Viena grūtniecības laikā. Kur ņemt spēkus, lai izturētu?

 17. marts 2019 5:00 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Raksts

Būt vienai grūtniecības laikā – tas ir ļoti, ļoti grūti. Tomēr dažkārt tā notiek. Par emocijām, izaicinājumiem un sevis stiprināšanu grūtniecības laikā stāsta psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Ilze Novikova. 



Foto: Shutterstock.com

Mierīga izšķiršanās vienmēr būs labāka par strauju durvju aizciršanu un skarbiem vārdiem – ej prom, bērns būs mans, un es tev viņu nekad nedošu.


„No vienas puses, mēs daudz varam runāt par to, ko sievietei darīt un kā tikt galā ar izjūtām, ja viņa ir palikusi viena ar gaidāmo mazuli, bet tas nemaina faktu, ka šāds dzīves brīdis ir ļoti, ļoti grūts,” iesāk psihoterapeite Ilze Novikova. „Tāpat varam ieteikt meklēt palīdzību un atrast atbalsta personas, taču tas neizslēdz teju katras sievietes iekšējo vēlmi pēc vīrišķā atbalsta. Taču, no otras puses, ikvienai sievietei ir jāmēģina atrast sevī spēkus un resursus, lai laiks līdz dzemdībām, arī dzemdībās un laiks pēc tam būtu pēc iespējas mierīgāks, harmoniskāks un pat laimīgāks.”


Šķiršanās iemesls
Gan kopā dzīvošanas motivācija, gan arī šķiršanās iemesli ikvienam pārim var būt dažādi. 
Ja topošā māmiņa paliek viena ar gaidāmo bērnu zem sirds, ir svarīgi saprast, kāpēc sieviete ar mazuļa tēti ir šķīrusies – kurš ir bijis šķiršanās iniciators. Ja sieviete pati izvēlējusies šķirties no konkrētā vīrieša, viņai varētu būt vieglāk tikt galā ar šķiršanās sāpēm, tajā pašā laikā izjūtot sēras un zaudējumu. Mazliet atšķirīgi ir, ja vīrieša nostāja ir tāda, ka, par spīti gaidāmajam mazulim, viņš vēlas distancēties no šīm attiecībām, veidot jaunas vai arī vienkārši dzīvot viens pats. Šī situācija sievietei var būt īpaši grūta, jo viņa var justies gan nenovērtēta kā sieviete, gan mazvērtīga tieši grūtniecības dēļ. 
 

Reizē ar grūtniecību – emocionālas un praktiskas pārmaiņas 
Brīdī, kad sieviete uzzina par savu grūtniecību, bet viņas partnerattiecības nav stabilas vai ir jau izjukušas, viņa zināmā mērā kļūst emocionāli vājāka un jūtīgāka. Sieviete var izjust dažādu emociju amplitūdu – sākot no prieka par mazuli līdz bailēm un satraukumam par nezināmo nākotni. Grūtniecības laikā sievietei parasti palielinās intuīcija, līdz ar to viņa intuitīvāk jūt arī citus cilvēkus. Citiem vārdiem sakot, spēja uztvert apkārtējos saasinās. Un tas ir normāli – sievietei jājūt savs ķermenis, jāuztver tā vajadzības, kurā aug mazs bērniņš, jāsajūt mazulis, lai var viņam emocionāli piesaistīties. 

 

Sievietēm ir jābūt drosmīgām pateikt savas vajadzības, jo tuvinieki ne vienmēr var paši to iedomāties. 


Esot stāvoklī, sievietes apziņā daudz aktuālāki var kļūt materiālās dabas jautājumi. Gadsimtu gaitā tā tomēr ir iegājies, ka sievietes ir mājās ar mazuļiem, bet vīrieši gādā par iztiku. Rodas jautājums, kā ar to tagad tikt galā. Ja sieviete ir viena, var pietrūkt praktiskā atbalsta, kas sevī ietver vajadzības gadījumā palīdzību nokļūt pie ārsta, sasiet kurpes vai pasniegt kaut ko no augšējiem plauktiem. Lai arī šie ir praktiski sīkumi, tie var šķist emocionāli ļoti sāpīgi.


Viņš mani negrib...
Ir sievietes, kuras savas neizdevušās attiecības projicē uz bērnu. Ja mazulis nebūtu pieteicies, viņš, ļoti iespējams, joprojām būtu kopā ar mani. Bet šis nav stāsts par mazuli. 
Šis, iespējams, ir stāsts par sievieti, par attiecību musturiem, kas tiek atkārtoti dzimtās. Tāpēc ir vērts paskatīties un paanalizēt savu ciltskoku: kādi ir bijuši attiecību musturi ar vīriešiem dzimtas sievietēm – mammai, vecmāmiņai. Stāsti un pieredze rāda, ka scenāriji bieži atkārtojas. Tas ir musturis, kas iepriekšējās paaudzēs izveidots un savā ziņā turpinās, jo nav citādu attiecību veidošanas pieredzes. Labā ziņa, ka to ir iespējams mainīt, bet tad ar to ir jāstrādā. Tas ir līdzīgi kā braukt ar auto – ja mēs ikdienā braucam ar mašīnu, kurai ir automātiskā kārba, un kādā brīdī pārsēžamies uz auto ar mehānisko vadību. Un tad ir labi, ja kāds instruktors nedaudz ierāda tehniku. Ar attiecībām ir līdzīgi – reizēm ir nepieciešams kāds, kurš parāda, kā var darīt nedaudz citādi. 

 

Atceries! Tev nav jābūt vislabākajai grūtniecei un vislabākajai mammai savam bērnam. Tev vienkārši jābūt pietiekami labai grūtniecei un pietiekami labai mammai. 


Te var palīdzēt kāds profesionālis, kurš prot parādīt, kuri ir tie dzīves musturi, kas atkārtojas. Jo mēs tomēr meklējam līdzīgo. Ja vecāku ģimenē ir bijušas atkarības, vardarbības epizodes vai emocionālā vardarbība, mēs to nejauši mēdzam atrast arī savās attiecībās. „Ir sievietes, kuras stāstījušas par tēvu ne pārāk pozitīvas lietas. Un viņas saka, ka ar savu mierīgo partneri nevar sadzīvot – kā var būt tik mierīgs? Viņām grūti, jo pretī arī sagaida „vulkāna izvirdumu”, kas apstiprina attiecību „īstumu”,” stāsta speciāliste. Tomēr nevienai sievietei nevajadzētu sevi vainot, viņas vienkārši neapzināti meklē pazīstamus attiecību musturus. Un liela daļa sieviešu tajā pašā laikā nevilšus kļūst nedaudz līdzīgas savām mammām, pārņemot viņu lomu un to, kā būt partnerei. 


Kā sev palīdzēt un sevi stiprināt

Rūpes par emocijām 
Esot vienai gaidību laikā, ir svarīgi parūpēties par savu psihoemocionālo stāvokli. Ja sievietei ir sajūta, ka viņai ir vajadzīga profesionāla palīdzība, lai mazinātu, piemēram, satraukumu vai bailes, tad ir svarīgi meklēt vietu un telpu, kur tās pārrunāt un pārstrādāt. Psihologa klātienes konsultācijām var būt dažādas iespējas, kas ne vienmēr prasa lielu finansiālu ieguldījumu, – piemēram, var vērsties pēc konsultācijas Latvijas Universitātēs Psiholoģijas palīdzības centrā,  zvanīt uz Krīzes diennakts uzticības tālruni. 

 

Ir sievietes, kuras savas neizdevušās attiecības projicē uz bērnu. Ja mazulis nebūtu pieteicies, viņš, ļoti iespējams, joprojām būtu kopā ar mani. Bet šis nav stāsts par mazuli. 


Sarunas ar gaidāmo bērnu. Ja sieviete izjūt spēcīgas emocijas, ir ļoti svarīgi ar mazuli runāties, viņam paskaidrot, kas notiek, nevis domāt, ka viņš tāpat neko nesaprot. Ja sieviete domā – gan jau saņemšos, un viss būs kārtībā –, tad tomēr ķermenī veidojas saspringums un nevajadzīga fiziska spriedze. Godīga parunāšanās ļauj gan nomierināties mammai, gan arī bērnam justies labāk. Var taču mazulim pastāstīt, kas notiek: „Zini, mums ar tavu tēti bija konflikts / nepatīkama situācija, kā dēļ mēs vairs neesam kopā. Mani tas apbēdina, tāpēc es jūtos skumja.” Arī sievietei būs vieglāk, pasakot atbildes un skaidrojumu. 

 

Bērnam ir tiesības uz tēti, lai kāds viņš būtu.



Nenoliedzami, pieredze rāda, ka ar kaut ko tādu tikt galā ir ļoti, ļoti grūti. Sievietes bieži vien nepatīkamo notikumu iesaldē, un tas kaut kad pilnīgi negaidīti nāk augšā. Ir tik svarīgi grūtniecības laikā bēdīgās, skumjās un ne tik tīkamās emocijas neieslēgt kādā atvilktnē, bet izrunāt ar emocionāli atbalstošu un pieņemšu personu, kas nenosoda un nepamāca.

Atlaist attiecības. Ja ir sajūta, ka attiecībām nav nākotnes, ideālā variantā būtu attiecības atlaist, lai tās nesāpina. Protams, tas nebūs ne viegli, ne ātri. Bērns būs tas, kurš vienmēr atgādinās par tām attiecībām un to vīrieti.

Emociju norakstīšana. Emocionālos brīžos var palīdzēt rakstīšana, kam nav obligāti jābūt dienasgrāmatai. Rakstīšanai nav jābūt ar domu, ka kādreiz to pārlasīšu. Var uzrakstīt un tad saplēst vai sadedzināt, tādējādi no sevis noņemot smagās emocijas. 

Meklēt atbalsta personas. Ir teiciens: lai izaudzinātu vienu bērnu, ir vajadzīgs vesels ciems. Un agrāk lielā mērā tā arī bija, jo vairākas paaudzes dzīvoja kopā. Mūsdienās ģimenes daudz biežāk dzīvo katra par sevi, līdz ar to atbalsta personāla jautājums ir risināmā tēma. Atbalsta sistēma ir jāveido jau grūtniecības laikā. Un ir varianti – nupat ir attīstījusies dūlu kustība, ir arī dūlas apmācībā, kas parasti piedāvā zemāku cenu, ir PEP mammas, kas var palīdzēt pēc mazuļa piedzimšanas. Reizēm ļoti var palīdzēt topošās māmiņas vecāki. Taču, ja, piemēram, ar mammu nav tās gludākās attiecības, varbūt šajā reizē kā atbalsta personu izvēlēties kādu citu. 

Lūgt vienkārši uzklausīt. „Reizēm klientes saka, ka, runājot ar saviem tuviniekiem, gūst gandarījumu no uzklausīšanas, bet tajā pašā laikā saņem ļoti daudz padomu, kas tajā brīdī nav vajadzīgi. Reizēm ir nepieciešama tikai uzklausīšana, un tad spriedze pazūd. 

Spriedzes laikā ir sajūta, ka uz acīm ir klapes un neko nav iespējams ieraudzīt. Tikko spriedze pazūd, uzreiz parādās idejas, ko darīt, un iespējas, kā iecerēto īstenot,” stāsta psihoterapeite. Reizēm no tuvinieku puses vislabākie jautājumi var būt šādi – kā tev pašai liekas, kas tev būtu vajadzīgs? Kas tev būtu noderīgi? Kā es tev varu palīdzēt? 

Tā kā tuviniekiem bieži vien arī nav pietiekamu zināšanu, kādas ir labākās rīcības un reakcijas, šādā situācijā sieviete var teikt: „Es pati atradīšu ceļu, kā man rīkoties, man vienkārši vajag parunāties un sakārtot domas.” Savukārt tuvinieks var atbildēt: „Labi, bet, ja jūti, ka sāku dot padomus, droši mani apstādini.” Sievietēm ir jābūt drosmīgām pateikt savas vajadzības, jo tuvinieki ne vienmēr var paši to iedomāties. Ja neizdodas saruna ar kādu tuvinieku, svarīgi sev nepārmest, bet lūkoties pēc kāda, kas varētu palīdzēt, – kādas tuvas draudzenes vai pat kolēģes, kas var izrādīties īstais cilvēks emocionāli grūtā brīdī.

Atcerēties, kas palīdzējis citkārt. Grūtā brīdī var domāt par to, kas ir palīdzējis citās grūtās situācijās. Nekad nav tā, ka attiecību pajukšana un grūtniecība ir pirmās grūtības dzīvē. Dzīve taču ik pa laikam ir ar sarežģījumiem. Skolas laikā, pusaudža gados, uzsākot darba gaitas. Un kas bijis tas, kas ir palīdzējis? Varbūt kāda lasīta frāze, varbūt bildes un atmiņas, mūzika. Galvenais atrast to, kas palīdz atslābināties. Tāpat svarīgi apzināties tos ierosinātājus, kas var izraisīt negatīvas izjūtas. Un jāatzīst, ka Ziemassvētki var būt viens no tādiem. Mūsdienās izteikta problēma var būt citu sieviešu laimīgo bilžu vērošana sociālajās vietnēs. Varbūt ir vērts kādu laiku tur nemaz neiet un sevi nesāpināt, vienlaikus arī atceroties, ka ainas, ko redzam sociālajos tīklos, ir sava veida ilūzija. Ir jāmeklē pozitīvais, bet vienlaikus ir jābūt godīgai pret sevi. Un nenoliegt, ka dzīvē ir gan priecīgi, gan bēdīgi mirkļi. Un negrimt izjūtā, ka es esmu viena, kas nemāk savu dzīvi veidot. Māki gana labi, bet šobrīd vienkārši ir kādas grūtības, kas jāatrisina. 

Spēka sienas veidošana. Spēka sienu var veidot dažādi – gan no fotogrāfijām, pašas krāsotām mandalām, dabas materiāliem vai jebkā cita, kas šķiet skaists un patīkams. 

Dzimtas sieviešu spēks. Var pārdomāt, kas dzimtas sievietēm ir devis spēku. Kādas ir dzimtas sieviešu stiprās īpašības. Padomāt par to, ka esi bijusi vēderā savai mammai. Tas nozīmē, ka esi daļa no viņas. Un varbūt tas, kas viņai devis spēku, dod spēku arī tev. Varbūt kādas mantotās krelles vai broša ir tā, ko vari ņemt līdzi uz slimnīcu, lai gūtu spēku un stiprinājumu. 

Elpošana. Nomierinoša ir regulāra apzināta elpošana. Tādēļ svarīgi atrast laiku apsēsties un paelpot dziļās ieelpas ar vēderu, diafragmu. Tas palīdzēs ne tikai nomierināties, bet arī dzemdībās. 
Praktiskie risinājumi. Bieži vien vientuļās topošās māmiņas izjūt bailes par finansiālo situāciju jau pavisam drīzā nākotnē, tāpēc ir vērts šo jautājumu risināt pavisam praktiski – kādi un cik lielā apmērā būs pabalsti, vai vajadzības gadījumā būs iespēja vērsties sociālajā dienestā. Varbūt, kamēr mazulis nav piedzimis, ir vērts mainīt dzīvesvietu. Varbūt ir variants uz laiku pārvākties pie vecākiem, protams, ja ir gana labas attiecības. 

Ir jāmācās sevi iepriecināt, iepriecināt savu iekšējo bērnu. Ieklausīties, ko es šodien vēlos, un padomāt, kā to sasniegt. Kā sniegt sev labas emocijas ar sīkiem iepriecinājumiem. Katru dienu piecas minūtes priekam! 

Iepriekšējās dzīves izsērošana. Ja sieviete gaida pirmo bērnu, grūti apzināties, ka pēc dzemdībām mainīsies visa dzīve. Tāpēc nav produktīvi domāt, ka jāturpina ar bērnu vecā dzīve, tā vietā, lai domātu, kas būs jaunajā dzīvē tas citādais. Un tā pat nav cita nodaļa, patiesībā tā ir jauna grāmata. Un tas tiešām ir jāizsēro arī sievietēm, kurām ir vīri, jo, kā bija iepriekš, vairs nekad nebūs. Par savām sērām nav jājūtas vainīgai. Sieviete joprojām vēlēsies savu bērnu, bet, protams, ir žēl kādas daļas no iepriekšējās dzīves. Kļūt par mammu nav vienas dienas jautājums. 


Brīdis pirms šķiršanās
Ja ir izveidojusies situācija, kad grūtā un sāpīgā šķiršanās vēl tikai priekšā, varbūt ir vērts lemt par labu pāru terapijai. Un ne vienmēr mērķim ir jābūt attiecību saglabāšana. Varbūt vienkārši var izšķirties citādi, jo arī tas ir jāmāk. Mierīga izšķiršanās vienmēr būs labāka par strauju durvju aizciršanu un skarbiem vārdiem – ej prom, bērns būs mans, un es tev viņu nekad nedošu. Tomēr jārēķinās, ka bērns vienmēr būs tas, kurš abus vienos. Vīrietis un sieviete vienmēr būs mamma un tētis savai atvasei. Un tas nekas, ja partnerattiecības nepastāv. Dažādas terapijas un konsultācijas var palīdzēt ieraudzīt otru citā gaismā un sadzirdēt lietas, kas līdz tam palikušas nesadzirdētas. 

Nereti vīrieši jūtas mazāk tiesīgi lemt par attiecībām ar bērnu, jo sieviete taču ir tā, kas nosaka, kā būs. Tas ir tipiski, ka sieviete bērnu izjūt kā īpašumu, bet tētis, kurš grib ar bērnu tikties, saņem no sievietes atteikumu – nē, tu pameti mani, tu pameti arī manu bērnu. Pieņemt citādu lēmumu sievietei var būt ļoti grūti, un tomēr – bērnam ir tiesības arī uz tēti. Kaut kā abi pieaugušie taču satikās. Un notika tā, ka pieteicās mazulis. Bērnam ir tiesības uz tēti, lai kāds viņš būtu. Un laika gaitā bērns pats izveidos savu priekšstatu par tēti. 


Mamma viena dzemdībās
Arī māmiņai, kura mazuli gaida viena, ir vērts izlemt, kas ir tā vieta, kur vēlas bērnu laist pasaulē. Arī tad, ja nav iespējas slēgt līgumu ar konkrētu speciālistu, var izvēlēties iestādi. Potenciālās dzemdību vietas apskate var dot drošības sajūtu par to, kur tas notiks, pa kuru gaiteni būs jāiet, kur atrodas pirmsdzemdību palāta, dzemdību zāles, pēcdzemdību istabiņas. Tāpat iestādēs ir iespējams izvēlēties dzemdību veidu. Un jebkurā gadījumā var izveidot sarakstu ar lietām, ko vēlētos piedzīvot dzemdību procesā (tas attiecas arī uz mūzikas izvēli u. tml.). Ja ir vēlme ņemt līdzi kādu atbalsta personu, piemēram, mammu, māsu, draudzeni vai dūlu, tas ir iespējams. Ir svarīgi domāt par savām vēlmēm, tās ik pa laikam pārskatīt un padomāt, vai kaut kas vēlmēs nav mainījies. Svarīgi ticēt savām izjūtām, jo intuīcija tiešām daudz pasaka priekšā. 

Tomēr ne visām sievietēm ir nepieciešamība pēc otra cilvēka dzemdību zālē. Ir sievietes, kas ļoti labi jūtas vienas. Un daudz labprātāk, citu netraucētas, veido kontaktu ar savu mazuli. Svarīgi atrast gana labus apstākļus, lai sieviete var būt kontaktā ar mazuli, atvērties un bērnu sagaidīt. 


Mazliet par pēcdzemdību skumjām un depresīviem simptomiem
Par iespējami lielāku emocionālo harmoniju grūtniecības laikā ir svarīgi domāt, jo tā var palīdzēt mazināt pēcdzemdību depresijas simptomu risku. Pēcdzemdību depresijas simptomu pamatā ir ļoti daudz nepārstrādātu emociju, kas bieži vien summējas arī no tiem notikumiem, kas bijuši pirms grūtniecības, kā arī grūtniecības periodā. Un visbiežāk jau tomēr nav tā, ka līdz grūtniecībai un dzemdībām viss bijis ideāli, bet pēc bērna piedzimšanas kā liels pārsteigums nāk depresijas simptomi. Parasti depresija savācas pa drusciņai – par materiālo situāciju, par atbalsta trūkumu, par nomāktību, nogurumu. Ja runājam īpaši par vientuļajām māmiņām, viņām kā papildu stresa faktors gan grūtniecības laikā, gan arī pēc dzemdībām bieži ir apkārtējo reakcijas par to, kā tas ir būt  vienai, kā viņa plāno ar visu tikt galā un ka patiesībā ir traki būt vientuļajai māmiņai. Pat ja sieviete cenšas no šādas attieksmes norobežoties, tas viss kaut kā viņā tomēr rezonē. 


Būt vecākam par diviem?
Mamma nevar būt tētis. Viņa var būt mamma. Tāpēc sievietei ir vērts padomāt par kādu palīgu sev. Tā var būt gan auklīte, gan draudzene, kas reizi nedēļā iet pastaigā ar mazuli ratiņos, kamēr mamma var atpūsties. Varbūt sievietei ir brālis, tētis vai mazuļa krusttēvs, kuru var uzrunāt, vai viņš būtu ar mieru ik palaikam iesaistīties ģimenes aktivitātēs un dot vīrišķo līdzsvaru bērna audzināšanā. Svarīgi atcerēties, ka jebkāda veida atbalsts sievietei pēcdzemdību periodā ir ļoti nozīmīgs, domājot par pēcdzemdību depresijas iespējamības mazināšanu. 



Mammām jāzina, ka mazulis drīkst gulēt ar mammu ne tikai vienā istabā, bet arī vienā gultā, kas atvieglo zīdīšanu naktī un sniedz iespēju mammai vairāk pagulēt. Bērniem līdz pat trim četriem gadiem ļoti vajag mammu, tāpēc mazulim nav ieteicams gulēt atsevišķā telpā no mātes.   

 

 

 


Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Atvērt lasīšanai online

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas