Pieci pašu diedzēti eksotiski augi uz latvieša mājokļa palodzes

Pavasara sēšanas un diedzēšanas gaitās un aizrautībā ir vērts pamēģināt uz savas palodzes ieaudzēt arī kādu eksotiskāku augu.  Diezin vai šie aug noderēs apēšanai, bet košumam, skaistumam un mazliet arī eksperimentētāja garam tie būs tieši laikā. 

Paša audzēts granātābolu koks.

FOTO: Shutterstock.com

Paša audzēts granātābolu koks.

Ingvers no saknes

Iecienīts sakņaugs ar pikantu, sildošu garšu un aromātu ir izdiedzējams arī mājas apstākļos. Senākos laikus jūrnieki ingveru audzēja tālos jūras pārbraucienos un ēda, lai nesaslimtu ar cingu. 

Noteikti būsi pamanījusi, ka, turot mājās siltumā neapēstu ingvera sakni, no tās sāk spraukties ārā mazi, gaiši zaļi asniņi. Pirms stādīšanas zemē saknes gabaliņu ar asniem uz 1–2 stundām ieliek siltā ūdenī. Pēc tam to var visu vienā gabalā stādīt puķu podā vai arī sadalīt gabaliņos pa posmiem, virs kuriem ir asniņi, un stādīt katru atsevišķi. Augsnei jābūt irdenai, ne pārāk skāba, bet barības vielām bagātai un mitrai. Ingveram labai augšanai nepieciešama augsne, kas bagāta ar fosforu. Ja vēlas, lai asniņš izspraucās ārā ātrāk, podam pārliek pāri plēvi un noliek to saulainā, siltā vietā. Tiešos saules staros gan likt nevajag. Kad asns izdīdzis un izaudzis līdz plēves jumtiņam, plēvi ņem nost. Ingveru regulāri laista, taču nedrīkst pārcensties – sakne var nopūt.
 

 

Ja izdodas ne tikai izdiedzēt, bet arī pareizi laistot un barojot, augu izaudzēt līdz vērā ņemamiem izmēriem, tas ir ļoti dekoratīvs. Var ziedēt, un pat radīt pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu. Ziedi ir sāri un rozā, bet lapas zaļi sarkanīgas. Pēc ziedēšanas lapas kļūst dzeltenas. Tas nozīmē, ka var rakt ārā sakneņus un dēstīt tos no jauna. Liekam irdenā zemē, siltumā un gaidām nākamos asnus. 

Teorētiski augu var diedzēt un audzēt arī apsildāmās siltumnīcās, kur sakņu nobriešanas laiks aizņem 9–10  mēnešus. Visu šo laiku ingvera augam ir nepieciešams nodrošināt tropiskā klimata apstākļus. 

 

Avokado mājas podiņā 

Liels, gaļīgs kauls, kas atrodams avokado augļa iekšpusē, ir pateicīgs materiāls audzēšanai mājās. Tiesa, 20 metru augstumā, kā tas ir tropu valstīs, Latvijas apstākļos tas neizaugs, tomēr vērot stādiņa attīstību ir interesanti arī tad, ja tas “dzīvojas” uz palodzes. Latvijā avokado var būt vienīgi telpaugs, dārzā to var turēt tikai vasarā. Pirms izlikšanas ārā augs pakāpeniski jāpieradina pie saules. Ja to neizdara, vienas dienas laikā apdeg lapas. Ļoti jūtīgs arī pret salnām. 

 

Kā to pareizi izdiedzēt? Izņem no augļa lieko sēklu un 2–3 dienas paturi istabas temperatūrā, to apžāvējot. Kad  ārējā čaumala ir apkaltusi, to noloba un sēklas abos galos izdara 3 – 4 mm lielus iegriezumus. Lai kauliņš ātrāk doti dzinumus, to var ielikt ūdens traukā.
 

 

Zemē stāda ar spicāko galu uz augšu, pilnībā neapsedzot ar zemi. Dīgsts parādīsies tuvāko 4–6 nedēļu laikā. Kad zaļais asns sasniedzis 10–12 cm garumu, sēklu pilnībā apklāj ar zemi. Stāda trūdvielām bagātā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā, viegli skābā augsnē. Tam nepatīk tikt pārlaisītam. Dažreiz labāk to aplaistīt mazāk nekā par daudz. Avokado visu gadu labi jūtas istabas temperatūrā. Ja gaiss ir pārlieku sauss, lielās lapas ieteicams mitrināt ar siltu un mīkstu ūdeni. 

 


Citronkoks istabā

Citrusaugus var pavairot no pavasara līdz rudenim, ideālais laiks – marts un aprīlis, kad ir daudz saules. Ņem sēklas no nobrieduša, gatava citrona, noskalo ar siltu ūdeni un stāda zemē apmēram 1–2 cm dziļumā. Augsnei var izmantot maisījumu no puķēm paredzētā substrāta un kūdras vienādās daļās. Augsnei jābūt skābenai. 

 

Apklāj ar plēvi vai citu podu, lai saglabātu siltu un mitru vidi. Optimālā gaisa temperatūra telpā, kur dīgst citronkoks, ir 20–21 grādi. Pirmie citrona dzinumi parādās pēc divām nedēļām.  Diedzēšanai iesaka iesēt uzreiz vairākas sēkliņas, bet tālākai audzēšanai izvēlas ņiprākos un stiprākos dīgstus. Kad stādiņš jau ir kļuvis par mazu kociņu, der iegaumēt, ka citronkoks nemīl ne pārlieku mitrumu, ne sausumu, bet laistīt to vajag ar ūdeni, kas ir mazliet siltāks pat istabas temperatūru. Patīk, kad tā lapas apsmidzina no pulverizatora. 

Auga lapas izdala fitoncīdus, kas apkārt esošo gaisu aizsargā pret baktērijām un citiem mikroorganismiem. Izrādās, pat tad, ja augam nav izveidojušies augļi, tas izdalīs citrusu aromātu.

 


Ananass no lakstiem

Jā, mājas apstākļos var izaudzēt arī ananasu! Tiem, kam ir  ļoti “zaļi pirkstiņi”, izdodas ne tikai panākt, ka sakuplo krāšņa maza palma puķupodā, bet pat izaug auglis. 

Kā rīkoties? Veikalā izvēlies veselīgu, gatavu ananasu, kura lapu pušķis vēl ir zaļš un dzīvīgs. Lapas nedrīkst būt dzeltenas, viegli atdalīties vai būs sažuvušas. Pērkot augli veikalā, novērtē, vai zaļo lapu viducī nav bojājuma pazīmju, piemēram, puve. 

Nogriež lapotni no augļa ēdamās mīkstās daļas tā, lai paliek tikai lapu sakne, atstājot pie lapotnes apmēram 3 cm lielu augļa daļu. 

Ja ananass ir ļoti gatavs, to var darīt arī ar roku, griežot augli un lapotni pretējos virzienos. Tā ir mazāka iespēja sabojāt saknīšu dīgšanas daļu. 

Tad iegūtos lakstus uz 1–2 dienām atstāj apžūt, bet pēc tam ieliek ūdens traukā izdzīt pirmos sakņu pavedienus.
 

 

Kad ir parādījušās saknītes, ananāsu pārstāda augsnē, kas ir domāta citrusaugu audzēšanai. Optimāla gaisa temperatūra audzēšanai telpās ir 20–25 grādi. Jo siltāks gaiss, jo ātrāk ananāsa stādiņš ieaugs zemē. Apmēram pēc mēneša, kad augs jau ir iedzīvojies, var sagaidīt jaunos dzinumus. 

Kamēr stādiņš nav iedzīvojies, jāuzmana tas, lai gaisa kondensāta pilieni nenokļūst lapotnes centrā, kur pārliek mitrums var būt pat iemeslu puvei vai pelējumam. Tur gaišā, no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. 
 

 

Granātābols dekoratīvā podā

Granātābola sēklas var izmantot, lai izaudzētu nelielu kociņu ar sārtiem ziediem. Tāpat kā ar citronkoku, sākumā iesēj vairākas sēkliņas, bet vēlāk audzēšanai atstāj tikai spēcīgākos augus.

Izmantojamas ir tikai sēklas, kas iegūtas no ļoti gatava un veselīga augļa. Nogatavojušās sēklas ir cietas un tumši sarkanas sēklas. 


Sēklas ir jāstāda ar visu augļapvalku, un tās nevajag nosegt ar augsni. Lai tās izdīgtu, tām ir jābūt zemes virspusē. Pirms stādi sēklas, tās ir kārtīgi jānomazgā un jāizžāvē uz papīra salvetes,bet pēc tam apmēram uz 7–10 dienām novieto mitrā vietā. Kad sēklas ir iestādītas, apklāj trauku vai podu ar plēvi un atstāj to tik ilgi pārklātu, līdz sēklas izdīgušas līdz plēvei. Temperatūrai stāda dīgšanas laikā telpā jābūt ap 25–27 grādiem. Svarīgi laistīšanu veikt ar ūdens smidzināšanu, nevis tiešu liešanu uz sēklām. Vislabāk granātābolus stādīt pavasarī, kad saules gaisma ir visintensīvākā un spilgtākā.

Kad stādiņš ir pietiekami spēcīgs, tas ir apmēram pēc diviem mēnešiem, to var pārstādīt  podā ar diametru ne lielāku par 9 cm. Der augsne, kas tiek izmantota puķu audzēšanai, 1:3 smiltis un kūdra. 

 

Granātkokam patīk, ka to lutina un periodiski iznes saules gaismā. Tam arī patīk mitrs gaiss, tāpēc audzēšana apkures bateriju tuvumā tam nav piemērota.

 

Granātābolu koks dabiskos apstākļos sasniedz aptuveni 3 metru augstumu, taču istabas apstākļos audzējamie granātāboli ir ne augstāki par 1 metru. 

Kociņam ir spīdīgas tumši zaļas lapas un balti un  rozā ziedi. 

Saistītie raksti