Zaļi dzīvojam. 3 latviešu ģimeņu stāsti, kā viņi uzlabojuši savus ēšanas paradumus

 15. marts 2019 8:40 Raksts

Šoreiz nerunāsim par to, kāpēc ēst ar hormoniem, ķimikālijām un antibiotikām piesātinātu, ģenētiski modificētu pārtiku nav labi. Vēlamies dalīties stāstos, kas atklāj dažādus veidus, kā uzlabot savus ēšanas paradumus un izvēlēties veselīgāku pārtiku.

 



Daces Alpas ģimene. (Foto: no privātā arhīva)


Atceros, kā pirms dažiem gadiem Meksikā pēkšņi nāca modē iekopt pašam savu dārzu, audzēt savus dārzeņus un iespēju robežās izvēlēties tikai ekoloģisku un no zināmiem avotiem iegādātu pārtiku.

Toreiz nesapratu, ap ko tāda ņemšanās, jo mēs te, Latvijā, ar to uzaugām (un nekā cita nebija!) un lielākā daļa arī joprojām tā dzīvojam.

Pagāja laiks, līdz uz citu valstu fona un pieredzes sāku novērtēt to, ko mēs te, mājās, varam sev sniegt. Esam privileģēti, jo vairumam no mums ir tuvāki vai tālāki radi laukos ar visiem no tā izrietošajiem labumiem. Mēs varam iet mežā lasīt savvaļas sēnes un ogas, katram ir zināms kāds avotiņš tīra ūdens pasmelšanai un sava pļava, kurā salasīt tējas nākamajai ziemai.

Un tiem, kam slinkums to visu darīt pašiem, palīdz eko veikali vai zemnieku saimniecības, kas visu pieved klāt pie dzīvokļa durvīm. Būtu grēks izlikties to visu nezinām vai nepamanām un neizmantot šo unikālo iespēju, ka varam (ja vien gribam) ēst daudz labāku un kvalitatīvāku pārtiku nekā lielāka daļa pasaules iedzīvotāju.


Anna Rozīte iesaka atrast savu veselīguma formulu
TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte savam uzturam seko līdzi jau daudzus gadus un šobrīd, lai kļūtu par uztura speciālisti, to arī padziļināti studē.

“Veselīgs uzturs veicina veselību, nevis to samazina. Man veselīgs ēdiens, pirmkārt, ir dabisks, otrkārt, sabalansēts un daudzveidīgs – tāds, kas ietver dažādas organismam nepieciešamas uzturvielas.

Ēšana ir milzīga bauda, kas mums dāvāta, un man vienmēr ļoti paticis garšīgi paēst. Tajā pašā laikā esmu gana jutīga, visādās nozīmēs – arī ēšanas ziņā. Diezgan agri sajutu, kā dažādi pārtikas produkti ietekmē manu pašsajūtu un ilgtermiņā arī veselību, tāpēc likās saistoši to papētīt vairāk.
Anna Rozīte. (Foto: Toms Norde)
 

Mani interesēja tas, ko ēdu, jo jutu, ka ēdiens nav tikai enerģija un būvmateriāls, bet tā ietekme ir plašāka. Internets piedāvā tik daudz informācijas, bet tā gandrīz vienmēr ir pretrunīga, tāpēc izlēmu, ka man nepieciešamas akadēmiskas zināšanas Rīgas Stradiņa universitātē, lai par uzturu varu spriest pamatotāk.

Tomēr jāsaka, jo dziļāk mežā, jo vairāk koku – jo ilgāk studēju un izzinu, jo vairāk saprotu, ka zinām maz un viena standarta formula neder visiem. Es jau bērnībā sapratu, ka liela daļa dzīvnieku izcelsmes ēdiena man negaršo. Vecākiem, kas nav veģetārieši, sākumā bija grūti pieņemt manu izvēli neēst ne gaļu, ne zivis. Un tagad es kā mamma varu viņus saprast...

Gadiem ejot, šo manu personības šķautni visi pieņēma, lai arī nevaru teikt, ka pusaudžu gados ēdu veselīgi. Atceros, ka pēc skolas bija dejošanas nodarbības un pēc tām, pirms gulētiešanas, varēju noēst pusi baltmaizes kukuļa ar pienu. Protams, pēc tam sāpēja vēders. Šobrīd saprotu, ka tas notika tāpēc, ka organismam bija nepieciešami ogļhidrāti. Protams, žēl, ka baltmaizes vietā neizvēlējos kādu veselīgāku ogļhidrātu alternatīvu, bet nu – kas bijis, tas bijis.

 

Vakariņas mājās visiem kopā man ir svētas. Savu ikdienu ļoti apzināti esmu sakārtojusi tā, lai vismaz 4–5 dienas nedēļā varu pagūt pagatavot vakariņas.

 

Visu, kas ikdienā nepieciešams, iegādājos eko veikalos. Protams, man ir sapnis par savu dārzu, kam tuvumā atrodas eko lauksaimniecība, kur tiešām no zināmiem saimniekiem varētu iegādāties pārējos pārtikas produktus, kurus pati savā piemājas dārziņā izaudzēt nevaru.

Kā veselīgo ēšanu man izdodas apvienot ar straujo dzīves ritmu, kas liek bieži ēst ārpus mājas? Vakariņas mājās visiem kopā man ir svētas. Savu ikdienu ļoti apzināti esmu sakārtojusi tā, lai vismaz 4–5 dienas nedēļā varu pagūt pagatavot vakariņas.

Pārējā laikā tiešām sanāk ēst ārpus mājas, bet man ir savas, pārbaudītas vietas, kur pasniedz ar uzturvielām bagātīgu, kvalitatīvu ēdienu. Aizvien biežāk ēdienreizes uztveru tieši no uzturvielu viedokļa. Kas šodien vēl nav uzņemts, kā varētu pietrūkt utt.

 

Ir arī svarīgi saprast iemeslu, kas atturējis no veselīgas ēšanas iepriekš, jo noteikti ir jābūt kādam personīgam ieguvumam.

 

Tiem, kuri plāno mainīt savus ēšanas paradumus uz veselīgākiem, sākumā iesaku saprast, kāpēc tev to vajag. Vai tās ir svara problēmas? Vai pašsajūtas, veselības jautājums, vai cits iemesls? Jābūt konkrētam mērķim, jo veselīgs uzturs ir ļoti plašs jēdziens. Mans mērķis ir laba pašsajūta, enerģija un veselība. Ja neēdu jēdzīgi, bet to, kas pagadās, izteikti izjūtu, kā mainās pašsajūta, un man tas nav izdevīgi.

Ir arī svarīgi saprast iemeslu, kas atturējis no veselīgas ēšanas iepriekš, jo noteikti ir jābūt kādam personīgam ieguvumam. Mēs zinām, kā būtu labi un pareizi ēst, bet kāpēc to ir tik grūti ieviest dzīvē? Vai nu tā ir emocionālā ēšana, kā mierinājums pēc grūtas darbadienas, vai īstenībā nemaz negribas atteikties no rituāla, piemēram, pie kafijas apēst kādu smalkmaizīti, jo patīk šī sajūta.

Varbūt ir nogurums, piemēram, miega trūkuma dēļ, bet ēdiens ir kā izvēle, lai justos labāk. Ir jābūt kādam ieguvumam, kas liek ēst neveselīgi, citādāk šo paradumu būtu viegli lauzt. Saprotot, kas tevi piesaista neveselīgajā ēšanā, ir vieglāk apjaust, kā to mainīt. Vienas dienas laikā visu mainīt neizdosies, svarīgi ir atrast veselīgākus aizvietotājus tām vajadzībām, ko sanāk piepildīt ar neveselīgu ēšanu patlaban.

Jo ilgtermiņā ar aizliegšanu un striktu atturēšanos, visticamāk, nekas nesanāks – nebūs apmierinātas kādas vajadzības, un ilgi to izturēt nevar. Vēl noteikti iesaku nodefinēt, kas tavā skatījumā ir “veselīga ēšana”, vai tā ir kādu produktu grupu aizstāšana ar veselīgākām alternatīvām, jaunu produktu ieviešana ēdienkartē vai varbūt ēšanas rituālu maiņa? Katram no mums tas būs kaut kas cits. Iesaku šim jautājumam pieiet bez fanātisma, apzināti un lēnām mainot ieradumus.
 

Ēšanas grafiks kā palīgs pozitīvām pārmaiņām
Dace Alpa ir strādājoša divu bērnu mamma, kura katru rītu atrod laiku pavingrot, ārā peldas visu gadu un ar Instagram konta @dace.alpa.blog starpniecību iedvesmo ne tikai veselīgi ēst, bet arī pilnvērtīgi dzīvot. “Ēst veselīgi nozīmē dot savam ķermenim pēc iespējas vairāk zaļo produktu un pēc iespējas mazāk cukuru.

Katru darbdienu to daru simtprocentīgi, bet brīvdienās ļauju sev mazliet pagrēkot, uzēdot kādu mājās gatavotu kūku; tā vismaz zinu, kas tajā iekšā. Ļoti daudz gatavoju pati, lai nav jālauza galva par produktu sastāvdaļām, kuru nosaukumi bieži vien ir grūti atšifrējami.

 

Ēst veselīgi nozīmē dot savam ķermenim pēc iespējas vairāk zaļo produktu un pēc iespējas mazāk cukuru.

 

Šādam dzīvesveidam mani iedvesmoja bērni, jo gribu, lai viņiem ir stipra un vesela mamma. Sāku aktīvi sportot, bet ar sportu vien ir par maz. Savus ķermeņus uzbūvējam virtuvē, bet noslīpējam sporta zālē. To arī ievēroju – jādomā, ko lieku sevī iekšā, lai tas būtu redzams uz ārpusi. 

Ģimene ir pieradusi un zina, ka vakariņas ēdīsim visi kopā pie galda un tās būs maksimāli veselīgas. Vīrs rēķinās ar to, ka vakariņās nebūs neviena dzīvnieku valsts produkta, ka būs tikai dārzeņu ēdieni, un savu gaļas devu apēd pusdienās.

Ir bijuši gadījumi, kad bērni šķobās un paziņo, ka ēdiens negaršo, bet neko darīt – kas uzlikts uz galda, tas arī jāēd. Neko citu, lai izdabātu, negatavoju. Bērni pie šādas ēdienkartes ir pieraduši, bet vislielākais prieks ir par to, ka meita, raksturojot mani dārziņā, runā par smūtijiem un veselīgu ēdienu. Tas viss tomēr kaut kur aizķeras...

Dēls uz ēdienu nekad nav bijis cimperlīgs – kamēr gatavoju ēst, ļoti labprāt pagrauž zaļu brokoli. Ja pretī nesēdētu māsa, kuru viņš kopē, dēls būtu zaļāk ēdošais puika pasaulē. Ir smieklīgi, ka viņš atdarina māsu un saka, ka negaršo, tomēr ēd, jo garšo taču!

 

​Ir bijuši gadījumi, kad bērni šķobās un paziņo, ka ēdiens negaršo, bet neko darīt – kas uzlikts uz galda, tas arī jāēd. Neko citu, lai izdabātu, negatavoju.

 

Darbdienās vakariņas vienmēr ēdam mājās, un man nav problēmu tās pagatavot, jo darbs ir piecu minūšu attālumā no mājām. Tiek uzskatīts, ka viens no desmit priekšnoteikumiem, lai cilvēks būtu laimīgāks, ir dzīvot pēc iespējas tuvāk darbavietai, un es tam absolūti piekrītu.

Tam ir tik daudz priekšrocību! Man ir laiks, lai no rīta pavingrotu, un ir laiks uztaisīt zaļo smūtiju līdzņemšanai. Es varu ēst siltas pusdienas savās mājās un vakaros, kad citi pēc darba nīkst sastrēgumos, jau esmu pie plīts, lai pagatavotu ģimenei siltas vakariņas. Brīvdienas gan domātas, lai laiskotos, tāpēc bieži ēdam ārpus mājas, bet tās noteikti nav ātrās ēdināšanas vietas – tik un tā piedomājam, lai ēdiens būtu kvalitatīvs.

Visiem novēlu prātā paturēt vārdu “regularitāte” – veselīgi jāēd, jāsporto, un par savu ķermeni jārūpējas regulāri – visu mūžu, jo tikai tā var sasniegt labākos rezultātus. Ģimenēm gribu ieteikt vismaz vienreiz dienā kopā apsēsties pie galda un ieviest to kā rituālu. Bērni ņem piemēru no vecākiem, mēs varam tiem iemācīt arī veselīgus ēšanas paradumus. Galvenais ir darīt kopā.” 


Ēdienreižu plānošana veselīgākai un taupīgākai ēšanai
Laura un Arnis Arnicāni ir piemērs daudzās jomās. Viņi zināmi kā aktīvākie bez atkritumu dzīvesveida vēstneši Latvijā, un ar vieslekcijām par šo un citām dzīves kvalitāti uzlabojošām tēmām uzstājas tur, kur ir interesenti. Bet, lai uzzinātu ko vērtīgu, nav jāiet uz viņu lekcijām (Šobrīd tas nemaz nav iespējams, jo Arnicāni pārziemo Meksikā – Red.).

Lūk, ieskats Arnicānu blogā seekthesimple.com, kurā pāris dalās ar padomiem ēdienreižu plānošanā un atklāj, kā tas uzlabo ēšanas kvalitāti, atvieglo ikdienu un ietaupa gan finanses, gan resursus, jo ēdiens netiek izmests.

 

Iemācījāmies neveidot atkritumus un iepirkties vienu reizi nedēļā. Tērējam daudz mazāk naudas un esam pilnvērtīgāk paēduši.

 

“Sākām plānot savas ēdienreizes, jo citādāk nevarējām izdomāt, kā sākt dzīvot bez atkritumiem jeb zero waste. Iemācījāmies neveidot atkritumus un iepirkties vienu reizi nedēļā. Tērējam daudz mazāk naudas un esam pilnvērtīgāk paēduši.

 

Daži praktiski padomi, ja vēlies to sākt arī savās mājās.
* Pārzini ledusskapi un krājumus. Tādā veidā netiks izmesta ne kripatiņa pārtikas, tiks izmantoti visi sausie (rīsi, lēcas, pupas, zirņi u. c.) krājumi un patiešām tiks izlietots ziemai sasaldētais. No savas skaudrās pieredzes zinām, ka pārtikas plaukti ir pilni ar dažādiem gardumiem, bet turpinām pirkt jaunus. Šad tad pat tiek nopirkts kaut kas, kas mājās jau ir. Tāpēc iesaku vienmēr pavērt vaļā skapīšus, plauktus un saldētavu un novērtēt situāciju.

* Pārdomā savu nedēļu. Kad sākām plānot ēdienreizes, uz lapas sarakstījām visas pusdienas un visas vakariņas, bet aizmirsām vienu svarīgu apstākli – vai vispār plānojam būt mājās? Īpaši tas attiecas uz tiem, kuriem ģimenē ir vairāk par vienu cilvēku, jo ir svarīgi saprast – vakariņas jāgatavo vienam vai četriem? Ēdienreizes vienmēr plānojam tad, kad ir zināmi mūsu nedēļas plāni.

* Pagatavo vairāk, nekā apēd. Vakariņās vienmēr cenšamies pagatavot vairāk nekā divas porcijas. Pirmkārt, iepriekšējās dienas vakariņas bieži ēdam nākamās dienas pusdienās, otrkārt, mēdzam ēdienu sasaldēt. Abās situācijās jūtamies kā uzvarētāji, kad negribas vai nesanāk pagatavot siltu maltīti.

Ir forši, ja nākamajā dienā nav jāgatavo vai zini, ka darbā varēsi uzsildīt līdzpaņemto ēdienu, nevis tērēsi naudu, lai paēstu kafejnīcā. Un dienās, kad galīgi nav laika neko pagatavot, novērtējam, ka saldētavā ir kāda porcija gatava ēdiena. Mēs saldējam gan zupas, gan sautējumus, arī griķus, pupiņas vai turku zirņus.

* Plāno un veido sarakstu. Kad ēdienreizes ir saplānotas un krājumi apzināti, izveido sarakstu ar produktiem, kuri jānopērk. Ideāli, ja pārzini tirgu vai veikalu, uz kuru dodies, un produktu sarakstu vari izveidot tā, lai viss ir pa ceļam un nav jādodas pēc citrona uz veikala otru galu.

Vissvarīgākais – izmanto sarakstu, īpaši sākumā, kad jauni ieradumi vēl nav tik spēcīgi un vecie spēlē lielu lomu. Iesaku jau mājās sarakstā iekļaut arī gardumus, lai veikalā nesanāk sapirkties lieki. Tas palīdz sevi disciplinēt un, piemēram, samazināt šokolādes patēriņu ikdienā (protams, ja to gribas). Ja sarakstā ir viena šokolāde, pie tā arī paliec!

* Sagataves. Iepriekš sagatavojam buljonus, makaronus, granolas, bet zinu, ka varētu sagatavot daudz, daudz vairāk. Iedvesmu meklē Google vai Youtube – ievadot meal prep, atradīsi daudz pamācošu rakstu un video par šo tēmu. Tas ir veids, kā pamatīgi samazināt laiku, kas darbdienā tiek pavadīts pie plīts. Mēs tam veltām vienu vakaru nedēļas nogalēs.”



Zaļie pirkstiņi un veselīga ēšana pasaules kontekstā
Aktrise Džūlija Robertsa
ir liela bio dzīvesveida piekritēja. Viņa iecienījusi organisko dārzkopību un māca saviem bērniem darīt dārza darbus, lai viņi izprastu, kur rodas ēdiens un cik svarīgi ir ēst veselīgi.

Arī princis Čārlzs ir liels organiskās dārzkopības aizstāvis. Prinča lauku mājā ir izveidots dārzs 14 hektāru platībā, kurā aug dārzeņi, augļi un aromātiskas garšvielas, kam blakus atrodas 1,5 hektārus liela savvaļas ziedu pļava. Šis dārzs saražo tik daudz dārzeņu un augļu, ka pilnībā var pabarot karaļnamu cauru gadu. Āboli no šā dārza tiek nogādāti tuvumā esošajā veco laužu pansionātā un slimnīcā.


Amerikāņu televīzijas sarunu šovu dīva Opra Vinfrija par mīlestību uz dārzu ir pateicīga savai vecmāmiņai, kura viņu izaudzināja nelielā fermā Misisipi. Tagad Opra izveidojusi 6,5 hektārus lielu fermu Maui salā un tādējādi cer uzlabot salas ekosistēmu un apgādāt tās iedzīvotājus ar dārzeņiem un augļiem. Opra tic, ka dārza darbi un pašas audzēta pārtika ir palīdzējusi viņai cīņā ar lieko svaru, kā arī izkopusi izpratni par to, cik svarīgi ir ēst tīru un dabisku ēdienu.


Arī Nikolas Kidmenas mīļākais hobijs ir dārza darbi. Aktrise novērtē dārzu, kur pati sev var izaudzēt pārtiku un paralēli apbrīnot ainavu un dzīvās būtnes tajā.


Aktrise un viena no populārākajām mammām pasaulē Džesika Alba izvēlas dzīvot ekoloģiski tīrā vidē un kopā ar bērniem saimnieko dārzā. Ģimene kopā novāc ražu un pēc tam virtuvē pagatavo maltīti no tā, ko sniedz dārzs. Alba cer, ka tas iedvesmos viņas bērnus kļūt par dabas aizstāvjiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem un popularizētājiem nākotnē.
 

TOP 5 filmas, kuras liks aizdomāties:
1. Hungry for change (2012).

2. Fed up (2014).

3. Food Matters (2008).

4. Food, Inc. (2008).

5. Super Size Me (2004).

 

Līva Oliņa, Žurnāls "OK!"

 

Informācija no portāla Jauns.lv

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas