Slimošana bērnudārzā? Izveido pozitīvu atvadīšanās rituālu

 18. oktobris 2017 14:35 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Jautājums & atbilde  skatījumi: 12815

„Meitiņai drīz būs trīs gadi. Šogad rudenī sākām iet bērnudārzā, bet tā iešana ir ļoti neregulāra. Sākumā nedēļu bērnudārzā un nedēļu slimo, bet tagad, jau otro reizi, nedēļu bērnudārzā un mēnesi mājās. Ārsts teic, ka analīzes ir pilnīgā kārtībā, bet mani tas sāk uztraukt un nomākt. Varbūt ir kādi ieteikumi? Ar cieņu, Helga, Nikolas mamma.” Atbild psiholoģe Guna Berga.



Foto: Shutterstock.com

Labi būtu bērnudārzā izveidot īsu atvadīšanās rituālu, kā arī ļaut bērnam ņemt līdzi uz bērnudārzu kādu mīļu mantiņu, kas veido savdabīgu saikni ar mājām.


Jebkuram bērnam būtu svarīgi bērnudārza apmeklējumu sākt pakāpeniski — sākumā kopā ar vecākiem, vēlāk vienam, katru dienu pavadot tajā arvien ilgāku laiku. Labi būtu izveidot īsu atvadīšanās rituālu, kā arī ļaut bērnam ņemt līdzi uz bērnudārzu kādu mīļu mantiņu, kas veido savdabīgu saikni ar mājām, vecākiem un palīdz, nonākot jaunā vidē. Tāpat svarīgi būtu nostiprināt bērnā apziņu, ka vecāki noteikti atnāks pakaļ un tas būs noteiktā laikā, par ko ar bērnu jāvienojas (pēc launaga, pēc pastaigas u. tml.), protams, šo vienošanos regulāri pildot.

Grūtības sākt (un arī turpināt) gaitas bērnudārzā nosaka, no vienas puses, jaunā vide, kurā bērniņš nonāk, no otras puses, paša bērna drošības izjūta. Šī drošības izjūta lielā mērā saistīta ar piesaistes stilu, kas raksturīgs bērnam. Piesaiste ir attiecību tuvība, ko bērns vēlas saņemt no vecākiem un ko labvēlīgos gadījumos vecāki spēj viņam dot un veidot kopā ar viņu. Piesaiste ietver sevī divus galvenos aspektus: bērna attiecības ar vecākiem un bērna priekšstatus par sevi, citiem, pasauli. Tiek izdalīti trīs galvenie piesaistes veidi:

1. Drošā piesaiste — bērns jūtas droši par sevi, attiecībām ar vecākiem, pasauli, tā veidojas, ja vecāki pozitīvā veidā pieņem bērnu un ļauj viņam būt patstāvīgam atbilstoši vecumam.
2. Nedrošā jeb ambivalentā piesaiste — bērns ir ļoti emocionāls, viņam ir grūtības būt patstāvīgam.
3. Nedrošā jeb izvairīgā piesaiste — bērns noraida jūtas, neiesaistās attiecībās.

Viens no šiem piesaistes veidiem izveidojas aptuveni pirmo divu dzīves gadu laikā, bet turpina attīstīties visu mūžu, tās veids ietekmē bērna, pusaudža, vēlāk arī pieaugušā attiecības ar citiem cilvēkiem.

 

Labi būtu izveidot īsu atvadīšanās rituālu, kā arī ļaut bērnam ņemt līdzi uz bērnudārzu kādu mīļu mantiņu, kas veido savdabīgu saikni ar mājām un vecākiem



Pirmās gaitas bērnudārzā nereti nosaka grūtības gan bērnam, gan vecākiem. Vieglāka adaptācija būs bērniem ar drošo piesaisti, grūtāka — bērniem ar nedrošo piesaisti. Dažkārt šīs bērna emocionālās problēmas somatizējas, t. i., bērniņš sāk biežāk slimot.
Jūsu gadījumā būtu vēlams veicināt bērnā drošības izjūtu, kas nozīmē:

•     atsaucību un uzmanību, pozitīvu un prognozējamu attieksmi pret bērnu,
•     uzticības veicināšanu pret pasauli, citiem cilvēkiem,
•     traumējošu pārdzīvojumu pārrunāšanu ar bērnu.

Zināms, ka bērnu attīstība notiek pēc noteiktām likumsakarībām, vienam attīstības posmam seko nākamais — tas viss ir ģenētiski noteikts. Tomēr katrs bērns ir unikāls, un viņa fiziskā, psihiskā un sociālā attīstība notiek pēc viņa individuālā ritma, arī saistībā ar attiecībām ģimenē, kas var atšķirties no citiem vienaudžiem. Tas attiecas arī uz bērnudārza gaitu sākšanu — kāds bērns tam “ir gatavs” jau divu gadu vecumā, cits — četru gadu vecumā, vēl citam zināmas grūtības vērojamas arī vēlāk.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk