Ekoloģisku un dabai draudzīgu dāvanu idejas bērna dzimšanas dienai

Ejot ciemos, nevajag kautrēties – paprasiet, ko bērnam vajag. Un tieši to arī dāviniet. Ja nav vajadzīgs nekas, nekādas mantas nenesiet. Ieklausīšanās ir kaut kas lielisks!

Viss kļūst sarežģītāk, ja jāapdāvina pašam savs bērns, līdz ar to – jāprasa sev. Kad atvase ir gana liela, lai izteiktu savu viedokli, protams, kļūst vieglāk, bet, kamēr sarunas notiek tikai bēbīšu valodā, ir grūtāk. Mēs ilgi domājām, ko dāvināt dēlam gada jubilejā. Kaut ko it kā vajadzētu, bet skaidrs, ka nekādas mantas jau viņam nevajag. Turklāt viņš regulāri atklāj veidus, kā plastmasas pudeles, tēta vizītkartes un mammas zābakus padarīt par sev interesantām rotaļlietām. Līdz ar to uzdāvināt rotaļlietu būtu tāpat kā neuzdāvināt neko.

Dāvanas nākotnei. Pārdomu procesā nonācām pie varianta, kas ne mājās, ne vēlāk miskastē neaizņem vietu, – nopirkām puikam kāda uzņēmuma akcijas, kuras atdosim viņa ziņā pilngadības svētkos. Paši bijām ļoti lepni par savu neizmērojamo attapību, jo šādai dāvanai ir vairāki plusi:

1. Netiek radīti atkritumi un tērēta enerģija to radīšanai – mūsu ģimenē tas ir ļoti svarīgs arguments.
2. Šādai dāvanai, visticamāk, būs kaut kāda vērtība arī pēc gadiem. Iespējams, pat lielāka nekā tagad. 
3. Ja puikam piederēs akcijas, var gadīties, ka ar gadiem tas kļūst par iemeslu pašam sekot līdzi aktualitātēm finanšu jomā. Starp citu, nesen kompānija Revolut radīja iespēju virkni ASV uzņēmumu akciju nopirkt bez komisijas. Izmēģināju – viss strādā! Un vēl labāka ziņa ir tā, ka šāds gājiens jau tagad licis dažām amerikāņu bankām mazināt vai atcelt komisijas par šādiem darījumiem. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums – kad šāda mode atnāks arī līdz Eiropas bankām.

Dāvanā piedzīvojums. Es saprotu, ka, sasniedzot lielāku vecumu, bērns sāk gribēt tādu dāvanu, lai var redzēt, ka kaut kas ir uzdāvināts. Taču arī “īstas” dāvanas var būt videi draudzīgas. Pieaugušie ir iedomājušies, ka bērni ļoti grib mantas. Manuprāt, viņi tās grib, jo mēs paši viņiem iemācām tās gribēt. Bet varbūt vērts svētkos dāvināt nevis plastmasas rotaļlietas, kuras bērnam ir interesantas vienu nedēļu, bet gan kādu kopīgu pasākumu. Es laikus neuzdāvināju neko piektajā dzimšanas dienā savam draugam un māsas dēlam. Viņš neizlikās, ka šāda problēma nepastāv, tāpēc vairākus mēnešus pēc svētkiem turpināja atgādināt: “Kad tu man dāvināsi dzimšanas dienas dāvanu?” Kad esmu prasījusi, ko viņš gribētu, atbildē vienmēr ir iesaistītas rotaļu mašīnas, kuras smaga darba rezultātā parasti tiek iznīcinātas dažu dienu laikā. Tas ir tikai normāli, ka viņš izvēlas sev pazīstamas dāvanas – mantas, kas ir viņam pašam vai ko viņš ir redzējis draugu rokās. Piedāvāju viņam nopirkt kaut kādas akcijas. Viņu šāda iespēja neuzrunāja. To es respektēju. Tad ierosināju, ka mēs varētu iet kopā uz kino – skatīsimies kaut ko lielajā ekrānā un ēdīsim popkornu. Šī doma piecgadniekam ļoti patika. 

Tāpēc piedāvājiet bērniem variantus, par kuriem viņi paši nav iedomājušies. Un galu galā – paši sev sagādāsiet forši pavadītu laiku kopā ar gudru, jaunu cilvēku! Vai tas nozīmē, ka nekādas mantas nedrīkst pirkt? Drīkst, bet pirms dāvanas iegādes vērts uzdot vienu jautājumu – vai šī lieta būs noderīga ilgāk par gadu? Ja ne, iespējams, jāmeklē kas cits. Un kopīgi pavadīts laiks ar bērnu augļus nesīs vēl gadiem pēc tam.
Protams, var gadīties, ka mazie paši neteiks: “Mamm, es vēlos kopā ar tevi paklausīties Čaikovska ceturto simfoniju!” Mūsu uzdevums ir pašiem piedāvāt dažādas kopīgas izklaides.

Piedzīvojumu idejas: 

• Lielajā ģildē ir tieši bērniem paredzēti akadēmiskās mūzikas koncerti, kur tāds tēls kā LeNeSOns runājas un ķēmojas ar bērniem. 
• Var kopā aiziet uz kino – gan uz milzīgu zāli ar popkornu rokās un klēpī Rīgas populārākajā kinoteātrī, gan uz bērnu seansiem mazajā kino “Bize”. 
• Arī bērnu teātra izrādes neviens nav aizliedzis, turklāt tādas ir ne tikai Leļļu teātrī. 
• Var dāvināt kopīgu pārgājienu. Mēs paši esam iecerējuši sava dēla dzimšanas dienā katru gadu noorganizēt sev brīvdienas, lai kopīgi dotos laivu braucienā.
   

Vai plastmasas rotaļlietas var pārstrādāt?
Protams, mēs gribam, lai bērna svētki būtu skaisti. Taču vēl svarīgāk, lai jaunais cilvēks varētu dzīvot skaistā, nepiesārņotā pasaulē ne tikai dzimšanas dienā, bet visu mūžu. 2015. gadā pasaulē tika saražots aptuveni 380 miljoni tonnu plastmasas. Tas ir apmēram tik, cik sver 2/3 visu planētas iedzīvotāju. Un tikai 10 % no visas jebkad radītās plastmasas ir pārstrādāta. Apzinīgākie savas limonādes pudeles līdz šķiroto atkritumu urnai aiznesīs, bet ko ar rotaļlietām? Kā man pastāstīja “Eco Baltia Vide” konsultante – tās netiek pārstrādātas. Tad ir diezgan droši, ka šis objekts neiekļūs laimīgo pārstrādāto 10 % skaitā. 

Tāpat ir liela atkritumu daļa, ko mēs īsti nekā nevaram kontrolēt. Daudzas ikdienā un svētkos izmantotas preces tiek ražotas valstīs, kur vides likumi ir, maigi sakot, liberāli. Tad nav nekāda brīnuma, ka tieši no Āzijas upēm okeānos nonāk milzīgs daudzums plastmasas atkritumi. Taču jāsaprot, ka, piemēram, rotaļu mašīnas radīšanā izmanto materiālus, kurus mēs – patērētāji – nekad pat neieraudzīsim. Tie paliks otrā pasaules galā, kur, iespējams, par tiem neviens sevišķi nerūpēsies. Labākais, ko mēs varam darīt, – pirkt tās mantas pēc iespējas mazāk, jo piesārņojums lietas ražošanas vietā ir arī mūsu atbildība. [2]
 

Ja tomēr šķiet, ka labākais, ko bērnam dāvināt, ir rotaļlieta, tad:
• lūkojies pēc kvalitatīvām, izturīgām mantām. Kad atvasei manta būs apnikusi vai vienkārši parādīsies citas intereses, vismaz noderēs vēl kādam citam;
• centies atrast rotaļlietas, kas ir lietojamas vairāk nekā vienā veidā. Piemēram, kluči, no kā var uzcelt jebko, nevis komplekts, kuru pēc instrukcijas var pārvērst tikai un vienīgi picērijā. Tas attīstīs bērna fantāziju, turklāt, kad apniks viena būve, varēs celt kaut ko jaunu;
• lieliski, ja izdodas atrast mantas no dabīgiem materiāliem (piemēram, uz mana dēla koka mašīnīti rotaļu laukumā ir ļoti sīva konkurence!);
• mēģiniet kādu mantu uztaisīt kopīgi. Izgatavošanas procesu pašu par sevi jau var uzskatīt par dāvanu.


Raksta konsultante: Latvijas Hidroekoloģijas institūta eksperte Inta Dimante-Deimantoviča