Kas ir Ķīnas restorānu sindroms, un par ko īsti apsūdz pārtikas piedevu glutamātu?

 14. marts 2019 12:00 Raksts

Glutamātu, kura pilns nosaukums ir nātrija glutamāts, ražotāji labprāt dēvē gan par garšvielu, gan garšas pastiprinātāju, gan umami. Īstenībā tā ir pārtikas piedeva E 621, ko pievieno rūpnieciski ražotiem pārtikas produktiem, sākot no gatavajām mērcēm, konserviem un zupām, turpinot ar čipsiem un visām pārējām ātrajām uzkodām un beidzot ar buljoniem, gaļas un siera izstrādājumiem.

 


Foto: Shutterstock.com

Nātrija glutamāts jeb E 621.


Glutamāta kā garšas pastiprinātāja vēsture sākās pagājušā gadsimta sākumā Japānā, kur pētnieks, vārdā Kikunae Ikeda gribēja tikt skaidrībā, kas īsti rada sieram, gaļai, tomātiem un vēl citiem produktiem to patīkamo garšu, kura nav ietilpināma četrās pazīstamajās garšu kategorijās: salds, skābs, sāļš, rūgts.

Viņam izdevās no japāņu virtuvē izmantotās jūraszāles kombu eskstrahēt glutamātu, un, kā secināja pētnieks, tas veido vēl vienu garšu kategoriju, ko nosauca par umami. Tāpēc nereti uz glutamāta paciņām un burciņām tiek rakstīts tieši šis eksotiski skanošais vārds umami.
 

Glutamāts rada mākslīgu ilūziju par produkta garšīgumu, nomāc slikto piegaršu bojātiem produktiem, rada pastiprinātu vēlmi ēst vēl un vēl.

Diemžēl tā reputācija ir krietni vien iedragāta, un aizvien biežāk glutamāta virzienā tiek raidīti apzīmējumi – pārtikas narkotika, lēnas iedarbības inde un tamlīdzīgi. Par glutamāta negatīvajiem aspektiem plašāk sāka runāt saistībā ar tā dēvēto Ķīnas restorānu sindromu.
 

Kas tas tāds – Ķīnas restorānu sindroms?
Āzijas zemju ēdienos glutamāts ir ierasta piedeva, tāpēc bez tā, protams, neiztiek arī tajos ķīniešu, japāņu un citos Āzijas virtuvju restorānos un ēstuvēs, ko atver citās pasaules malās.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ASV aizvien vairāk cilvēku pēc šādu ēstuvju apmeklēšanas sāka sūdzēties par sirdsklauvēm, nelabumu, reiboņiem, kņudināšanu kaklā, žņaudzošu sajūtu, pat īslaicīgu aklumu. Zinātnieki, izpētot šo parādību, secināja, ka sliktā pašsajūta varētu būt saistīta ar glutamātu ēdienos.


Par ko apsūdz glutamātu (E 621)?
Glutamāts tiek sintezēts mākslīgi, tas ir daudz lētāks par dabīgiem produktiem, tādēļ pārtikas ražotāji to lieto pa labi un pa kreisi un, neizmantodami īstu gaļu, sieru un citus produktus, ietaupa naudu. Glutamāts rada mākslīgu ilūziju par produkta garšīgumu, nomāc slikto piegaršu bojātiem produktiem, rada pastiprinātu vēlmi ēst vēl un vēl.

Cilvēkam, kurš regulāri pārtiek no izstrādājumiem ar šo garšas pastiprinātāju, notrulinās garšas sajūta, dabīgie produkti šķiet bezgaršīgi un pamazām veidojas atkarība. Aizvien vairāk pētnieku un mediķu vaino glutamātu smadzeņu bojājumu, alerģijas, astmas un nu jau arī vēža izraisīšanā.

Protams, ir arī dedzīgi glutamāta aizstāvji, taču par vienu lietu šaubu gan vairs nav – glutamāts, radot pārmērīgu apetīti un nomācot sāta sajūtu, ir spēcīgs liekā svara un aptaukošanās veicinātājs.
 

No žurnāla "100 labi padomi"