Mēs iepazināmies lauku fermā

 29. decembris 2008 14:00 Pieredze  skatījumi: 7131

Kad vēl bija vējš galvā, pametu skolu un satiku vīrieti, kas tobrīd likās mans īstais un vienīgais. Bet, gadiem ejot, izrādījās, ka viņš mīl iedzert un kauties... Atradu darbu vietējā fermā un tapu par slaucēju.



Foto: freephoto.com


Šajā fermā strādāja kāda puiša māte. Viņš — slaids, izskatīgs vīrietis, kurš pirmos pāris pazīšanās mēnešus ar mani nepārmija neviena vārda, jo neieredzēja mani. Iemesls — es dzīvoju tajā pašā mājā un tajā pašā ģimenē, kur viņa bijusī meitene — mana drauga māsa.  Ar laiku es kļuvu par šīs fermas neatņemamu sastāvdaļu un arī Viņš sāka ar mani sarunāties. Mēdzām pasēdēt, naktī,s darbā dzerot kafiju, papļāpāt. Un vienā jaukā pavasarī mums, abiem jaunajiem, piedāvāja braukt uz citu citu fermu laist govis ganībās, un to parasti atzīmēja ar mielastu. Tā nu mēs aizbraucām, laistījāmies ar ūdeņiem, kās tas pieņemts pie rumulēšanās, iedzērām, un es sāku stāstīt, cik man grūti dzīvot tajā ģimenē ar draugu, kurš dzer un nestrādā. Viņš savukārt pastāstīja, kā viņam gājis ar mana drauga māsu. Tā kā abi no šīs ģimenes bijām cietuši, mēle atraisījās — jau līdz simpātiju izrādīšanai:). Turpināju strādāt fermā, un mēs slepus tikāmies, lai baudītu divvientulību, jo ne man, ne viņam nebija savas dzīvesvietas. Līdz vienā jaukā dienā sapratu, ka gaidu mazuli. Un tad jau lietas vēja spārniem virzījās tālāk — sarunāju, lai māsīca palīdz mums atrast dzīvokli. Līdz dekrētam nostrādāju fermā un astotajā grūtniecības mēnesī naktī aizbēgu no drauga, lai būtu kopā ar Viņu un mūsu mazuli... Tagad mums ir arī otrs bērns un vasarā plānojam kāzas.

 

Iesūtījusi: Kristīne Muižniece, konkursa Kā es kļuvu par ģimenes cilvēku dalībniece

Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk