojas tev. Vecmāte brauc pie tevis, nevis tev jākārto somas un jādomā, kā tiksi līdz automašīnai. Un tā tas Latvijā ir noticis kopš seniem laikiem, ka ciema sieva jeb bērnu ķērāja brauca pie mātes, nevis otrādi, lai gan varbūt bērnu ķērājai pašai labu labā pirts ar visādām zālītēm pilna. Sievietei jau izsenis ir svarīga sava vietiņa, sava midziņa, kur pat četras sienas palīdz.


3. Tu neesi šķirta no ģimenes. Vecākie bērni dzemdību laikā vai nu paliek ar ģimeni, vai tūlīt pēc dzemdībām atgriežas mājās un jau šo pirmo dienu piedzīvo visi kopā, nevis tikai uz brīdi atnāk ciemos uz slimnīcu.


4. Otrās dienas rīts. Ļoti daudzas mammas otrās dienas rītu atzīmē kā kaut ko tikpat fantastisku kā pašas dzemdības, jo tu pamosties savā mājā, ej savā dušā un veic sev ierastos rīta rituālus. Tu vari uzsākt savu jauno dzīvi tur, kur tā ritēs arī turpmāk.


5. Ļoti naturāli noskaņotas mammas pie plusiem atzīmē to, ka netraucēti var izbaudīt ādas–ādas kontaktu ar mazuli. Ir mammas, kas sev un bērniņam paklāj apakšā vienreizlietojamos paladziņus, un abi pliki guļ, sasegušies ar segu pat visu pirmo nedēļu. To slimnīcā ir grūtāk piedzīvot.


6. Tu neiekrīti noteiktā sistēmā, noteiktā rutīnā, piemēram, attiecībā uz bērniņa kopšanu un vakcināciju. Slimnīcā ir noteikta sistēma, ka rītos ierodas bērnu māsa apkopt bērniņu, pēc brīža nāk pediatrs un mazuļa izģērbšana un miedziņa traucēšana sākas no jauna. Mājās vecmāte bērniņu apkopj pēc dzemdībām un ierāda to māmiņai un tētim. Nākamajā rītā viņi to veic paši vecmātes vadībā. Par vizītes laiku jaunie vecāki vienojas ar vecmāti. Slimnīcā pediatrs atnāk tūlīt, bet mājdzemdībās viņš ierodas 24 stundu laikā, kad tu jau esi atguvusies un zini, ko viņam pajautāt. Arī ar vakcinācijas uzsākšanu nav steigas – to dara pirmās nedēļas laikā, kamēr turpinās vecmātes vizītes mājās, vai arī vēlāk, pēc vecāku izvēles.

MĀJDZEMDĪBU MĪNUSI
1. 93% to sieviešu, kas sāk dzemdības mājās, veiksmīgi tur arī sagaida mazuli. 7% māmiņu tiek pārvestas uz slimnīcu dažādu indikāciju dēļ. Ja no mājdzemdībām sieviete tiek pārcelta uz slimnīcu, tas nozīmē, ka būs jāpieņem slimnīcas noteikumi un medicīniska iejaukšanās, jo mājās visus savus resursus dabiskai dzemdēšanai parasti esam izsmēluši. Un, iespējams, dzemdības būs jāpabeidz ar ķeizargriezienu. Tas nozīmē, ka māmiņas var būt bēdīgas, jo nav varējušas piedzīvot to, ko gribējušas, un tas nes līdzi pēcdzemdību depresiju, neveiksmes sajūtu, dažkārt pat vēlmi meklēt vainīgos. Tādēļ māmiņām, kas gatavojas dzemdēt mājās, būtu jāveido pozitīva attieksme pret dzemdībām neatkarīgi no tā, vai tās noritētu mājās vai stacionārā.


2. Pie mīnusiem joprojām jāmin salīdzinoši negatīvā attieksme no mediķu puses pret mājdzemdībām. Ja, piemēram, mēnesi pēc dzemdībām jūs vēršaties poliklīnikā ar vēlmi uzsākt sava mazuļa vakcināciju, varētu gadīties, ka jūs nesaprot vai norāj.  Jābūt gatavam, ka tad, kad pārvirzāmies uz stacionāru, ir savstarpēja mediķu konkurence — ahā, gribēji mājās dzemdēt, bet nesanāca! Nu re, tad nākamreiz gaidām atkal uz ķeizargriezienu. Šī situācija mainās, ļoti lēnām mainās, un es ceru, ka pēc 10 gadiem šāda negatīvā punkta mūsu sarakstā vairs nebūs. Mammām jābūt gatavām aizstāvēt savu izvēli, tajā pašā laikā jāizturas ar pateicību pret slimnīcā saņemto palīdzību.


3. Ir jābūt diezgan pašpietiekamai. Lai gan mājdzemdību vecmāte parasti veic pēcdzemdību aprūpi pirmajā, trešajā un piektajā dienā pēc dzemdībām, tad otrajā un ceturtajā pie mammas nenāk neviens. Māmiņa jau pirmajā dienā kāpj ārā no gultas un viņai tiek ierādītas prasmes, kā un ko darīt ar bērniņu, otrajā dienā viņa mācās un dara pati. Līdz ar to jābūt ar sajūtu — ja man vajadzēs, es zināšu, ko darīt. Varēšu piezvanīt vecmātei, varēšu paaicināt dūlu, vai man ir zinoša mamma vai draudzene — ir kāds, kurš pabalstīs.


4. Māmiņai sevi ir jāmīl. Mājdzemdības nenozīmē, ka tūlīt pēc dzemdībām tu sāksi mazgāsi grīdas, vīram kreklus, gatavosi bērniem vakariņas un aprūpēsi savējos. Sieviete IR nedēļniece neatkarīgi no dzemdību vietas, un nedēļu viņai jābūt gultā un ap gultu, varbūt kopā ar vecākajiem bērniem, kas ieraušas blakus. Mājas darbus viņai nevajadzētu sākt veikt. Arī pastaigāties māmiņa ar mazuli sāk iet tikai ceturtajā, piektajā pēcdzemdību dienā. Mājas nenozīmē, ka tu vari atļauties visu — pašai sevi jākontrolē. Jo sevišķi daudzbērnu mammām, kas jūt atbildību pret lielajiem bērniem. Ir paveikts liels darbs, jaunas dzīvības rašanās no mammas prasa spēku, enerģiju un garīgu piepūli, un mammai vajadzīgs miers un atpūta."


APTAUJA
Vai tu atbalsti mājdzemdības?

Mammam.lv/tetiem.lv veiktajā pētījumā par mājdzemdībām piedalījās 1287 dalībnieki.
Atbildes:
„Jā” — 18%
„Nē” — 47 %
„ Neesmu par to domājis” — 35%



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk