Bērnu savstarpējā vardarbība — mobings

 05. janvāris 2009 14:20 Raksts  skatījumi: 7745


Lielākajai daļai bērnu gadījies saskarties ar mobingu jeb bērnu savstarpējo vardarbību. Bērni ir tikuši apsaukāti, ignorēti vai — tieši otrādi — paši izturas nelaipni vai agresīvi pret citiem.



Foto: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/


Ir dažādu veidu mobings — fiziskais, emocionālais, verbālais — vai arī šo veidu kombinācijas. Tas ietver divu bērnu savstarpēju ilgstošu, vardarbīgu konfliktu, bērnu grupas mobingu pret vienu bērnu vai bērnu grupas mobingu pret citu bērnu grupu. Mobings, tāpat kā citas vardarbības formas, ietver:

    * spēku nesamērību,
    * dažādus emocionālos stāvokļus: upuris būs satraukts, bet varmāka — pašpārliecināts un kontrolējošs,
    * upura vainošanu notikušajā,
    * līdzjūtības trūkumu,
    * varmākas iejūtības un intereses trūkumu par upura jūtām un interesēm.

Kas to veic?


Varmākas, kas veic mobingu, parasti ir bērni, kuriem pašiem bijusi vardarbīga pieredze. Reizēm tie ir bērni, kas nonākuši tādās dzīves situācijās, ar kurām viņi netiek galā un kuras liek justies nespēcīgiem. Tie var būt bērni ar vājām sociālajām prasmēm, kas jūtas neiederīgi, kas nesaņem gaidīto no skolas vai ģimenes. Viņi pazemo vienaudžus, lai justos kompetenti, veiksmīgi, lai iegūtu kontroli pār kādu, lai atbrīvotos no savas bezspēcības izjūtas.

Kas ir upuri?


Ne visi bērni ir vienādās pozīcijās, lai kļūtu par iespējamiem mobinga upuriem. Tie bērni, kas ir pakļauti mobinga riskam, parasti ir ar šādām iezīmēm:

    * zems pašvērtējums,
    * nedrošība,
    * sociālo prasmju neesamība,
    * ir ātri saraudināmi un satraucami,
    * nespējīgi pastāvēt paši par sevi.

Reizēm bērni šķietami izsauc vardarbību pret sevi. Šie bērni kaitina potenciālo varmāku un, nespējot laikā apstāties, padara sevi par upuriem, jo nespēj sevi efektīvi aizstāvēt, kad spēka balanss pāriet varmākas pusē.
Bērni, kas necieš no mobinga, parasti ir ar labākām sociālajām prasmēm un labākām konfliktu risināšanas prasmēm. Viņi ir spējīgi sevi aizstāvēt, nekļūstot agresīvi un uzbrūkoši. Viņi piedāvā kompromisu un alternatīvus risinājumus. Viņi labāk saprot citu cilvēku jūtas un ir tie, kas vislabāk var palīdzēt konflikta risināšanā un mudināt citus bērnus meklēt palīdzību.

Ko darīt, ja tavu bērnu skāris mobings?

  • Vecāki noteikti justos sāpināti, uzzinot, ka viņu bērns kļuvis par upuri šādām darbībām. Turklāt tas būtu arī ārkārtīgi traumējoši un aizvainojoši bērnam, tāpēc ir vērts padomāt, kā būt gataviem  šādām situācijām.
  • To parasti nav tik vienkārši izdarīt, taču vajadzētu censties ieklausīties visā stāstā. Noskaidrojiet, kuri ir iesaistītie un kas ir noticis.
  • Jums arī vajadzētu uzzināt, kā jūsu bērns reaģēja uz pāridarītāju, kā pretojās. Tas palīdzēs uzzināt, kāda veida rīcība neapstādināja pāridarītāju un kā būtu jārīkojas, lai situācija mainītos.
  • Māciet savam bērnam būt uzstājīgam, izmantojot balss toni. Bērnam nāk par labu iemācīties pārvarēt savas bailes un pastāvēt par sevi. Bērnam var ieteikt uzdot pāridarītājam tiešus jautājumus, piemēram, kāpēc viņš apzināti dara ko tādu, kas ir tik nepareizs un kāpēc pāridarītājs nevajadzīgi sāpina citus.
  • Bieži vien arī piekrišana piespiež pāridarītāju apstāties, jo vairs nav ar ko „cīnīties”. Ja pāridarītājs aprunā jūsu bērnu par, piemēram, lieko svaru, bērns var vienkārši piekrist: “Jā, tev taisnība. Man ir liekais svars. Nu un? Ar to es esmu īpašs!” Šādi jautājumi liks pāridarītājam apstāties, jo viņš sapratīs, ka viņa vārdi un darbības neietekmē jūsu bērnu.
  • Māciet savam bērnam nepakļauties pāridarītājam. Ja nav citas izejas, sakiet, lai viņš pāridarītāju vienkārši ignorē. Lai izliekas, ka tas ir neredzams vai ka pāridarītāja vārdi jūsu bērnu nemaz neinteresē.
  • Kad pāridarītājs sapratīs, ka ir kāds bērns, kurš neapvainojas un nereaģē, ja viņu kaitina, viņš ātri vien liks jūsu bērnu mierā.

Avots: portāls par drošu bērnību, www.dzimba.lv



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Esi man blakusLasīt vairāk

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk