Bērnības draugu saprecēšanās

 30. decembris 2008 15:10 Pieredze  skatījumi: 6850

Iepazināmies pirms deviņiem gadiem, kad mums bija 13 gadi. Dzīvojām gandrīz vienā pagalmā, gandrīz pretējās mājās... Viens otru varējām redzēt pa logu!



Foto: no personīgā arhīva

Krišjānis un Ilze Pekšti kāzu dienā.


Kopā bijām vairākkārt, taču nekas nopietns — pastaigājām rociņās sadevušies, pabučojāmiess. Kopā spēlējām kazakus razboiņikus, salkas, kariņus utt. Kad mums bija gadi 16, vairāk ne tikāmies, nekā. Pazuda kontakts, kaut dzīvojām turpat, kur agrāk. Pāris reizes saskrējāmies sabiedriskajā transportā, tas arī viss.

Pēkšņi pirms trim gadiem no kādu draugu mammas nāca negaidīts piedāvājums pa lēto aizbraukt uz Turciju. Nedomājot piekritām gan viens, gan otrs. Aizbraucām. Tajā laikā starp mums nekādu attiecību nebija. Un tad, pēdējā naktī pirms došanās mājās, mēs sākām skūpstīties... Kad atbraucām uz Latviju, sapratām, ka mums ir jābūt kopā. Pēc pāris mēnešiem viņš mani bildināja un es, protams, teicu Jā! 

Vēl pēc pāris nedēļām uzzinājām, ka būsim vecāki...

Tā nu 28. aprīlī mums būs divu gadu kāzu jubileja. Un 17. jūlijā dēliņš sagaidīs savu otro dzimšanas dienu.
 

Iesūtījuši: Krišjānis un Ilze Pekšti, konkursa Kā es kļuvu par ģimenes cilvēku dalībnieki
Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk