Brīvpusdienas par labām sekmēm - motivē mācīties vai sadala bērnus "gudrajos" un "ne tik ļoti"

 29. janvāris 2019 17:00 Raksts

Nesen izskanēja ziņa, ka sekmīgākie Krimuldas vidusskolas un Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas skolēni atlikušo mācību gadu tiks pie brīvpusdienām. Krimuldas novada domes deputāti lēmuši piešķirt pašvaldības apmaksātas pusdienas 1,90 eiro dienā Krimuldas vidusskolas skolēniem, kuru vidējā atzīme 2018./2019.mācību gada pirmajā semestrī bija 7,5 balles un augstāk no šā gada janvāra līdz maijam. 

 



Foto: Shutterstock.com


Tāpat pašvaldības apmaksātas pusdienas 1,28 eiro dienā tiks piešķirtas Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas izglītojamajiem, kuru vidējā atzīme 2018./2019.mācību gada pirmajā semestrī bija 7,5 balles un augstāk.

Ziņa izsauca viedokļu vētru - vai brīvpusdienu piešķiršana teicamniekiem ir motivējoša skolēniem vai rada vēl lielāku sociālo plaisu starp skolēniem un bērniem ar sliktāku sociālo nodrošinājumu?  Par to diskutē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere un pētījuma "Nevienlīdzības seja" eksperte un darba grupas nevienlīdzības mazināšanai vadītāja Liesma Ose.  Komentārus par brīvpusdienu piešķiršanas kārtību novadā sniedz arī Krimuldas vidusskola direktore Rita Erdmane un Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska.


Ēšana ir bērna pamatvajadzība
Bērnu tiesību eksperte Laila Grāvere  ieviesto praksi vērtē visai negatīvi, uzsverot, ka ēšana ir ikviena bērna pamatvajadzība. Ar pamatvajadzībām bērnus nedrīkst ne apbalvot, nedz arī sodīt, tāpēc “balva” - bezmaksas pusdienas skolā par labām sekmēm, ir neizprotama. Uztura došana ir vecāka pienākums, lai bērns var augt, attīstīties un mācīties. Ja vecākiem tas ir grūti, pašvaldība palīdz, bet likumā tas nav noteikts kā obligāts pašvaldības pienākums, bet ieteikums. 

 

Latvijā brīvpusdienas ir atbalsts ģimenei izdevumu mazināšanai nevis motivējoša izglītības procesa sastāvdaļa.  


Viņa arī uzsver, ka pašvaldības pienākums ir izlemt, kuriem bērniem tiks segtas pusdienu izmaksas, bet kuriem nē. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka pašvaldībai jāatbalsta daudzbērnu ģimenes, trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes, kā tas pašlaik notiek arī Krimuldā. Būtiski gan ir nošķirt, ka Latvijā brīvpusdienas ir atbalsts ģimenei izdevumu mazināšanai nevis motivējoša izglītības procesa sastāvdaļa.  

Apmeklējot Somiju, kas ir augstas labklājības valsts un brīvpusdienas nav sociālā atbalsta sistēmas daļa, Grāvere ir redzējusi arī ļoti labu un interesantu veidu, kā pusdienas skolā var tikt izveidotas kā izglītības procesa sastāvdaļa. Ja ēdiena gatavošanu un apēšanu iekļauj mājturības stundās, kur māca, kā produktus lietot ekonomiski un kā ēst veselīgi, tad tas ir audzinoši un skolēniem interesanti. Tiesa, tādā gadījumā tas tāpat būtu jānodrošina visiem skolēniem.  Vienlaikus tas ir arī atbalsts ģimenei, jo bērni skolā paēd.  

Diskriminē tos, kas jau piedzimuši mazāk veiksmīgi 
Liesma Ose, kas pētījusi nevienlīdzības situāciju Latvijā, skaidro, ka ēdiens kopumā bērniem ir ļoti nemotivējošs mehānisms. To apliecina pedagoģiskā psiholoģijā veiktie pētījumi.

 

Vienam, lai tiktu pie labas atzīmes, ir jācenšas vairāk, citam tas nāk vieglāk. Centība var parādīties arī pašdarbībā, sportā, ne tikai sekmēs, bet šī centība šobrīd netiek apbalvota ar brīvpusdienu saņemšanu



“Man šī ziņa šķiet baisa. Ir ļoti dīvaini, ka tu nopelni sev pusdienas ar labu atzīmi. Tā nevajadzētu būt. Drīzāk pabarot vajadzētu tos, kuriem nepieciešams uzturs, lai viņš spētu mācīties sekmīgi. Veselīgs uzturs labvēlīgi ietekmēs arī sekmes. Ja raugās uz nevienlīdzības mazināšanu, subsidēti bērnu uzturēšanas izdevumi – uzraudzība, interešu izglītība, brīvpusdienas, ir sociālās nevienlīdzības mazināšanas instrumenti, kas ir ne tikai pabalsti. Ārkārtīgi svarīgi tas būtu viena vecāka ģimenēm, kur statistika rāda, ka 36,6% vientuļo vecāku ir augsts nabadzības risks, kas arī būtu jāizvērtē. “

Aktuāls ir arī jautājums, vai skolas sekmes ietekmē tikai centība?  Atbilde ir viennozīmīga “Nē”.  Vienam, lai tiktu pie labas atzīmes, ir jācenšas vairāk, citam tas nāk vieglāk. Centība var parādīties arī pašdarbībā, sportā, ne tikai sekmēs, bet šī centība šobrīd netiek apbalvota ar brīvpusdienu saņemšanu. 

Ir termins “simboliskais kapitāls” jeb tās, kas nāk no ģimenes. Ja mājās ir daudz grāmatu, ja vecāki daudz lasa, izglīto sevi un bērns redz vecāku panākumus un centību, tad tas bērnu ļoti iedvesmo un ļauj arī aizrautīgāk mācīties.

Vēl viens termins ir “uzkrājošās priekšrocības”. Ir cilvēki, kuriem jau no dabas ir dots vairāk – viņi ātrāk attīstās, viņam ir priekšrocības izglītībā un karjerā. Tāpēc drīzāk ar visāda veida mehānismiem vajadzētu mudināt tos bērnus, kuriem ir mazāk šīs uzkrājošās īpašības. Pašlaik iznāk, ka tiek diskriminēti tie, kuri jau ir piedzimuši mazāk veiksmīgi. 

 

Brīvpusdienas labrāt ēd visi, ja vien tās ir piešķirtas 
Krimuldas vidusskolas direktore Rita Erdmane
atklāj, ka apmēram 30% skolēnu skolā ir ar viddējo atzīmi 7,5 un saņem “labo sekmju” brīvpusdienas. Ir bērni, kas mērķtiecīgi uz to iet. Vecākiem, kuru bērni mācās sliktāk, par pusdienām mēnesī jāmaksā 38 eiro. Šī ir pašvaldības sniegtā iespēja, bet skolā ir arī citas motivēšanas sistēmas. “Kaut kādā ziņā šīs atbalsta sistēmas pārklājas, jo brīvpusdienas saņem ne tikai trūcīgie bērni, bet arī bērni, kuriem vidējais sekmju vērtējums ir augstāks nekā vidējai masai. Tā doma, kāpēc tieši ar ēdināšanu, tad atcerieties, ka bija viens laiks, kad skolās bija pieejami čipši un colas, runāja par to, cik tas ir slikti, tad skolā to tirgot aizliedz. Ko darīja bērni? Viņi skrēja uz tuvējo veikalu, kur iztērēja vecāku doto kabatas naudu. Domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc deputāti izlēma par šādu formu, tad varbūt tāpēc, lai “piespiestu” bērnus paēst siltu ēdienu.”

Direktore gan arī atzīst, ka “iespējams, ka mēs līdz galam neesam izpratuši pretējo viedokli, kāpēc tas varētu būt slikts pasākums,”  un apņemas to izvērtēt atkārtoti. 

Turpretim Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska   stāsta, ka brīvpusdienas ir visiem skolēniem jau 5 gadus. “Bērniem paēst ir ļoti liela nepieciešamība. Tajā laikā, kad brīvpusdienu nebija, tad katrs ceturtais skolēns pusdienas neēda, parasti teica, ka negaršo, bet, kad piešķīra brīvpusdienas, ēd visi.”  


Visu raidījumu var noklausīties LR-1 raidījuma "Ģimenes studija" arhīvā.



0 Pievienot komentāru

Kategorijas