Kā bērnam izvēlēties sporta veidu?

 20. janvāris 2019 15:10 Raksts

Uz šo jautājumu iespējama īsa un gara atbilde. Īsā atbilde - pats galvenais, lai bērnam patiktu fiziskā aktivitāte. Tad viņam nebūs negatīvas pieredzes un neradīsies nepatika pret sportu. Garo atbildi par to, kādas aktivitātes ieteicamas un kāpēc sports ir laba nodarbošanās, lasi zemāk.



Foto: Shutterstock.com

Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas vismaz 60 minūtes dienā gan bērniem, gan pusaudžiem.


No sportiskām aktivitātēm ir vairāki ieguvumi. Viens ir labsajūta, laba fiziska forma un laba veselība. Taču bieži vien aizmirstam par to, ka sports arī trenē apzinātas darbības motivāciju un individuālo attieksmi. Tas nozīmē, ka tiek attīstīta apziņas spēja novērtēt procesus, lietas, cilvēkus, ar kuriem bērns saskaras. Savukārt motivāciju veido bērna attieksme pret darbību un emocijas, kas ar to ir saistītas, kas tālāk jau ietekmē piepūli un ieguldījumu, lai sasniegtu kādu rezultātu. Motivācija regulē aktivitātes uzsākšanu, veikšanu un arī uzturēšanu, kas, manā skatījumā, ir ļoti svarīgi, jo ir jābūt motivācijai, lai bērni vispār kaut ko darītu. 


Visu šo iemeslu dēļ ir svarīgi sekot, lai sporta treniņi būtu vērsti ne tikai uz sasniegumiem, bet arī uz personības izaugsmi. Vecākiem būtu jāpievērš uzmanība bērna individuālajai izziņas, sabiedrisko un arī kustību iemaņu attīstības pakāpei, jo daudzos gadījumos bērnu attīstības līmenis netiek ņemts vērā. Bērniem, kuri mēģina sportot neatbilstoši savam attīstības līmenim, var rasties graujoša un nesekmīga treniņu pieredze. Tāpēc par galveno bērnu un jauniešu sporta mērķi jāizvirza personības pilnveidošana, pašrealizēšanās un aktīvs dzīvesveids. Regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, bērni un pusaudži attīsta tādas rakstura īpašības kā drosme, uzņēmība, godīgums, spēja komunicēt,  atbildība un izturība. Tieši šīs īpašības veicina personības psiholoģisko briedumu.

Ideāli, ja divas reizes nedēļā ir sporta treniņi, bet pārējās dienas aktīva darbība svaigā gaisā - dažādas intensitātes pastaigas, soļošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, kāpelēšana bērnu laukumiņos, skrituļslidošana.


Izvēloties sporta veidu, svarīgākais ir, lai bērnam pašam tas patīk, jo tikai tad būs jūtams rezultāts no fiziskajām aktivitātēm. Vēlams ņemt vērā bērna augšanas un attīstības īpatnības. Piemēram, jau apmēram astoņu gadu vecums būs īstais laiks ātruma spēju attīstīšanai, bet spēku lietderīgi trenēt, sasniedzot pusaudžu vecumu. Savukārt izturības treniņus bērnam vēlams uzsākt tikai no 15 vai 16 gadu vecuma.


Dažādu prasmju un īpašību kopums veido fiziski labi attīstītu cilvēku. Nodrošinot bērnam vienveidīgu slodzi, var gadīties iedzīvoties stājas asimetrijā. Īpaši, ja izvēlētais sporta veids ir asimetrisks, piemēram, teniss vai hokejs. Šajos sporta veidos lielākoties tiek nodarbinātas konkrētas muskuļu grupas, un bērns daļu laika atrodas piespiedu pozā, kas negatīvi ietekmē stāju. Protams, minētajiem sporta veidiem ir daudz ieguvumu, piemēram, ātruma un koordinācijas attīstīšana.. Taču svarīgi tos kombinēt ar citām disciplīnām, piemēram, peldēšanu vai vingrošanu, lai mazinātu asimetrijas ietekmi. 


Galvenais jebkurā sporta veida nodarbībā ir nodrošināt pareizu treniņu struktūru. Vajadzētu būt gan iesildošajai daļai locītavu - saišu aparāta un muskuļu iesildīšanai, lai izvairītos no traumām treniņa laikā, galvenajai treniņa daļai, kur tiek trenētas specifiskas prasmes, un atsildīšanās daļai, kas veltīta muskuļu stiepšanai un relaksācijai.


Tāpat jāatceras, ka sporta veida maiņa ne vienmēr ir nosodāma un liecina par vāju raksturu. Tam ir arī savi ieguvumi. Katrs sporta veids bērnā attīsta specifiskas īpašības un prasmes. Piemēram, basketbolā - koordināciju un līdzsvaru, peldēšanā -  dziļo muskulatūru, kā arī elpošanas sistēmas kapacitāti un izturību. Savukārt svaru zālē vai funkcionālos treniņos attīstīsies bērna muskuļu spēks. 


Jautājums par piemērotāko slodzi nebūt nav vienkārši atbildams. Taču vecāki var pasekot līdzi, vai bērnam nav pārslodze. Tās pazīmes ir:
- uzvedības maiņa, piemēram, bērns bieži ir kašķīgs vai noguris, pastāvīgi sūdzas par garlaicību;
- bērnam nav prieka un enerģijas;
- bērns bieži grib gulēt vai vienkārši valstīties pa gultu;
- regulāri sāp galva vai vēders;
- ja mācību gada laikā bērnam ir kāda no minētajām problēmām, bet vasaras brīvlaikā tās izzūd, visticamāk, skolēns tiešām mācību gada laikā ir bijis pārslogots.


Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas vismaz 60 minūtes dienā gan bērniem, gan pusaudžiem. Ideāli, ja divas reizes nedēļā ir sporta treniņi, bet pārējās dienas aktīva darbība svaigā gaisā - dažādas intensitātes pastaigas, soļošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, kāpelēšana bērnu laukumiņos, skrituļslidošana. Ziemā un agrā pavasarī tā var būt arī slidošana un slēpošana. Te nu vecāki ir aicināti likt lietā savu iztēli un iespējas. Un parasti bērnus ir tikai nepieciešams iedrošināt un motivēt. Ja aktivitāte radīs prieku, uz to nebūs jāpierunā. Un tas var būt kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar ģimeni. 

 

Autores: Bērnu un jauniešu sporta centra “Vingrs” vadītāja Liene Kārkliņa-Probuka un fizioterapeite Laura Arāja



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas