Mūsu mīlestības brīnumiņi...

 22. decembris 2008 13:00 Pieredze  skatījumi: 3031

Jelgava. Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Studenti. Kopmītnes... tur arī iepazināmies! 



Foto: no personīgā arhīva



    ... četras jautras, smaidīgas meitenes dzīvojām vienā istabiņā. Ik pa laiciņam kopmītnēs viesojās neklātnieki — precēti un arī neprecēti puiši. Virtuves — kopīgas, tā nu ar dažiem studentiem sadraudzējāmies. Kopīgi pankūku vakari, dejas naktsklubā... jautrības netrūka. Puiši nokārto sesiju, un katrs atgriežas savā ierastajā vidē. Viņiem darbs, mums — mācības.
Lekcijas beigušās, ejam uz kopmītnēm, kāpnēs viņus satiekam, šiem atkal sesija. Sarunājām vēlāk satikties. Vienai draudzenei piezvanīja mamma, viņai bija jābrauc mājās, bet otrai — atnāca ciemos draugs. Tā nu vakarā ar trešo draudzeni devāmies ciemos pie puišiem. Durvis atvēra viens samiegojies puisis, kuru bijām pamodinājušas. Viņu nepazinām, vaicājām, kur pārējie istabas biedri. Drīz būšot, lai mēs pagaidām. Uzaicināja apsēsties.
Pēc laiciņa arī trešā draudzene mani pameta, jo pie viņas atnāca kāda kursa biedrene. Tā kā manā istabā vienai meitenei bija randiņš, tad nekas cits neatlika, kā palikt un runāties ar Gati. Tā nu mēs iepazināmies.
Sekoja randiņš pēc randiņa un… iemīlējāmies! Studentu dienās iepazinos ar Gata draugiem, pēc tam viņš ciemojās pie manis, iepazīstināju ar saviem vecākiem un brāļiem. Tad viņš uzaicināja mani ciemos pie sevis. Drīz pēc tam — ārprāts!!! Esmu stāvoklī! Kā pateikt vecākiem?!
Saņēmāmies un pateicām. Atceros, ka mana mamma atbildēja: „Kad domājat precēties?” Biju domājusi, ka mamma lasīs lekciju, bet viņa par kāzām uzreiz! Tad nu sākās runas par kāzu datumiem, kāzu vietu, viesiem, un drīz vien kāzas bija klāt, tas ir, pēc mēneša.
Vīru iesauca armijā. Es turpināju mācības universitātē, brīvajā laikā domāju par vīriņu, rakstīju viņam vēstulītes. Bija skumji bez viņa. Piedzima dēliņš. Un divus mēnešus pēc dēla dzimšanas arī tētis bija ar mums.
Vīrs sameklēja darbu, bet es turpināju mācīties universitātē. Pirmais bērniņa gads, otrais, un nu dēls jau apmeklēja bērnudārzu… Dzīvojam un priecājamies par katru dienu! Turpināju mācīties maģistrantūrā, kā arī sāku strādāt skolā par skolotāju. Gadi skrien... Izlaidums, diploms kabatā, un gaidām otru bērniņu. Piedzima meitiņa. Brālim liels prieks! Ak Dievs! Un pēc maza laiciņa — vēl viens maziņš brīnumiņš nāca šajā pasaulē. Tā nu mans sapnis par ģimeni un trim mīļiem bērnuļiem ir piepildījies!

Iesūtījusi: sieviņa un trīs bērnu māmiņa Gunita Boka, konkursa Kā es kļuvu par ģimenes cilvēku dalībniece

Ja arī Tu vēlies piedalīties konkursā, lai laimētu ģimenes fotosesiju, sīkāku informāciju lasi šeit.

Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit.
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk