Kaitēkļi, kas apdraud sakņu dārzu

 27. maijs 2009 15:00 Raksts  skatījumi: 17686

Dārzkopība būtu tīrā izprieca, ja ne dažādi sīki nejaucēni - kukaiņi un to kāpuri, kas tā vien kāro ganīties rūpīgi koptajos dārzeņos. Kad kaitēkļi savairojas, bez indēm neiztikt, taču, laikus pamanot postītājus, cīņā pret tiem var izmantot nekaitīgākus paņēmienus. Tāpēc - pazīsti savus ienaidniekus (vismaz populārākos no tiem)!



Foto: mammamuntetiem.lv


Ieurbšanās meistars sprakšķis
Izskats. Sprakšķu (Elateridea) kāpuri ir līdz 25 mm gari, cilindriski, stipri sklerotizēti, dzeltenbrūni, ar trim pāriem krūšu kāju.
Dzīvesvieta. Visbiežāk sprakšķu kāpuri ir sastopami irdenās, trūdvielām bagātās mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Pavasarī un vasarā kāpuri uzturas augsnes virskārtā 7-10 cm dziļumā, bet ziemo 50-50 cm dziļi.
Dzīves cikls. Paaudzes attīstās 4-5 gadus. Kaitīgāki ir vecākie kāpuri un vaboles.
Sprakšķu dabiskie ienaidnieki ir putni - vārnas, kraukļi, kovārņi, mājas strazdi u. c. Nereti tajos parazitē tumšlapsenes.
Postījumi. Sprakšķi ir visēdāji, bojā gandrīz visu kultūraugu un savvaļas augu apakšzemes daļas. Sevišķi kaitīgi tie ir dažādām dārzeņu kultūrām, kartupeļiem u.c. Dažkārt tie iegraužas augu stublājā līdz 30 cm augstumam virs zemes. Sprakšķu kāpuri var iegrauzties pat tomātu stublājos un zaros.
Ierobežo

  • Izravē nezāles, sevišķi vārpatu.
  • Regulāri rušina augsni - tad jūnijā iet bojā daudz olu, bet augustā - kūniņas. Augsnes kultivēšanas un aršanas laikā kāpurus ēd kukaiņēdāji putni.
  • Augus mēslo pareizi. Sprakšķu kāpuri vairāk bojā tos augus, kas saņēmuši palielinātu slāpekļa mēslojuma devu, savukārt kālija mēslojums padara augus izturīgākus.

Pirms stādījumu ierīkošanas izskaita kāpurus. Da uz vienu kvadrātmetru ir vairāk nekā 10 kāpuru, tos ierobežo, piemēram, sēklas apstrādā ar insekticīdiem (kodina). Ja uz kvadrātmetru konstatēti 20-30 kāpuri, lauku atstāj tīrā papuvē.

Caurumotajās pūcītes
Izskats. Ziemāju pūcīte (Agrotis segetum Schiff). Kāpurs 45 mm garš, rūsganpelēks, ar trim tumšām garensvītrām uz muguras. Katra posma mugurpusē sariņiem apaugušas kārpiņas, sānos vēl divas kārpiņas. Galva mugurpusē sariņiem apaugušas kārpiņas, sānos vēl divas kārpiņas. Galva brūngana, ar diviem pusmēnessveida plankumiem. 8 pāri kāju.
Izsaucēja pūcīte (Scotia exclamationis L.) Kāpurs brūngani pelēks, ar vāji iezaļganu spīdumu, 40-50 mm garš.
Dzīves cikls. Pūcītēm gadā attīstās viena paaudze. Kāpuri ziemo augsnē.
Postījumi. Abu pūcīšu kāpuri ir polifāgi. Visbiežāk bojā dārzeņus - burkānus, bietes, kartupeļus, puravus u.c. Jaunie kāpuri lapās izgrauž nelielus robus vai caurumus, vēlāk var nograuzt visu lapu. Vecākie kāpuri parasti slēpjas augsnē 1-3 cm dziļi un pārtiek no sulīgajām augu apakšzemes daļām, izgraužot tajās lielus robus.
Ierobežo

  • Rudenī dziļi uzarot augsni, iznīcina kāpurus un kūniņas, rada tiem nelabvēlīgus ziemošanas apstākļus.
  • Agra sēja mēslotā augsnē.
  • Irdinot rindstarpas, iznīcina kāpurus un kūniņas.
  • Iznīcina nezāles, jo pieaugušie tauriņi uz tām papildus barojas.
  • Kāpuru šķilšanās laikā lieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

 

Muša - burkānos dējēja
Izskats. Burkānu mušas (Psila rosae F.) kāpurs ir līdz 7 mm garš, cilindrisks, dzeltenīgi spīdīgs, bez kājām, uz priekšgalu smails.
Dzīves cikls. Gadā attīstās 2 paaudzes. Pupāriji ziemo augsnē.
Postījumi. Burkānu muša mēdz savairoties masveidā un visvairāk bojā burkānus, kas aug smilšainā augsnē. Kāpuri grauž burkānu malējos audus. Bojāto augu laksti kļūst sarkani violeti vai dzeltenīgi. Stipras invāzijas gadījumā augi iznīkst. Kāpuri (pēdējās paaudzes) turpina baroties arī ziemā, sakņu glabāšanas laikā.
Ierobežo

  • Ievēro augu seku.
  • Burkānu rindām pieraus augsni.
  • Sēj īstajā laikā.
  • Mušu izlidošanas laikā izvieto dzeltenos līmes vairogus.
  • Mušu izlidošanas laikā (maija beigās vai jūnija sākumā) lieto ķīmiskos līdzekļus.

Sakņu ēdāja maijvabole
Izskats. Maijvaboļu (Melolontha sp.) kāpuri ir 50-60 mm gari, drukni, saliekti C veidā, iedzelteni balti, ar brūnu galvas kapsulu. Trīs pāri krūšu kāju. Ķermenis klāts ar matiņiem.
Dzīvesvieta. Vaboles un dažāda vecuma kāpuri ziemo augsnē 60-80 cm dziļi.
Dzīves cikls. Paaudzes attīstās 4-5 gados. Augus bojā vaboles un kāpuri.
Postījumi. Vaboles apgrauž augu lapas, kāpuri dzīvo augsnē un apgrauž augu apakšzemes daļas. Bīstamāki ir kāpuru bojājumi. Sevišķi kaitīgi tie ir dažādiem dārzeņiem. Viens kāpurs var sabojāt pat vairākus augus - tie novīst vai iznīkst.
Maijvaboļu kāpuru dabiskie ienaidnieki ir galvenokārt putni - vārnas, kraukļi, kovārņi, mājas strazdi, kaijas u.c. Kāpurus, kūniņas un vaboles putni iznīcina augsnes aršanas laikā. Augsnē maijvaboļu kāpurus iznīcina lielās skrejvaboles.
Ierobežo

  • Pirms augu stādīšanas pārbauda kāpuru daudzumu augsnē. Ja uz kvadrātmetru ir 8 jauni un 5 veci kāpuri, šajā vietā jaunus stādījumus nav ieteicams ierīkot. Lauku atstāj melnajā papuvē un regulāri apstrādā, rudenī augsni pēc iespējas dziļi uzar.


Mušas - sīpolu grauzējas
Izskats. Sīpolu muša (Delia antiqua Meig.). Kāpurs cilindrisks, uz priekšgalu sašaurināts, līdz 10 mm garš, balts, bez kājām. Sīpolu ziedmuša (Eumerus strigatus Fall.). Kāpurs līdz 10 mm garš, iegareni ovāls, pelēcīgi balts, bez kājām, ar stipri krokotu ķermeni.

Postījumi. Gan sīpolu, gan ziedu mušas, gan arī ziedu mušas kāpuri iegraužas sīpolos, bojāto sīpolu lakstu gali dzeltē. Stipri bojātie augi iznīkst. Gadā abām sugām attīstās 2 paaudzes. Ziemo kāpuru stadijā. Kāpuri ziemo pupārijos.
Ierobežo

  • Mušu izlidošanas laikā 4-5 m attālumā citu no cita izliek dzeltenos līmes vairogus.
  • Mušu bojātos augus izrauj, iznīcina.
  • Parādoties kaitēklim, izmanto ķīmiskos aizsardzības līdzekļus.


    Materiālu sagatavoja: Elga Plīse, žurnāls Dārza Pasaule, 5/2006

    www.darzapasaule.lv
     


0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk