Kā izlolot savu vīnogu

 27. maijs 2009 18:00 Raksts  skatījumi: 25684

Vīnogas ir vienas no senākajam augļu kultūrām un platības ziņā pasaulē ieņem pirmo vietu. Ja senāk vīnogu audzēšana Latvijā šķita teju vai eksotiska padarīšana, tad pēdējos gados redzams, ka karaliskās dienvidnieces jau aizvien vairāk ir redzamas mūsu dārzos. Tiesa gan pie mums netiek audzētas Eiropas dienvidos sastopamās šķirnes, bet gan vietējo selekcionāru izlolotas.



Foto no žurnāla Dārza Pasaule arhīva


Vīnogu popularitāte Latvijā aug
Pateicoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības aktivitātēm, kā arī gadskārtējām vīnogu un vīna izstādēm Dabas muzejā, 1. Starptautiskā Ziemeļu reģiona vīnkopju un vīndaru konferencei, kas notika 2006. gada novembrī, valsts piešķirtajām subsīdijām par jauniem stādījumiem, veiksmīgai vīnogu selekcionāru darbībai (G. Vēsmiņš, A. Fazekašs), vīnogu popularitāte pie mums pieaug.
Izvēloties atbilstošu vietu un šķirni, un ņemot vērā auga prasības (pasargāt no vēlajām pavasara salnām, rudenī piesegt, katru gadu vasarā un rudenī regulāri apgriezt), vīnogas var audzēt jebkurā dārzā.

Vietas izvēle un augsnes sagatavošana

Vīnogulāju audzēšanai jāizvēlas silta un saulaina vieta, kur pavasarī sniegs nokūst visagrāk. Jāizvairās no vietām, kur mēdz būt salnas; ja ir iespējams, ieteicams stādīt nogāzēs, tikai ne nogāžu lejasdaļā, kur sakrājas aukstais gaiss. Iepriekš jāpārbauda, vai vīnogulājiem paredzētā vieta neatrodas uz āderes. Vispiemērotākā vieta vīnogu audzēšanai ir pie ēku dienvidu vai dienvidrietumu sienas, kur varētu audzēt prasīgākās šķirnes. Labi piemērotas ir arī no vējiem aizsargātas dienvidu nogāzes. Lai saglabātu siltumu salnu un ziedēšanas laikā, ari augļu nogatavošanās laikā, augiem var uzklāt agrotīklu, bet saknēm - melno plēvi, arī aizsargstēdījumi palīdz saglabāt siltumu.


Vīnogas jāstāda auglīgā, ūdeni un gaisu caurlaidīgā augsnē. Tām neder smaga māla un purvainas augsnes.

Augsne jāsagatavo sešus mēnešus pirms stādīšanas,  tātad jau rudenī,  izrokot 1x1x0,7 m plašu bedri. Auglīgajam augsnes slānim jābūt 60-80 cm. Augsni ielabo ar kūdras, sadalītu kūtsmēslu un komposta maisījumu. Augsnes reakciju nosaka vīnogu šķirne. Eiropas vīnogu (Vītis vinifera) šķirnēm nepieciešama viegli sārmaina augsne (pH 7-7,5). Pirms stādīšanas augsnes reakcija ir jāpārbauda, un, ja nepieciešams, tā jākaļķo.
Starpsugu (Vitis vinifera un Vitis amurensis) hibrīdu šķirnēm ('Aļošenkin', 'Kosmonavt', 'Olga', 'Moskovskij Ustoičivij') kaļķošanas devai jābūt uz pusi mazākai nekā Eiropas vīnogu šķirnēm.
Šķirnēm, kas iegūtas krustojumos ar Amerikas vīnogu (Vitis labrusca) sugu, vajag viegli skābu augsni (pH 5,5-6,5).

Vīnogu stāda dziļāk nekā tā augusi iepriekš

Vīnogu stādam jābūt ar 3-4 pumpuriem, ar apmēram 15 cm garām 3-4 saknēm. Bedres dibenā ieteicams iebērt pusspaini rupjas grants, kurai uzber augsni un tad stāda. Augu stāda 15-20 cm dziļāk nekā tas audzis plastmasas podiņā. Bedrē vajadzētu ievietot arī plastmasas cauruli ar izdurtiem caurumiņiem, ko apber ar granti. Pa cauruli varēs pievadīt ūdeni un mēslojumu tieši augam. Pēc iestādīšanas augu apgriež līdz 2-3 pumpuriem un pieliek balstu, ap kuru vīnogulājam vīties. Iestādīto augu aplej, bet augšanas laikā augsnei jābūt tikai viegli mitrai. Kad stāds paaudzies, bedri piepilda līdz augšai ar kompostu.
Ja stāds ir saplaucis, tas jāstāda maija beigās vai jūnija sākumā, kad beigušās pavasara salnas. Augs iepriekš jāpieradina āra temperatūrai un saules gaismai, nedēļu pirms stādīšanas iznesot laukā ēnainā vietā. Vīnogas jāiestāda ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam.
Augu no auga stāda 1,5-2 m attālumā.
Vīnogulāji jāaudzē pie izveidotām špalerām. Pavasarī, kad jaunie dzinumi izauguši ap 30 cm gari, augi jāpiesien pie balstiem: jaunais dzinums attīstās straujāk, ja tas aug vertikāli.

 

Vīnogas jāiestāda ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam.

 


Vīnogulāju veidošana
Mūsu apstākļos pārbaudīta kā vispiemērotākā vīnogulāju veidošanas forma ir lielais daudzzaru vēdeklis, ko iesaka Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes loceklis G. Dobelis. Šādi izveidots vīnoglājs sastāv no 4-6 ap 40-60 cm garām lokanām zaru pamatnēm, kuru galos ir augļu posmi. Visus zarus veido vienā plaknē un piesien pie balstiem. Pirmajā gadā vīnogulājam līdz rudenim izaudzē divus zarus. Otrajā gadā izaudzē četrus zarus, bet trešajā gadā izveido 40-60 cm garas zaru pamatnes. To galos atstāj 3-4 pumpurus, no kuriem ir sagaidāma pirmā raža, jo vīnogu raža veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Jaunajam vīnogulājam drīkst atstāt tikai 2-3 ķekarus. Pārējie ķekari pēc noziedēšanas jāizkniebj. Rudenī, kad vīnogulājs noražojis, zaru pamatnes augļu posma vienu zaru īsina aiz 2.-3. pumpura, bet otru atkarībā no šķirnes-aiz 5.-10. pumpura, īsais posms noderēs, lai izaudzētu jaunu augļzaru un aizvietotājzaru nākamajai sezonai. Garais daudzpumpuru zars nākamajā gadā dos pirmo normālo ražu. Noražojošo augļu posmu katru gadu rudenī nogriež.
Vīnogulāji jāgriež katru gadu rudenī nedēļu pēc lapu nobiršanas.


Apgriešana un veidošana vasarā
Vīnogas jāveido un jāapgriež arī vasarā (veģetācijas laikā), lai krūmi nesabiezinātos, lai tiem labāk piekļūtu saules gaisma un siltums, lai iegūtu labāku ražu un lielākas ogas. Pavasarī, tiklīdz redzams pumpura zaļais konuss (līdzko pumpurs sarosījies plaukšanai), jāizlauž visi atstātie, bet nevajadzīgie, rezerves pumpuri.
Vasaras sākumā jāizlauž liekie dzinumi -vispirms jau ļoti spēcīgi augošām šķirnēm, kurām uz 2 ražojošiem zariem atstāj vienu bezaugļu zaru. Neauglīgie zari vairāk jāizlauž šķirnēm ar maziem ķekariem. Izlauž visus sīkos, vāji augošos, 15-20 cm garos zarus. No snaudpumpuriem izaugušos dzinumus izlauž, kad tie ir 5-10 cm gari.
Pirmo galotņošanu veic, sākot ar trešo gadu pirms ziedēšanas. Augļzariem jānokniebj galotnes, lai ziedpumpuri saņemtu vairāk barības vielu un sekmīgāk apputeksnētos. Krūmā atstāj tikai 4-5 ķekarus, katrā augļzarā izvēloties pirmo.
Pirmajā gadā raža obligāti jānormē, it īpaši bagātīgi ražojošām šķirnēm - 'Aļošenkin', 'Frankentālietis', 'Olga'.
Otro galotņošanu veic, kad augļzaros aizmetušās ogas. Ražojošus zarus galotņo aiz 10.-12. lapas. Spēcīgi augošiem aizvietotājzariem nokniebj galotnes. Tas palielina nākamā gada ražu par 15-20 %. Negalotņo vāji augošas šķirnes un sausuma periodā.
Trešo galotņošanu veic augusta beigās, pirms tam vīnogas jāmēslo ar kālija un fosfora minerālmēsliem.
Galotņo visus dzinumus, virs augšējās stieples atstājot tikai 20-30 cm garus dzinumus. Tas nepieciešams, lai vīnogām piekļūtu saule un vējš, kas veicinātu ogu nogatavošanos un novērstu pelēkās puves izplatību.
Galotņo pazarītes, kad pazarītes sākuma (vecākā) lapiņa jau pazaudējusi spīdumu. Pazarīti galotņo, atstājot dzinumā tikai pirmās divas lapiņas. Ja pazarīte atkal ataug, to galotņo, atstājot vienu lapiņu. Pazarītēm atļauj augt vienīgi tad, ja krūms stipri apsalis, jo tad jāsaglabā maksimāli liela lapu virsma.

Pirmajā gadā raža obligāti jānormē, it īpaši bagātīgi ražojošām šķirnēm - 'Aļošenkin', 'Frankentālietis', 'Olga'.

 

Savlaicīgi izgriež arī vītnes, kas nav nepieciešamas, jo vīnogulājus pie balstiem piesien ar stieplēm, auklām vai plēves strēmelēm. Vītnes tikai lieki patērē auga barības vielas. Ražojošiem zariem vītnes parādās pie 6. vai 7. lapas, bet neražojošiem zariem vītne ir aiz 2. vai 3. lapas.
Mēslošana caur drenāžu Mēslojumu iestrādā šķidrā veidā, ar stangu izsitot zemē apmēram 40 cm dziļus caurumus, bet labāk iekārtot drenāžu, izmantojot meliorācijas vai parastās plastmasas caurules ar caurumiņiem. Var izmantot plastmasas pudeles, šīferi, koka dēlīšus. Bedres malā ieber šķembas, oļus vai granti, uzliek cauruli, apber ar granti. Tādējādi uzlabojas arī augsnes ventilācija, kas labvēlīgi ietekmē sakņu attīstību. Ziemā caurules jānosedz.
Mēslojuma devas nosaka, vadoties no augsnes analīžu rezultātiem. Ražojošiem vīnogulājiem reizi 3 gados iesaka dot organisko mēslojumu. Slāpekļa mēslojumu var dot tikai līdz Jāņiem. Vasarā vīnogulājus var piebarot vismaz 2 reizes: pēc noziedēšanas un pirms ogu nogatavošanās. Mēslojumu dodot šķidrā veidā vasaras otrajā pusē, galvenais ir kālijs, kas veicina dzinumu nobriešanu. Vērtīgs mēslojums ir pelni (tikai ne P. Sukatnieka šķirnēm), kas iedarbojas 2-3 gadus.

Zināšanai

Vīnogas satur daudz ogļhidrātu (galvenokārt glikozi un fruktozi), organiskās skābes (vīnskābi, ābolskābi, citronskābi, hinskābi), minerālvielas (galvenokārt kāliju un silīciju), vitamīnus (B-ļ, B3, 5, B6, karotīnu, C un E), polifenolus.

Vīnogām ir augstvērtīgs bioķīmiskais sastāvs, tās izmanto daudzu slimību (aknu, kuņģa un zarnu trakta) ārstēšanā, lieto mazasinības, vispārēja organisma vājuma gadījumā. Ārstniecisko kursu sāk, apēdot 200 g ogu dienā, devu palielinot līdz 2 kg un pēc tam to atkal samazina. Ārstēšana ilgst 3-6 nedēļas.

No vīnogu kauliņiem spiež eļļu, ko izmanto kosmētikā.

Vīnogulāju lapām piemīt ārstnieciskas un tonizējošas īpašības: tās var izmantot kā pretiekaisuma vai antiseptisku līdzekli. Izžāvētas vīnogu lapas, kas ieliktas audekla maisiņā, var pievienot vannas ūdenim. Šāda pelde attīra ādu un iedarbojas atspirdzinoši. Vīnogu lapu pelde palīdz arī nogurušām kājām.

Pieaugušam cilvēkam iesaka gadā apēst 10-12 kg vīnogu, 1 kg rozīņu un izdzert 3 l vīnogu sulas.

Teksts: Silvija Ruisa, LV Augļkopības institūts, žurnāls Dārza Pasaule, 2006/07

 

www.darzapasaule.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk