Kādos gadījumos ir lietderīgi izņemt adenoīdus bērnam

Adenoīdi ir imunitātes orgāns – rīkles imunitātes sistēmas sastāvdaļa. Protams, nedrīkst saukt adenoīdu par nevajadzīgu orgānu, jo savu funkciju – imunitātes šūnu producēšanu – lielākajai daļai bērnu tas pilda teicami.

Mammamuntetiem.lv raksts

19.02.2019 11:00

Adenoīda strauja augšana sākas ap divu gadu vecumu un maksimumu sasniedz piecu sešu gadu vecumā. Pēc tam adenoīdu izmērs paliek nemainīgs līdz pat 12 gadu vecumam. Vairumam cilvēku adenoīds izteikti samazinās, sākot no 12 gadiem, bet ap 20 gadiem jau praktiski nav atrodams.

Problēmu izraisa tas, ka adenoīda straujas augšanas fāze parasti sakrīt ar laiku, kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, kur nonāk saskarē ar daudziem savam organismam nepazīstamiem vīrusiem un baktērijām, kas strauji kolonizē adenoīdu.

Adenoīds - adenoīda iekaisums
Baktēriju kolonijas var izraisīt adenoīda iekaisumu – tā saukto adenoidītu, kas izpaužas kā izteikts iesnu paasinājums ar apjomīgu aizdegunes tecēšanu un klepu. Adenoīds, kas pakļauts atkārtotiem iekaisumiem, reaktīvi palielinās vēl vairāk. Diemžēl palielināts adenoīds bērnam izraisa virkni veselības problēmu – sākot ar biežākām iesnu epizodēm, auss iekaisumu recidīviem un beidzot ar sejas skeleta izmaiņām (bērna seja pagarinās, mute biežāk paliek atvērtā pozīcijā, bērns arvien vairāk elpo caur muti, nevis degunu). Bērni ar palielinātiem adenoīdiem naktī krāc arī tad, kad viņiem nav iesnu. Lai adenoīds provocētu iesnu recidīvus, tam pat nav jābūt palielinātam.

Normāla un maza izmēra adenoīds, kas pārklāts ar vīrusu un baktēriju kolonijām, sekmē pastāvīgu infekciju fonu aizdegunē un provocē saslimšanas epizodes. Šādās situācijās bērnam var nebūt sūdzību par krākšanu vai sejas skeleta izmaiņām, jo maza izmēra adenoīds netraucē gaisa plūsmu
caur aizdeguni.

Ko darīt? Operēt!
Mazajiem pacientiem, kuriem konstatē palielinātu adenoīdu vai kuriem ir maza vai normāla izmēra adenoīds, taču pārklāts ar vīrusiem un baktērijām, bieži piedāvā veikt adenotomiju jeb adenoīda izņemšanas operāciju. Tā ir pasaulē visbiežāk veiktā operācija bērniem. Bērniem tās pilnībā apmaksā valsts, rindu uz tām praktiski nav. Agrāk šādas operācijas veica bez vispārējās narkozes, kas, protams, izraisīja psiholoģisku traumu bērnam un sekmēja bailes no ārstiem. Tagad tās veic pilnā narkozē ķirurģijas dienas stacionārā.

Pacients iestājas stacionārā no rīta un pēcpusdienā dodas mājās ar nelielu diskomforta sajūtu rīklē. Klīniskos pētījumos ir pārliecinoši pierādīta adenoīdu izņemšanas jeb adenotomijas efektivitāte cīņā ar biežām iesnu epizodēm. Tomēr jāatceras, ka to veic vispārējā narkozē, tāpēc arī adenotomija ir saistīta ar visiem operāciju riskiem. Tās nepieciešamība tiek izvērtēta individuāli katram pacientam, ņemot vērā sūdzības, vispārējo veselības stāvokli un vecāku viedokli.