Kļūdas, veidojot augļu koku vainagus

 27. maijs 2009 14:00 Raksts  skatījumi: 45605

Lai koks ražotu labi un ilgi, lai augļi būtu lieli un skaisti, regulāri jāveido koka vainags. Veids, kā to darīt, katrai sugai un šķirnei ir atšķirīgs. Vienlīdz aplami ir gan ļaut kokam augt savā vaļā, gan neprašas centībā zāģēt un retināt.



Foto: mammamuntetiem.lv


Apzāģē par daudz
Ir reizes, kad bez apzāģēšanas neiztikt, piemēram, ja vecam kokam jāpazemina galotne, ja nevietā aug lieki zari, kāds ir atlūzis vai arī slims ar vēzi, tos noteikti vajag nozāģēt. Ja koks ražo labi un pērnās sezonas zaru pieaugumi ir vismaz 15 cm gari - viss ir kārtībā, koks nav lieki jātraucē, pavasarī nekas nav jāgriež. Ja kāds zars aug ne gluži vēlamajā virzienā vai slīpumā, atliekšana vai atsaitēšana būs piemērotākais veids, kā panākt vajadzīgo efektu.
Vainaga veidošanas mērķis - lai augļu koks labi ražotu. Ļaujot tam netraucēti augt, iegūst daudzzarainu, sabiezinātu un noēnotu mudžekli, augļi ir sliktas kvalitātes. Taču arī no pārāk bieži apgriezta koka būs maz labuma.

Bieži no viena snaudošā pumpura tie izplaukst veseliem pušķiem un līdz rudenim var izaugt pat metru gari. Sevišķi raksturīgi tas ir bumbierēm un vecām ābelēm.

Ja koks ir pamatīgi apcirpts, tas cenšas atjaunot zaudēto līdzsvaru starp lapām un saknēm, tāpēc no snaudošajiem pumpuriem ataug daudz sasteigto dzinumu, tā saukto ūdenszaru. Bieži no viena snaudošā pumpura tie izplaukst veseliem pušķiem un līdz rudenim var izaugt pat metru gari. Sevišķi raksturīgi tas ir bumbierēm un vecām ābelēm. Trakā augšana turpinās vēl arī nākamajā sezonā, kamēr koks pamazām nomierinās un beidzot atkal atsāk normāli ražot. Bet tā tas būs tikai tad, ja koks netiks apcirpts ik pavasari. Atstāt visus izaugušos un vainagam pilnīgi liekos ūdenszarus, protams, nedrīkst, jo tad koks ātri vien izskatīsies līdzīgs biezai slotai. Taču, jo vairāk un biežāk pavasarī koku griež, jo tas arvien spēcīgāk ataug un drīz vien augļus vispār vairs neražo. Apgriešana nav universāls vainaga veidošanas paņēmiens - tā būtu izmantojama tikai tad, ja citi paņēmieni nelīdz.

Vainagu veido tikai pavasarī
Par vienīgo laiku vainagu veidošanai kļūdaini uzskata pavasari, līdz lapu plaukšanai. Taču dažreiz griezt zarus labāk ir vasarā - to var darīt no Jāņiem līdz pat augusta pirmajai pusei. Vasaras griešana koku nomierina, turpretī pavasara griešana provocē snaudošo pumpuru plaukšanu. Atkarībā no tā, ko vajag panākt, izvēlas griešanas laiku. Lielus un resnus zarus gan drīkst izgriezt tikai pavasarī, jo kokam ir va-jadzīgs pietiekami ilgs laiks normālai brūču sadziedāšanai. Ja dārzā ir ļoti daudz darāmā, var griezt no vēla rudens un visu ziemu, bet šajā laikā griezumu brūces var bojāt sals. Lai no tā izvairītos, ziemā zarus nenozāģē līdz pamatnei, bet atstāj apmēram 5-10 cm garus celmiņus. Pēc sala ābelēm, bumbierēm, pīlādžiem tos nogriež. Kauleņkokiem griezumu vietas mazāk sveķo un labāk sadzīst, ja celmiņus atstāj.

Atstāj konkurences zarus
Koku un zaru galotnēm vasarā mēdz izaug divu vai vairāku vienlīdz spēcīgu un stāvu dzinumu pušķis. Tā nedrīkst palikt, jo galotnei jābūt tikai vienai. Jo ātrāk liekos dzinumus aizvāc, jo labāk. Visērtāk tos izlauzt vasarā vēl nenobriedušus. Ja šajā vietā kokam noderētu vēl kāds sānzars, jauno, vēl nepārkoksnēto dzinumu ar veļas knaģi var atliekt, panākot normālu valnīša izveidošanos. Ja tas nav izdarīts vasarā, nākamajā pavasarī konkurences zari noteikti jāizgriež līdz pamatnei. Atliekšana pavasarī ir jau nokavēta, jo šādi dzinumi liecot atlūst. Jo koks vecāks, jo grūtāk būs šādu kļūdu izlabot. Visapkārt galotnei izveidosies vairākas lielas brūces, koks šajā vietā var nolūzt.

Audzē zarus uz stumbra vienu otram pretī
Šāda audzēšana vienādā augstumā ir bīstama lielajiem skeletzariem, kuriem būs jānotur visa augļu masa. Parasti šādās vietās tie vieglāk atlūst no stumbra. Veidojot vainagu, šis defekts jālabo jau jauniem kokiem, raugoties, lai attālums starp spēcīgāko blakus sānzaru pamatnēm būtu vismaz dārznieka šķēru garumā un lai tie izvietotos pamīšus.

Nepareizi apgriež galotni
Ja stāda divgadīgus kailsakņu stādus (tie nav nopirkti ar podu), lai tie labāk ieaugtos, apmēram par 1/3 saīsina galotni un spēcīgākos sānzarus. 3a tos neapgriež, koks pāris gadus nīkuļos, kamēr atjaunos līdzsvaru starp izrokot bojātajām saknēm un lapām. Spēcīgiem viengadīgiem stādiem galotni apgriezt nevajag. Augumā mazliet atpalikušiem stādiem ar apgriešanu var panākt spēcīgāku augšanu.

Ražojošiem kokiem labāk bez īpašas vajadzības galotnes neaiztikt, lai neizprovocētu pārāk strauju augšanu, īpašs gadījums ir vainaga pazemināšana ļoti augstiem kokiem.

Ražojošiem kokiem labāk bez īpašas vajadzības galotnes neaiztikt, lai neizprovocētu pārāk strauju augšanu, īpašs gadījums ir vainaga pazemināšana ļoti augstiem kokiem. To var darīt pat ļoti veciem, bet citādā ziņā veselīgiem kokiem, apzāģējot galotni un pārāk stāvos zarus līdz vēlamajam augstumam. Nedrīkst palikt zaru stumbeņi. Lai brūce labi aizdzītu, griezuma vietai jābūt tieši blakus kāda resna un spēcīga horizontāli augoša zara pamatnei. Vainagu drīkst pazemināt gandrīz jebkura vecuma ābelēm, bumbierēm, pīlādžiem. Plūmēm un saldajiem ķiršiem to drīkst darīt tikai jauniem kokiem, citādi koks var aiziet bojā. Vecas aprikozes un persikus labāk neapzāģēt.

Atstāj par daudz vai par maz zaru
Lieliem, veselīgiem kokiem, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, pietiek ar 5-7 skeletzariem. Uz tiem veidojas nākamā zarojuma pakāpe ar augļzariem un galotni. Pundurkokiem parasti zarus neskaita, bet raugās, lai visā stumbra garumā tie būtu iespējami vienmērīgi novietoti, saulē labi izgaismoti un ne pārāk resni. Laikus neaizvākti konkurences zari vēlāk veido tā sauktās V veida žākles. Tās ir pārāk šauras, lai pie pamatnes izveidotos normāli mizas valniši, līdz ar to tām nav pietiekama mehāniskā izturība un no ražas smaguma šādās vietās koks var pārlūzt. Pārāk šaurās zaru žāklēs sakrājas lieks mitrums, sniegs vai ledus, kas bojā mizu. Šajā vietā var arī ieperināties vēzis vai dažādas piepes.

Jo zars ir stāvāks, jo tas spēcīgāk aug, jo zars lēzenāks, jo ātrāk uz tā ieriesīsies ziedpumpuri.

Jo zars ir stāvāks, jo tas spēcīgāk aug, jo zars lēzenāks, jo ātrāk uz tā ieriesīsies ziedpumpuri. Liela auguma kokiem un ari pus-pundura kokiem mehāniski visizturīgākie būs tādi zari, kas attiecībā pret stumbru veido 45-60 grādu leņķi. Pundurauguma kokiem veido vainagus, kuriem nav raksturīgi spēcīgi un resni sānu zari, bet vienmērīgs zarojums uz visa stumbra, kas bagātīgi noklāts ar augļzariņiem - tā sauktā slaidā vārpsta. Lai to panāktu, jaunām ābelēm zari jāatliec pilnīgi horizontāli vai pat nedaudz nokareni (tas ir atkarīgs no katras šķirnes augšanas īpatnībām). Bumbierēm sānzarus atliec apmēram 60 grādu leņķī, zara galotni noteikti vēršot augšup. Uz nokareniem bumbieru zariem parasti veidojas sīkāki augļi. Līdzīgi zarus atliec arī saldajiem ķiršiem un mājas plūmēm.

Pārāk īsina dzinumu galus
Bez sevišķas nepieciešamības labāk to nedarīt, jo vairākumam augļu koku tā tiek attālināts ražošanas sākums. Šis paņēmiens noderīgs tikai tad, ja ražojošam kokam kārtējās vasaras pieaugums ir ļoti īss un zars sācis novecot. Tad galu saīsināšana spēs atkal atjaunot augšanu garumā.

Visu audzē krūmveidīgi, ar vairākiem stumbriem
Ābelēm, bumbierēm, pīlādžiem, aprikozēm nekādā gadījumā nedrīkst ļaut augt krūmveidīgi. To varētu atļauties ķiršiem, dažām diploīdajām plūmēm, tomēr tas nav vēlams no slimībizturības un apkopšanas viedokļa. Taču persikus krūmveidīgi audzēt ir visdrošāk. Arī lazdas un korintes ieteicams audzēt krūmveidīgi.

Nesaglabā vainaga un zaru hierarhiju
Pēc vainaga veidošanas kokam jāsaglabā savi dabiskie apveidi - pie pamatnes vainags ir platāks, virzienā uz galotni sašaurinās. Vainaga apakšdaļā zari var būt resnāki un garāki. Jo augstāk, jo tiem jākļūst arvien īsākiem un tievākiem. Vainagam jābūt līdzīgam piramīdai, tad ēna no augšējiem zariem nekritīs uz zemākajiem, augšējie nenomāks zemākos, visi augļi varēs izaugt pilnvērtīgi. Šis vainaga veidošanas princips jāievēro gan lielajiem, gan pundurauguma kokiem. Līdzīgu efektu lielajiem kokiem dod kausveida vainags, kad vairāki spēcīgi zari no stumbra aug uz augšu apmēram līdzīgā garumā un visi vienādā pakāpē tiek pie saules gaismas.

Vecu koku pārāk apzāģē
Ja no veca un nekopta koka vēlas izveidot atkal labi ražojošu, veic vainaga atjaunojošo griešanu. Zarus izretina, visus atlikušos krietni saīsina. Nevajadzētu to visu darīt vienā reizē, bet šo darbu veikt pakā-peniski divās trijās sezonās, citādi var gadīties, ka koks pēc vainaga atjaunojošās veidošanas nevis ataug, bet nīkuļo un palēnām aiziet bojā.

Pienācīgi neapkopj brūces
Griežot iespējams izveidot vienu brūci, bet lielāku, vai arī daudzas, bet sīkākas. Ābelēm un bumbierēm vienu brūci aizdziedēt vieglāk - neatkarīgi no tās lieluma. Ķiršiem un plūmēm lielas brūces parasti aizdzīst sliktāk nekā mazas. Maksimālais brūces laukums kauleņkokiem, ko vēl varētu bez riska atļauties radīt zāģējot, ir apmēram cilvēka rokas resnumā.

Vainagam jābūt līdzīgam piramīdai, tad ēna no augšējiem zariem nekritīs uz zemākajiem, augšējie nenomāks zemākos, visi augļi varēs izaugt pilnvērtīgi.

Kauleņkokiem brūces vislabāk sadzīst, ja griezumu vietās atstāj vismaz 5 cm garus zaru celmiņus. Tievākie celmiņi pamazām sakalst un noslēdz brūci pie zara vai stumbra, neļaujot izdalīties sveķiem; resnākie bieži vien neatmirst un pat izdzen pa kādam jaunam zaram. Visu veidu brūcēm visbīstamākais ir vēzis un piepes. Sporas spēj iekļūt pat vissīkākajā spraugā vai bojājumā, bet tās visas ar aizsarglīdzekļiem apsmērēt nekad neizdosies. Tāpēc katru pavasari dārzā jāizsmidzina Bordo šķīdums vai līdzeklis Čempions. Lielākās brūces apsmērē ar ziedi Lerāns.

3 principi vainaga veidošanā

  • Pēc iestādīšanas rūpējas, lai izveidojas saules labi apspīdēts un izturīgs zarojums, ko raža nesalauzīs.
  • Kad tas ir panākts, koka straujo augšanu nomierina un gādā, lai ziedpumpuri ienesas kalni gadu.
  • Skaistākie un lielākie augli veidojas uz jaunajiem dzinumiem (ābelēm, bumbierēm - maksimāli uz 3-4 gadus veciem, ķiršiem, plūmēm - uz vēl jaunākiem), tāpēc, kad koks sāk ražot, pakāpeniski pārāk novecojušos augļzarinus nomaina ar jaunākiem.

 

Materiālu sagatavoja: Inese Drudze, žurnāls Dārza Pasaule, 3/2005

www.darzapasaule.lv
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk