Dejas maģija

 30. decembris 2008 17:30 Pieredze  skatījumi: 2307

Savu mīļoto vīrieti pazinu jau kopš bērnības, taču neviens no mums abiem nespēja iedomāties, ka kādreiz būsim kopā. Tiešām neticami!




Viss sākās Raganu ballē novembrī (viņš datumus atceras labāk nekā es:)). Nodejoju pāris drausmīgi traku deju ar kādu puisi, un jau laikus ar skatienu meklēju slēpšanās iespējas no šī partnera, jo mājieni bija nepārprotami. Mājās doties vēl negribēju, bet arī trako raustīšanos nebija vēlēšanās turpināt. Sameklēju "bēdu māsas", kopīgi pasmējāmies par raustīgajām dejām un tieši tad man radās laba doma. Uzaicināju uz deju bērnības draugu, un lūdzu viņam glābt mani! Trakais dejotājs taču netuvotos, ja es jau dejotu! Nezinu, kas notika pirmo dažu deju laikā ar bērnības draugu, bet tā mēs nodejojām visu balli - kā salipuši kopā. Bija tirpiņas, bija mulsuma brīži un vēl kaut kas, ko nevaru izteikt vārdiem... Un man joprojām neizsakāmi žēl, ka atvēru acis tieši pirms saviļņojoša skūpsta, lai ieraudzītu blakus dejojoša pāra šokētos skatienus. Viņiem redzētais, šķiet, bija tikpat neticams, kā mums abiem vairākus mēnešus pēc balles. Arī tagad (nu jau trīs gadi riņķī) mēs reizi pa reizei par to brīnāmies:).

 

Iesūtījusi: Žanna, konkursa Kā es kļuvu par ģimenes cilvēku dalībniece
Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk