Pēkšņa nopietna saslimšana. Kas notiks ar maniem kredītiem?

 02. aprīlis 2019 15:40 Raksts

Kas notiek ar cilvēka finanšu lietām, konkrēti – kredītu, ja viņš piedzīvo ilgstošu slimošanu un viņam ir kredītā iegādāts mājoklis. Tāpat jāveic komunālie maksājumi, taču ienākumu apjoms būtiski samazinājies... Vērsāmies pēc padoma pie Swedbank finanšu institūta vadītāja Reiņa Jansona, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Normunda Dūča un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Jāņa Skrastiņa.

 



Foto: Shutterstock.com

Sociāli apdrošinātam cilvēkam, proti, par kuru darba devējs maksājis pilnu algas nodokļu komplektu, slimības pabalsts aizvietos ierastos ienākumus līdz slimības 182. dienai.


Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.

 

Saistības un slimības – abas šīs lietas ir samērā ierastas lielākajai daļai cilvēku, un diemžēl tās mēdz iestāties vienlaicīgi. Kredīts daudziem ir tikpat ierasts, kā piens ledusskapī, jo neskaitāmas lietas ir nepieciešamas tūlīt un tagad, nevis tad, kad tam būs uzkrāti pietiekami finanšu līdzekļu. Diemžēl, neraugoties uz saistībām, mūs piemeklē arī dažādas slimības un nereti – traumas, kas var atraut no darbiem uz ilgāku laiku. Svarīgi, ja reiz saistības uzņemtas, tās ir jāpilda, un darba nespēja nebūs iemesls atbrīvošanai no parāda samaksas. Liela daļa cilvēku neapzinās, ka likstas var piemeklēt teju katru. Piemēram, daļai patīk aktīvi un pat ekstrēmi vaļas prieki – ziemā kalnu slēpošana vai snovbords, vasarā velo braukšana vai kaitošana. Šajos un daudzos citos aktīvās atpūtas veidos nereti gadās iegūt kādu mazāk un vairāk nopietnu traumu, kuras dēļ nav vēlams vai nav pat iespējams turpināt darbu visā atveseļošanās periodā, kas var ilgt pat vairākus mēnešus. 

 

Visdažādākās traumas un saslimšanas

Nelaimes gadījums var notikt arī pašā darba vietā, un diemžēl – pietiekami bieži arī notiek. Ne velti Valsts darba inspekcija par to pastāvīgi atgādina un nule – arī uzsākusi plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”, norādot, ka pēdējo piecu gadu laikā kopējais darba vietās nelaimes gadījumos cietušo skaits Latvijā ir palielinājies par 20%. Visbeidzot, ar lauztu ciskas jeb gūžas kaula lūzumu, kas skaitās vissmagākais lūzums, diezgan bieži slimnīcā tiek cilvēki, kuri nokrituši, paslīdot uz apledojušas ietves. Pēc operācijas atlabšanā un rehabilitācijā var paiet pat pusgads, līdz šāds pacients var atgriezties ierastajā ikdienas dzīvē, t.sk. darbā.

Jāņem vērā, ka slimības laikā var pieaugt izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanos, līdz ar to ar slimības pabalstu vien var nepietikt.

Arī citas nopietnas saslimšanas var prasīt ilgstošu ārstēšanos un rehabilitāciju, piemēram, insults vai infarkts, vēzis. Kopējā statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāja diagnozi – vēzis. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus.

 

Apdrošināšana

Sociāli apdrošinātam cilvēkam, proti, par kuru darba devējs maksājis pilnu algas nodokļu komplektu, slimības pabalsts aizvietos ierastos ienākumus līdz slimības 182. dienai. Te gan jāmin, ka slimības pabalsts būs nedaudz mazāk par ienākumiem no darba algas. Turklāt jāņem vērā, ka slimības laikā var pieaugt izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanos, līdz ar to ar slimības pabalstu vien var nepietikt.

Mūsdienīgs veids kā sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem satricinājumiem ir apdrošināšana. Swedbank finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidro: “Tā īpaši labi darbojas mijiedarbībā ar uzkrājumiem, tomēr uzkrājumu veidošana aizņem zināmu laiku, bet likstas negaida, kamēr uzkrāsim pietiekami daudz pašu līdzekļu. Tādēļ svarīgi ir sevi pasargāt jau tagad – pirms likstas notikušas. Viens no precīzākiem risinājumiem ir apdrošināšana, kas veiks kredīta maksājumus slimības perioda laikā. Atkarībā no apdrošinātāja, šādi risinājumi var nākt komplektā arī ar bezdarba apdrošināšanu, proti, kamēr tiek meklēts jauns darbs, apdrošinātājs parūpēsies par kredīta apmaksu šajā laika periodā.” 

Ar nākotnes pilnvarojumu ir iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām, ja ir iestājies brīdis, kad cilvēkam pašam pēkšņi ir liegta iespēja lemt un rīkoties.

Praktiski tas nozīmē, ka apdrošinātājs maksās cilvēka kontā tik daudz līdzekļu, cik liels ir apdrošinātā kredīta ikmēneša maksājums. Parasti apdrošināšanas periods ir viens gads, proti, apdrošinātājs maksās kredītu gadu. “Ja slimības dēļ darbā nevar atgriezties arī pēc viena gada, tad šajā periodā jāmeklē citi risinājumi. Viens variants ir vienoties ar kredīta galvotāju vai līdzaizņēmēju par atbalstu, kā arī var sazināties ar savu banku un meklēt risinājumu kopā. Svarīgākais ir risināt jautājumu un nekādā gadījumā neieņemt strausa taktiku, jo tādējādi problēmu var tikai ielaist,” norāda Reinis Jansons.

Vērtīgs palīgs, lai pēc iespējas drīzāk atgrieztos darba kārtībā ir arī veselības apdrošināšana, ja to darba devējs ir nodrošinājis. Atkarībā no apdrošināšanas programmas dažādu ārstu apmeklējumi un zāļu izdevumi tiks kompensēti no apdrošinātāja puses. Te gan daudz nianšu, jo apdrošināšanas programmas ir dažādas ar stipri atšķirīgiem segumiem, tomēr pastāv iespēja savu polisi uzlabot, vienojoties ar darba devēju un apdrošinātāju.

Svarīgākais ir nepaļauties tikai uz likteni, sargāt sevi no nelaimes gadījumiem, kā arī jau laikus parūpēties par finanšu risinājumiem, lai likstas pārvarētu vieglāk un ar mazāku stresa līmeni. Tas pats attiecas arī uz juridiskiem jautājumiem. 

 

Hipotekārais kredīts

Runājot par hipotekāro kredītu, ir vērts paskaidrot, ka banka, izvērtējot klienta maksātspēju, veic klienta maksātspējas "stresa testu", kas sevī ietver situācijas modelēšanu, pieņemot, ka klienta ienākumi samazinās vai arī ikmēneša maksājumi pieaug svārstīgās Euribor likmes dēļ. Šī situācijas modelēšana ļauj klienta ienākumu plūsmai piemērot "drošības buferi" ilgtermiņā.

Ja cilvēks ir apdrošināts, jau slimības laikā iespējams iesniegt darbnespēju apliecinošos dokumentus (piem. darbnespējas lapu) un saņemt apdrošināšanas atlīdzību kredītmaksājuma/-u apmērā. Tātad, tā vietā, lai vienotos ar banku par kredītbrīvdienām, ir iespējams turpināt dzēst kredītu, nepagarinot kopējo kredīta atmaksas termiņu.

Ja tomēr ar šo risinājumu nav pietiekami, tad ir jāvēršas bankā ar lūgumu atlikt kredīta pamatsummas maksājumus uz slimības periodu. Šādu kredītbrīvdienu noformēšana ir ātrs un vienkāršs process. Galvenais ir vērsties bankā laicīgi, nevis sagaidīt pirmos kavētos ikmēneša maksājumus.

 

Nākotnes pilnvarojums

Labā ziņa ir arī tā, ka ir lietas, kurām var iepriekš sagatavoties un lielā mērā nodrošināt, ka svarīgi procesi neapstājas tāpēc, ka cilvēks ir nonācis bezpalīdzīgā situācijā, piemēram, komā vai rīcībnespējas stāvoklī pēc insulta. Tas iespējams ar nākotnes pilnvarojumu, kas mūsdienās ir uzskatāms par ļoti svarīgu dokumentu katrā ģimenē – gluži tāpat kā testaments. Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš, “tas ir stāsts par labāku nākotni, par iesaistīšanos savas dzīves plānošanā, par rīkošanos jau iepriekš, un tā ir nobrieduša cilvēka un sabiedrības pazīme – neizlaist savas dzīves grožus no rokām un neatstāt svarīgas lietas pašplūsmā”.

Ar nākotnes pilnvarojumu ir iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām, ja ir iestājies brīdis, kad cilvēkam pašam pēkšņi ir liegta iespēja lemt un rīkoties. “Ne visas situācijas dzīvē ir paredzamas. Mūsdienu straujais ikdienas ritms, stress un dzīvesveids nosaka savu kārtību, un kādreiz tā nebūt nesakrīt ar pašu izvēlēto likteni. Mums pašlaik ir iespējas daudz ceļot, cilvēki nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, mēs varam pārvietoties ar dažnedažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka pastāv arvien lielāka varbūtība saskarties ar tādu veselības stāvokli, kad uz laiku vai pat ilgstoši var būt liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u.tml.,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš, uzsverot, ka pieeja, ka “ar mani jau nekas nenotiks”, nav ne apdomīga, ne perspektīva.

Ja nākotnes pilnvarojuma nav, tad nepieciešama tiesas iesaiste, lai kāds no tuviniekiem varētu rīkoties saslimušā vārdā. Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, taču darboties uz šīs pilnvaras pamata pilnvarnieks var sākt tikai tajā brīdī, kad ir radusies nepieciešamība pēc viņa atbalsta.  Veselības traucējumu, piemēram, komas gadījumā ar ārstu atzinumu tiek konstatēts, ka cilvēks uz to mirkli ir zaudējis spēju saprast savas rīcības nozīmi vai arī fiziski nespēj paust savu gribu. Kad cilvēks atveseļojas un atgūst rīcībspēju, viņš turpina savas lietas kārtot pats, un pilnvarojuma darbība tiek pārtraukta.

Ja runa ir par situācijām, kas nav tik nopietnas, ka cilvēks zaudējis rīcībspēju, bet ir ilgstoši guļošs un tādēļ nevar pats risināt jautājumus, kas prasa klātbūtni, piemēram, namu pārvaldē, atsevišķos gadījumos arī bankā, valsts un pašvaldību iestādēs, tiesā, kā arī, saņemot korespondenci pastā, tad ir iespējams izdot pilnvaru pie zvērināta notāra. Ir vairāki pilnvaru veidi. Ar speciālpilnvaru cilvēks uzdod vest atsevišķas un noteiktas lietas. Universālpilnvara dod tiesības pārzināt visas pilnvarotāja lietas, bet ģenerālpilnvara – uzdod pārzināt tikai zināmas šķiras lietas. Atkarībā no tā, kādas darbības pilnvaras devēja vārdā būs jāveic viņa izraudzītajai uzticības personai, zvērināts notārs ieteiks vispiemērotāko pilnvaras veidu.

 

Ņemot vērā, ka ir runa par cilvēku, kurš nevar pats ierasties zvērināta notāra birojā, notārs ieradīsies mājas vizītē, lai pilnvaru sagatavotu. Notariālās darbības pie zvērinātiem notāriem Latvijā tagad var taisīt arī attālināti – Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, visus dokumentus parakstot ar elektronisko parakstu. 

Jebkura pilnvara var tikt lietota gan elektroniskā, gan papīra formā. Kopš pagājušā gada 1.jūlija izdotās pilnvaras ir arī publiski pieejamas Latvijas Zvērinātu padomes izveidotā elektroniskā Pilnvaru reģistrā portālā www.latvijasnotars.lv, kurā ieinteresētās personas var pārliecināties par pilnvaras izdošanas faktu, pilnvarojuma atsaukuma esamību vai neesamību un pilnvarojuma saturu.

 


Raksts publicēts sadarbībā ar Swedbank.

Parūpēties par tiem, kurus mīli, nepieciešams ne tikai ikdienā, bet domājot arī par nākotni, kad paši to vairs nespēsim. Ja Tev ir tuvinieki, par ko rūpēties vai kuri ir atkarīgi no Taviem ienākumiem, Tev nav finanšu līdzekļu, lai tiktu galā ar negaidītām izmaiņām dzīvē, kā arī Tev ir kredītsaistības, tad rūpīgi apdomā dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību. Dzīvības apdrošināšana palīdzēs taviem tuvajiem pārvarēt finansiālās grūtības gadījumā, ja vairs nespēsi parūpēties par tiem. Vairāk lasi šeit.

Cita saistoša informācija par ģimenes budžeta aktualitātēm pieejama blog.swedbank.lv.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas