Pētījumā Latvijā noskaidro, vai ir uztuvērtības atšķirības brīvi, kūtīs un sprostos turētu vistu olām 1

 17. janvāris 2019 8:00 Raksts

Brīvi, kūtīs un sprostos turētu vistu olu sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgi, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas pētījumā.

 



Foto: Shutterstock.com

Vai olas atšķirās no olām?


Pētījumā analizētas viena ražotāja trīs veidu olas no vistām, kas turētas brīvos apstākļos, kūtī un sprostos, un salīdzināts to ķīmiskais sastāvs un mikrobioloģiskā kvalitāte. Pētījums parāda, ka visu veidu olas atbilst noteiktajām regulām attiecībā uz pilnvērtīga uztura rādītājiem, taču zināmas, lai arī uzturam nebūtiskas atšķirības, ir vērojamas.

Salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, izpētīts, ka sprostos turētu vistu olās ir par dažiem gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās. "Šo pāris gramu proteīna nobīde sprostos turētu vistu olās nekādas izmaiņas uzturā neizraisa. Protams, ja cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, tad nobīde būtu aptuveni 20 grami. Taču vidēji cilvēks dienā apēd vienu vai divas olas, kurās šī olbaltumvielu atšķirība var būt viena līdz divu gramu robežās," skaidroja pētniece.

 

Salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, izpētīts, ka sprostos turētu vistu olās ir par dažiem gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās

 

Pētījuma rezultāti arī neuzrāda kontrastus citos uzturvērtības parametros, taču nelielas atšķirības ir manāmas. Brīvi turētu vistu olās ir par 10% mazāk tauku, taču gan brīvās turēšanas apstākļos, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās olās, attiecīgi par 32 % un 64% vairāk.

"Tieši holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Redzams, ka pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, taču jāatgādina, ka olās esošā holesterīna daudzums minimāli ietekmē holesterīna līmeni veselu cilvēku organismā," norādīja Ķirse-Ozoliņa.

Salīdzinot ar pārējo kategoriju olām, brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, turpretim vairāk D vitamīna un biotīna. Savukārt kūtī turētu vistu olas satur vismazāk B2 un B9 vitamīna. Tai pašā laikā uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.

Kā priekšrocību brīvi turētu vistu olām pētniece min joda pārsvaru, kas ir lietderīgi cilvēkiem ar zemu joda saturu uzturā, jo īpaši grūtniecēm. Savukārt citu analizēto vitamīnu un minerālvielu daudzums visu trīs veidu olu ir pārāk mazs, lai nodrošinātu 15% no ieteicamās diennakts devas 100 gramos produkta - šos rādītājus sasniegt nevar neviena veida olās, kas nozīmē, ka, ēdot tikai olas, ķermenis nesaņems visus nepieciešamos vitamīnus.

Lai gan proteīna un taukskābju saturs dažādi turētu vistu olās nedaudz variē, visu veidu olās ir daudz proteīna, augsts mononepiesātināto tauku līmenis un augsts omega-3 taukskābju līmenis. Uzturvielu svārstības vistu olu paraugos ir niecīgas, tādēļ nav iespējams izvirzīt kādu no olu paraugiem kā vislabāko cilvēku uzturam, secina pētniece.

LLU norāda, ka šāds pētījums Latvijā veikts pirmo reizi, tādēļ ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnvērtīgu analīzi, kas nākotnē var palīdzēt vēl vairāk pilnveidot dējējvistu barību. Pētījums veikts pērnā gada septembra sākumā, tādēļ rezultāti varētu atšķirties, ja analīzes tiktu veiktas citos gadalaikos. Gada griezumā vispamanāmākās pārmaiņas būtu manāmas brīvi turēto vistu olās, jo vasarā vistas tiek pie barības brīvā dabā, kas būtiski ietekmē dažādu vitamīnu un minerālvielu dažādību, kas, savukārt, ziemas periodā pieejams nav.

 

 

No portāla Jauns.lv



1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas