Jauna ģimene pēc šķiršanās – mīnu lauks un kā to veiksmīgāk šķērsot

Jaunu attiecību un jaunas ģimenes veidošana pēc šķiršanās var būt īsts mīnu lauks – viens neuzmanīgs vai nepareizs solis, un uzsprāgs vai nu šķirtais partneris, vai tiks ievainoti bērni. Kā iepazīstināt atvases ar savu jauno partneri? Kā rīkoties, ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis vai jaunajam partnerim pūrā nāk līdzi bērns no iepriekšējām attiecībām?
Jo labākas būs šķirto vecāku attiecības, jo vieglāk bērniem būs pieņemt vecāku jaunos partnerus.

FOTO: Shutterstock.com

Jo labākas būs šķirto vecāku attiecības, jo vieglāk bērniem būs pieņemt vecāku jaunos partnerus.

Nesteidzies un pārbaudi jaunās attiecības

Lai iepazīstinātu bērnus no šķirtās ģimenes ar jauno dzīvesbiedru, vispirms ieteicams pārliecināties, vai šīs attiecības būs stabilas. Citādi var gadīties, ka pēc pusgada bērni jāiepazīstina ar citu draudzeni/draugu vai sievu/vīru. Šāda nepastāvība bērnos radīs vēl lielāku apjukumu, un jebkura šķiršanās jau tā ir pietiekami traumējošs pārdzīvojums bērna psihei.

Tāpēc svarīgi ir nestrēbt karstu un būt pacietīgiem. Ja jaunās attiecības ir nopietnas, iztur laika pārbaudi un tiek pieņemts lēmums iepazīstināt bērnus ar jauno partneri, tas jādara pakāpeniski, nesteidzoties. Nevajag cerēt uz tūlītējām abpusējām simpātijām un pieņemšanu. Jo labākas būs šķirto vecāku attiecības, jo vieglāk bērniem būs pieņemt vecāku jaunos partnerus. 

 

Ja neviens no vecākiem nemusina bērnus nostāties pret otru, nepārmet jaunu attiecību izveidošanu un iedrošina pieņemt bijušā partnera jauno dzīvesbiedru, bērni jauno situāciju uzņems iespējami pozitīvāk. 

 

Ja jaunās attiecības ir stabilas, bērnam agrāk vai vēlāk jāiemācās jauno ģimeni pieņemt.


Jauns partneris ar bērnu pūrā

Pieņemsim, ka tēvam, kurš pēc šķiršanās ikdienā nedzīvo kopā ar saviem bērniem, uzrodas jauna partnere, kurai ir bērns no iepriekšējām attiecībām, un viņi nolemj dzīvot kopā. Šādā situācijā jārēķinās, ka tēva miesīgais bērns (vai bērni) var izjust greizsirdību un aizvainojumu uz svešo bērnu, kurš tēvu redz katru dienu. Turklāt nereti tēva zaudējums šādā situācijā atbīdās otrā plānā un virsroku ņem dusmas un aizvainojums pret tēva jauno „bērnu”, kurš tagad saņem viņa uzmanību un mīlestību, un ģimenes izjukšanā neapzināti tiek vainots tieši šis bērns.
 

Psihologi to sauc par vecākā bērna sindromu – pārdzīvojums fokusējas nevis uz tēva zaudējumu (piemēram, tēvs aizgāja un pameta ģimeni), bet bērnu, kurš tēti it kā atņēmis. Bērns, kurš ticis „pamests”, var sākt ienīst jaunākus bērnus un/vai darīt tiem pāri. Viss, protams, atkarīgs no situācijā iesaistīto bērnu vecuma un tā, cik lielā mērā viņi apzinās notiekošo. No ratiņiem bēbīti neviens ārā nesviedīs un acis ārā nedurs, taču neapzinātā pretreakcija pret tēva jaunās partneres bērnu var izpausties attiecībās ar pavisam citiem bērniem rotaļu laukumā, bērnudārzā, skolā un citur. Būdams pieaudzis, šāds cilvēks var saglabāt pretreakciju pret maziem bērniem, nevēlēties bērnus, savā ģimenē pret bērniem izturēties distancēti un justies no viņiem atsvešināts. (Ja jaunā partnera bērns dzīvo kopā ar šķirtās ģimenes bērniem, situācija būs atšķirīga, taču arī tad bērni var izjust pretrunīgas emocijas, un vecākiem jābūt vērīgiem, kā veidojas bērnu savstarpējās attiecības.)

Reklāma
Reklāma


Ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis

Ja jaunajā ģimenē gaidāms mazulis, 

 

ļoti vēlams pusbrāļa vai pusmāsas gaidīšanā iesaistīt arī bērnus no iepriekšējās laulības, lai radītu sajūtu, ka bērni joprojām ir vajadzīgi, svarīgi un pieder ģimenei. 

 

Jāļauj atvasei sekot līdzi grūtniecībai, bērna piedzimšanai un rūpēm par mazuli. Ļoti svarīgi šādā situācijā parādīt, ka vecākiem ir svarīgs bērnu atbalsts un iesaistīšanās („Man vajag tavu mīlestību un tavu atbalstu. Bez tevis tas nebūtu iespējams.” U.tml.)
Nekādā gadījumā nevajadzētu no bērniem slēpt jaunās partneres (vai mammas) grūtniecību vai informēt par pusbrāļa/pusmāsas esamību tikai pēc bērna piedzimšanas. Ja šķirtajiem vecākiem dzimst jauni bērni, kad pašu bērni jau ir tīņa vecumā, jāizvairās pieļaut kļūdu, ko nereti pieļauj vecāki, domādami, ka tīnis jau ir pieaudzis un viņam vairs nav vajadzīgas vecāku rūpes. Ļoti bieži, jaunajā ģimenē ienākot otrajam vai trešajam bērnam, vecākais bērns sajūtas zaudējis abus vecākus („Tēti zaudēju pēc vecāku šķiršanās, mammu zaudēju, piedzimstot bēbim...”). Atcerēsimies, ka arī tīnis joprojām ir bērns, kuram vajag tādu pašu mīlestību un uzmanību kā zīdainītim. (Starp citu, tas jāņem vērā ne tikai šķirtajām ģimenēm. Tā gadās arī vecākiem, kas dzīvo kopā.)


Konsultēja Bc. Psych. Dace Rolava, MA NLP, psihodinamiskās hipnozes meistare, Jauno psiholoģiju centra direktore.

Saistītie raksti