Zīdainis un drošība vasarā. Tipiskās vasaras traumas un pirmā palīdzība

Vasara nes sev līdzi tieši šim gadalaikam raksturīgus traumu riskus. Kādi tie ir un kā mazulim palīdzēt, ja nelaime ir jau notikusi, stāsta ārsts, “Skolas Mammām un Tētiem” eksperts Mareks Marčuks. 

 

Zīdainis un drošība vasarā. Tipiskās vasaras traumas un pirmā palīdzība

FOTO: Mammamuntetiem.lv

APPLAUCĒJUMI 

Viena no mazuļu izplatītākajām traumām Latvijā, kas diemžēl ir aktuāla visos gadalaikos, ir applaucējumi. Turklāt šis ir traumu veids, par kuru pieaugušie ir pilnībā atbildīgi – mazulis parasti nedzer karstu kafiju, lai būtu vainojams neuzmanībā, uzlejot to sev virsū. 

Vasarā applaucējumu riski dažādojas. Piemēram, ģimenes dodas izbraukumos, ņem līdzi termosus vai kafijas krūzes un novieto uz nestabilām virsmām, piemēram, piknika sedziņas. Šādā veidā bērns karsto šķidrumu daudz vieglāk var aizķert ar roku un uzliet sev virsū. 


Ja nelaime notikusi: 

  • Steigšus novelc drēbes no cietušās vietas, ja tās nav piedegušas klāt.
  • Skarto vietu dzesē vēsā, bet ne ledaini aukstā ūdenī pusstundu. Vislabāk dzesēšanu veikt ar tekošu ūdeni, piemēram, no krāna, kur temperatūra būs vienmērīga.
  • Ja mazulim nav pacietības un viņš neļaujas šādai atdzesēšanas metodei, tad var pāriet pie nākamā soļa – likt uz cietušās zonas samitrinātus vēsus pārsējus, taču svarīgi pirmo pusstundu tos bieži mainīt, vēlams pat ik pēc piecām minūtēm, lai applaucētajai vietai varētu nodrošināt optimālu vēsumu. Pārsējus nevajag siet, bet gan izmantot kā vēsas kompreses.
  • Pēc pusstundas dzesēšanas skartajai vietai būtu vēlams uzlikt vēsā ūdenī samitrinātu pārsēju, ko nevajadzētu apsiet pārāk spēcīgi, lai nenospiestu cietušo ādas zonu.
  • Mazulim var dot pretsāpju un pretiekaisuma preparātus – ibuprofēnu vai paracetamolu. “Taču jāņem vērā, ka pavisam maziem bērniņiem – līdz trīs mēnešu vecumam – ibuprofēnu dot nedrīkst,” uzsver ārsts.
  • Steidzami jāmeklē mediķu palīdzība, ja zīdaiņa apziņa ir mainījusies, ir grūtības elpot, ir cietusi seja vai starpene, apdegums ir cirkulārs (apkārt ekstremitātei) vai lielāks par bērna plaukstu. Šajos gadījumos medikamenti, ja vien zīdainis tos var fiziski ieņemt, jādod obligāti.
  • Mazāku applaucējumu gadījumos var mēģināt tikt galā paši, tomēr, ja bojājums ir nopietnāks par ādas virsējās kārtas apsārtumu un ir tautā sauktais “jēlums”, ārsts iesaka tuvākajā laikā doties pie ģimenes ārsta vai pediatra, kas spēs profesionāli novērtēt apdeguma apmēru un dziļumu, kā arī sniegs turpmākas rekomendācijas. Šādos gadījumos medikamentus dod, ja ir redzams, ka zīdainis ir nemierīgs, kašķīgs, raudulīgs, kas liecina, ka viņam ir diskomforts un sāpes.
  • Cietusī vieta uz ādas pastiprināti iztvaikos ūdeni, tāpēc bērnam papildus jādod padzerties – maziem malciņiem –, lai nenotiktu atūdeņošanās. Ja apdegumu guvis pavisam mazs bērns, kurš uzturā lieto tikai mammas pienu vai mākslīgā piena maisījumu, tad papildu ūdens nav nepieciešams.


Nedrīkst! 

* Ja apdeguma vietā ir parādījusies bulla jeb pūslītis ar šķidrumu, to plēst un pārdurt nedrīkst.

* Uz apdeguma vietas, ja tā ir jēla, bez ārsta rekomendācijām smērēt neko nedrīkst – ne gelus, ne ziedes, ne arī tādus tautas līdzekļus kā krējums. Savukārt, ja tas ir apsārtums bez ādas bojājuma, var lietot dekspantenola ziedes.

 

PĀRKARŠANA 

Riskantākais laiks karstā dienā ir no pulksten 11 līdz 15. Laikā, kad ir karsts un saulains, zīdainim vajadzētu atrasties iekštelpās vai ēnainā vietā. Tāpēc ir jāpadomā, kurā dienas daļā organizēt pastaigu svaigā gaisā. 

Karstā laikā mazulim biežāk jāpiedāvā padzerties, kā arī jālieto saules aizsargkrēms, jo lielākajai Latvijas populācijas daļai āda ir jutīga pret sauli. 

Atpūšoties dabā, zīdainim pirmās divas līdz trīs dienas var lietot krēmu, kura saules aizsargfaktors jeb SPF ir 50, bet pēc tam SPF pakāpeniski var samazināt, ievērojot divu trīs dienu intervālu. 

Ja bērns ir piedzimis vasarā, pastaigas laikā ratu kulbai jābūt paceltai – lai sargātu mazuli no saules un karstuma. Galvā jāliek viegla, gaišas krāsas cepurīte, kā arī ir vēlams pārklāt mazulīti ar vieglu, plānu kokvilnas sedziņu vai palagu. Zeķes un cimdi jaundzimušajam vasarā nav jāvelk. Tāpat būtiski atcerēties, ka sintētiskus audumus labāk nelietot.

 

Ja nelaime notikusi:

  • Ja ir vērojamas pārkaršanas pazīmes, mazulis jāved uz ēnainu vietu vai labi vēdināmās iekštelpās.
  • Jānovelk apģērbs un uz mazuļa pieres vai krūtīm jāliek mitras, vēsas drāniņas.
  • Regulāri jādod padzerties vēsu, tīru ūdeni, ja tas jau ieviests uzturā.
  • Ja ir pieejams ventilators, ar to var veicināt vēsā gaisa plūsmu.


Nedrīkst!

* Nekādā gadījumā mazuli nedrīkst atstāt mašīnā vienu vai ar brāļiem un māsām, kas jaunāki par 13 gadu vecumu. Automašīnas salons platības ziņā ir neliela zona, un gaiss tajā iesilst ļoti strauji. Bērniem šādi apstākļi ir īpaši bīstami, jo, atšķirībā no pieaugušajiem, mazuļiem termoregulācija vēl nav nobriedusi. Tāpat jāzina, ka mazam bērnam sakarsušā auto ir grūti elpot, un viņa spēka rezerves šādos apstākļos izsīks ļoti strauji.

* Nedrīkst apklāt bērnu ratiņus ar sedziņu vai šķietami vieglu šallīti. Parasti to dara ar mērķi mazuli pasargāt no tiešiem saules stariem un lai atvēsinātu gaisu ratu kulbā, taču patiesībā notiek pretējais. Šādas rīcības rezultātā ratos tiek apgrūtināta gaisa masu nomaiņa, un temperatūra pieaug, jo karstais gaiss nevar izkļūt ārā no ratiņiem, bet vēsais – ienākt iekšā. Tāpēc svelmīgajās dienās vai nu jāpārkārto dienas ritms tā, lai pastaiga nesakristu ar karstākajām diennakts stundām, vai arī jāuzturas ēnā. Karstās dienās mazulim jāvelk gaišas krāsas apģērbs, jo tas mazāk pievelk sauli.

 

 

DZĪVNIEKU KODUMI UN SKRĀPĒJUMI

Dzīvnieku radītās traumas arī ir tās, kas aktuālas visos gadalaikos, tomēr vasarā to skaitam ir tendence pieaugt, jo notiek dārza ballītes un ciemošanās laukos. Atceries, ka bērnu jāsargā pat no vismiermīlīgākā mājdzīvnieka! 

Ārsts mudina pievērst uzmanību arī meža dzīvniekiem, ja tie kļūst neparasti droši un pietuvojas cilvēkiem. Šāda savvaļas dzīvnieku uzvedība var liecināt par to, ka tie pārnēsā trakumsērgu. 


Ja nelaime notikusi:

  • Ja mazulim dzīvnieks ir ieskrāpējis vai iekodis, brūce jāskalo ar tekošu un tīru ūdeni, bet pēc tam skartajai vietai jāuzliek sauss pārsējs.
  • Pie ārsta ir jāvēršas tad, ja iekodis, pat viegli ieskrāpējis vai tikai nolaizījis meža dzīvnieks vai arī mājdzīvnieks, par kura veselību neesam pilnīgi droši. Ja bērniņš meža dzīvnieku ir tikai noglāstījis, arī tad ir jādodas pie ārsta, jo uz plaukstas var būt mikrotrauma, kas var kalpot kā ieejas vārti infekcijai. Turklāt jāatceras, ka meža dzīvnieka ļaušanās pieskārienam vien ir aizdomīga uzvedība.
  • Jāvēršas pie mediķiem arī tad, ja kodums vai skrāpējums bijis plašāks, dziļāks, netīrs, tas ir uz sejas, kakla, plaukstām vai pēdām, ir asiņošana, ko nevar apturēt ar parasto pārsēju 10–15 minūšu laikā. Šādās situācijās nav nozīmes, kāds dzīvnieks ir nodarījis bojājumu.
  • Vislielākais satraukums, kas saistīts ar dzīvnieku kodumiem, ir trakumsērga, jo tā, parādoties simptomiem, ir 100 % letāla infekcija, tāpēc jārīkojas ātri un izlēmīgi. Tiesa, jau gadiem ilgi šādi gadījumi Latvijā nav bijuši. Labā ziņa – pēc dzīvnieka koduma nepieciešamības gadījumā var saņemt vakcīnu, kas novērsīs infekcijas attīstīšanos un izglābs dzīvību. Ja mazulim ir iekodis dzīvnieks un ir nepieciešams saņemt vakcīnu, arī šī brūce pirms vēršanās pēc palīdzības jānoskalo zem tīra, tekoša ūdens.

Visnopietnākā situācija ir tad, ja inficētais dzīvnieks iekodis sejā, plaukstā vai pēdā, jo šīs zonas uz mazuļa ķermeņa ir visvairāk inervētas, proti, tajās ir daudz nervu, un trakumsērgas vīruss pa tiem pārvietojas tālāk. 

Jānorāda, ka inficētajam dzīvniekam pietiek arī ieskrāpēt vai nolaizīt, piemēram, roku, lai nodotu šo bīstamo slimību tālāk, jo, lai gan āda vizuāli var izskatīties vesela, tajā var būt nepamanāmas mikrotraumas. 

 

  • Ja radusies vajadzība pēc trakumsērgas vakcīnas, pirms došanās uz stacionāru ieteicams iepriekš piezvanīt un noskaidrot, vai preparāts ir uz vietas.



Kā noteikt, vai mazulim vajadzīga vakcīna pret trakumsērgu

  1. Dzīvniekam, kurš pārnēsā trakumsērgu, var arī nebūt nekādu simptomu, līdz ar to izmainītu dzīvnieka uzvedību pilnībā nevar uzskatīt par kritēriju, vērtējot, vai jāvakcinējas.
  2. Ja iekodis, ieskrāpējis vai nolaizījis meža dzīvnieks, ieteicams bērnu vakcinēt jebkurā gadījumā. Vakcinācija jāveic arī tad, ja bērns meža dzīvnieku ir tikai noglāstījis.
  3. Vakcinācija jāveic arī tad, ja iekodis, ieskrāpējis vai nolaizījis mājdzīvnieks, par kura veselību nevaram būt droši. Ārsts uzsver, ka kodumam vai skrāpējumam pietiek būt pavisam nelielam.
  4. Ja dzīvnieka saimnieki apgalvo, ka dzīvnieks ir vakcinēts, jālūdz uzrādīt dzīvnieka pasi un jāpārliecinās, kad veikta pēdējā vakcīna. Pret trakumsērgu dzīvnieks ir jārevakcinē reizi gadā. Ja pēdējā vakcīna saņemta pirms ilgāka laika, tad uzskatām, ka dzīvnieks var būt potenciāli infekciozs.


Nedrīkst!

* Nekad neatstāj mazuli divatā ar mājdzīvnieku!

* Nedrīkst pēkšņi tuvoties dzīvniekam, ja tas ēd, grauž savu rotaļlietu, guļ, ir noguris vai slims.

* Nedrīkst ļaut bērnam likt seju tuvu dzīvnieka purnam.

* Nedrīkst ļaut bērnam raustīt, bakstīt un kaitināt dzīvnieku.

* Nedrīkst ņemt nost dzīvniekam rotaļlietu, ko tas tur ķepās vai mutē.

* Nedrīkst tuvoties dzīvniekam, ja tas rūc, šņāc vai kāpjas atpakaļ.

Reklāma
Reklāma

* Svešus dzīvniekus aiztikt, glaudīt vai kaitināt nedrīkst nemaz!

 

Ja jums mājās ir dzīvnieks:

  • Ja tas dzīvojas arī ārpus mājas, obligāti reizi gadā tam jāveic vakcīna pret trakumsērgu!
  • Ja ģimenē ir suns, ieteicams apmeklēt kinologu un apgūt mīluļa audzināšanas un apmācību pamata prasmes.

 

ĒRČU UN ČŪSKU KODUMI

Ērces pārnēsā ērču encefalītu, un no tā var pasargāt, bērnu pēc viena gada vecuma vakcinējot. Vēl ērces pārnēsā tādas slimības kā Laimas slimību un ērlihiozi – pret šīm slimībām vakcīnas nav, taču tās ir ārstējamas.

Dodoties uz mežu vai pastaigās pa pļavām, noteikti jāvelk piemērots, piegulošs apģērbs – cepure, krekls ar garām piedurknēm, garās bikses un zābaciņi. 

Lai patraucētu ērcei piekļūt mazuļa ķermenim, bikses var ievilkt zeķēs. Svarīgi uz mežu tērpties gaišās drēbēs, lai uzkritušo ērci ir vieglāk pamanīt. 

Kad pārnākts mājās, svarīgi pārbaudīt ne tikai bērnus un sevi pašu, bet arī drēbes, ar kurām būts mežā, kā arī mājās atvestās veltes un līdzi paņemto mājdzīvnieku kažokus.

Latvijā ir tikai viena indīga čūska – odze –, un vecākiem ir jāzina, kā tā izskatās. 
 

Ja nelaime notikusi:

  • Ja iekodusi čūska, nekavējoties jāsazinās ar mediķiem, skartā ķermeņa daļa jāatbrīvo no pieguloša apģērba, jānomazgā brūce ar tīru ūdeni un jāuzliek pārsējs. Jācenšas nodrošināt, lai skartā zona, piemēram, kāja vai roka, būtu nekustīga – tas palīdzēs izvairīties no indes izplatīšanās. Par turpmāko rīcību parūpēsies mediķi.
  • Ērci nepieciešams izraut pēc iespējas ātrāk. Ja notikusi saslimšana ar kādu no slimībām, simptomi parādīsies ne agrāk kā pēc divām trim nedēļām.
  • Ir gadījumi, kad vecāki nav pamanījuši ērces piesūkšanās faktu, tāpēc, ja mazulim novērojat drudzi, bet uz ādas parādās cirkulārs, sārts izsitums ar sarkanu zonu, baltu riņķi un tam apkārt vēl vienu sarkanu zonu, jāņem vērā – tā ir Laimas slimībai raksturīga pazīme. Šādā gadījumā ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai pediatra, kurš nosūtīs uz atbilstošajām analīzēm.


Kā izraut ērci

Raujot ārā ērci, būtiski ir nespiest tās vēderu, jo inficētais kukainis var izvemties brūcē, kas palielinās iespējas saslimt ar kādu no tā pārnēsātajām slimībām. Tāpat ir būtiski tai pieskarties tikai pie galvas, maksimāli tuvu mazuļa ādai. Aptiekās un veikalos var nopirkt ērču izņemšanai paredzētas pincetes, taču, ja tāda nav pa rokai, no stiprāka diega var uztaisīt cilpu, kuru apvīt ap ērces galvu un cirkulāri rotēt to ārā. Kad tas ir izdarīts, brūce jādezinficē ar spirtu vai degvīnu un rūpīgi jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm. 


Kur pārbaudīt ērci

Pašu ērci ir iespējams pārbaudīt, taču svarīgi, lai tā paliktu dzīva, tāpēc ērce jāievieto burkā, kurā ielikts samitrināts vates tampons. Tas nodrošinās gaisa mitrināšanu un ļaus ērcei elpot. Ja dzīvojat ārpus Rīgas, var sazināties ar reģionālo laboratoriju un noskaidrot, vai tai ir iespēja kukaini nogādāt Rīgā, bet rīdzinieki paši var doties uz Latvijas Infektoloģijas centru, ja atrodas labajā Daugavas krastā, un uz “Bior” laboratoriju, ja kreisajā krastā.


Nedrīkst! 

Ja iekodusi čūska, nekādā gadījumā nedrīkst ar muti sūkt ārā indi vai nodarboties ar citām tautas metodēm! Nekavējoties jāsazinās ar mediķiem!


Odi, knišļi, bites un lapsenes

Insekti ir neatņemama Latvijas vasaras sastāvdaļa, un mazulis nav tik veikls, lai aizdzītu uz rokas nosēdušos odu vai ratu kulbā iemaldījušos lapseni. Tāpēc diendusas laikā, ko bērns pavada ārā, ir ieteicams ratus no insektiem sargāt ar speciāli tam paredzētu aizsargsietu.

Lai nosargātu zīdaini no odiem, nav ieteicams lietot uz ādas smērējamus vai smidzināmus preparātus, lai izvairītos no iespējamības, ka mazulis līdzekli nogādā mutē. Ja laikapstākļi to pieļauj, var vilkt ķermeni nosedzošas drēbes – garas bikses un jaciņu ar garām piedurknēm. Vai vakaros, kad uzrodas odi, lietot sveces ar odiem netīkamu smaržu.


Ja nelaime notikusi:

  • Ja ods tomēr iekož un uz ādas parādās iekaisuma pazīmes – apsārtums, nieze un sāpes –, tad var lietot pretiekaisuma ziedi, bet lielāku pumpu gadījumā – perorālos līdzekļus pret alerģiju.
  • Ja bērns pēc insektu kodumiem ir niķīgs, nenomierināms, negrib ēst vai tieši pretēji – pārāk samiegojies, visu laiku guļ un viņam ir paaugstināta temperatūra, var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu.
  • Bišu, lapseņu un kameņu koduma gadījumā brūce ir jānoskalo ar tīru ūdeni un var uzlikt vēsu ūdens kompresi, lai mazinātu tūsku.
  • Alerģiskākiem bērniem ir ieteicams veikt analīzes – alergēnu paneli uz kukaiņu indi –, lai saprastu, vai nav alerģijas pret kodumiem, un zinātu, kā rīkoties anafilakses – retas, taču bīstamas alerģiskas reakcijas – gadījumā. Bērniem, kuriem ir anafilakses risks, līdzi jānēsā adrenalīna injektors, lai mazinātu tūsku kaklā, tādā veidā izglābjot bērna dzīvību.


Ģimenes ārsts

* Ja bērns akūti saslimis vai noticis kāds neliels negadījums, vispirms var vērsties pie sava ģimenes ārsta.

* Ja nevar pie ārsta tikt klātienē, var sazvanīties un konsultēties telefoniski.

* Telefoniski var arī izrunāt iespēju par ģimenes ārsta mājas vizīti. 

* 14 Latvijas pilsētās ir pieejami dežūrārsti, kuri sniegs palīdzību ikvienam neatkarīgi no tā, kas ir jūsu ģimenes ārsts. 

* Ārpus darbalaika – katras darbdienas vakaros no plkst. 17 līdz nākamās dienas plkst. 8 –, kā arī visu diennakti brīvdienās un svētku dienās darbojas Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001.

* Ja bērns jāparāda mediķim, bet ģimenes ārstam darbalaiks ir beidzies, medicīnisko palīdzību var saņemt Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, kas atrodami visā Latvijā, tostarp Rīgā.

 

Neatliekama palīdzība

* Gadījumos, kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, var vērsties slimnīcu uzņemšanas nodaļā.

* Dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz tālruni 113!

 

Ņem vērā! 

Ārstniecības iestāžu kontakti ir pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, kā arī pastāv iespēja viedierīcē lejupielādēt aplikāciju “eVeselībasPunkts”, kur interaktīvā kartē apskatāmas tuvākās ārstniecības iestādes, to sniegtie pakalpojumi, darba laiki.

 

 

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online