Ko dāvināt bērnam? Jeb Spēlēšanās nozīme un bērnam piemērotas rotaļlietas

 15. janvāris 2019 8:55 Raksts

Ne tikai Ziemassvētku laikā, bet arī tad, kad bērnam ir dzimšanas vai vārda diena, vecāki dodas uz veikalu un meklē rotaļlietas, ar ko iepriecināt, izglītot vai apmierināt atvases vēlmes. Kādas rotaļlietas katrā vecumposmā ir vispiemērotākās un ko bērnam īsti nozīmē spēles un spēlēšanās ar vecākiem, vairāk stāsta psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga.



Foto: Shutterstock.com

Lai saglabātu bērna interesi par spēlēšanos, vecākiem ir jāpievērš uzmanība, vai vide, kas ir ap mazo, nav pārāk pārpildīta ar mantām, vecāki var pamainīt bērna mantas un izvēlēties vecumposmam atbilstošas rotaļlietas.


Spēlēšanās ir bērnu pasaule. Un tā noteikti nav velta laika izniekošana, bet gan labākais veids, kā bērnam augt un attīstīties! Vērojot bērnus, var pamanīt, ka viņos ir liels dzinulis un vēlēšanās spēlēties. Spēlēšanās ir jebkura brīvprātīga aktivitāte, kurā iesaistās bērns, lai gūtu prieku un to izbaudītu. 

 

Bērnu ikdienas ritmā mēs varam novērot vairākus spēlēšanās veidus:
• spēles kopā ar citiem;
• iztēles spēles;
• spēles ar priekšmetiem;
• apkārtējās pasaules iepazīšana un izzināšana;
• spēka un straujo kustību spēles;
• spēles ar klučiem;
• sadzīves atainošanas spēles;
• muzikālas spēles. 

Ikviena no šīm spēlēm ir svarīga un sekmē bērnu attīstību – mācīšanos, pašcieņu –, samazina fizisko agresivitāti, veicina valodas attīstību, sociālās prasmes, koncentrēšanos un uzmanību, fizisko un emocionālo attīstību. Ikviena spēlēšanās veido veselīgu iekšējo pasauli un veicina fantāzijas, kas var palīdzēt tikt galā ar problēmām un būt elastīgam situācijās, kur jāmeklē risinājumi. Nav spēles, kuras būtu vairāk vai mazāk svarīgas bērnu attīstībā. Tāpēc nozīmīgi, lai ikdienas situācijās bērni spēlētu vairākus spēļu veidus, lai tās nebūtu vienveidīgas vai tikai ar vienu priekšmetu vai objektu, neiesaistot tos iztēles spēlēs. Bērniem ir svarīgi atbilstoši savam vecumposmam iesaistīties iztēles spēlēs, kuras pēc tam pāraug fantāzijas spēlēs. Bērniem, kuri nav iesaistījušies iztēles spēlēs, bet rotaļājas tikai ar priekšmetiem un objektiem, var rasties grūtības ar konflikta situācijām, trauksmes pārvarēšanu, emociju paušanu. 
Ņemot vērā, ka bērniem ir nepieciešams spēlēties, viņiem ir ļoti būtisks vecāku pamudinājums uz spēlēšanos un pieaugušo klātbūtne – kaut uz mirkli – spēles laikā. 

 

Ieteikumi vecākiem bērnu spēles laikā
1. Būt klātesošiem

Viena no svarīgākajām lietām, ko vecāki var darīt, lai veicinātu bērna spēlēšanos, ir iepazīt viņu, esot kopā. Kopā būšana nozīmē, ka vecāks noliek malā tālruni, citas lietas un vēro mazuli – skatās uz viņu, veido acu kontaktu un gaida, ko bērns darīs. Bērna spēlēšanās un saskarsmes veids vecākiem jāsāk iepazīt no atvases agrīna vecuma, izprotot, ko viņam patīk darīt un kā viņš reaģē uz konkrētām lietām. Bērna spēle ir viņa teritorija, un vecāki, novērojot mazo, var uzzināt daudz par bērna iekšējo pasauli, kā viņš tiek galā ar neizdošanos vai vilšanos, vai bērns sarunājas ar sevi vai citiem, kādus priekšmetus vai rotaļlietas izvēlas, cik daudzveidīga ir spēle, attiecīgi – bērna iekšējā pasaule.  


2. Piemērota vide
Bērns vislabāk izvēlēsies spēlēties vietā, kur atrodas vecāki, īpaši līdz 5–6 gadu vecumam, tāpēc ļoti svarīgi šajā posmā izprast mazuļa vajadzības un nedzīt viņu spēlēties vienu citā istabā, bet parūpēties par vidi, lai tā būtu viņam piemērota. 
Ir pierādīts un ikdienā varam novērot, ka bērna spēju spēlēties ietekmē vide, kurā viņš spēlējas, un priekšmeti, rotaļlietas, ar kurām spēlējas. Lai saglabātu bērna interesi par spēlēšanos, vecākiem ir jāpievērš uzmanība, vai vide, kas ir ap mazo, nav pārāk pārpildīta ar mantām, vecāki var pamainīt bērna mantas un izvēlēties vecumposmam atbilstošas rotaļlietas. 


3. Laiks rotaļām
Vecāku klātbūtne spēlē un apziņa bērnam, ka viņam ir nedalītais spēlēšanās laiks, var būtiski mainīt atvases uzvedību. Ja vecāki spēlējas kopā ar bērnu, tad spēles laikā mazais piedzīvo īpašu tuvību ar vecākiem, īpaši, ja vecāki aktīvi piedalās bērna vadītā spēlē. Tad bērns sajūtas īpašs, aug viņa pašvērtējums un arī drošības sajūta. Ja bērnam ir grūti izdomāt rotaļu, vecāki var ko ierosināt. Nav iespējams nosaukt, cik laika vecākiem jāvelta rotaļās ar bērnu. Svarīgāk – kādi ir vecāki šajā nodarbē. Ja viņi ir noguruši, par kaut ko satraukti un spiedīs sevi spēlēties ar bērnu, tas mazajam neko vērtīgu nedos. Labāk 10–15 minūtes kvalitatīvi, nekā 20–30 minūtes ar piespiešanos un dusmām. 
Spēlēšanās laikā nevajag bērnu kritizēt, nemitīgi jautāt, kas notiek, likt viņam nojaust, ka jāmaina aktivitāte, dot padomus un ieteikumus, mācīt. Visas šīs vecāku vēlmes palīdzēt bērnam attīstīties liedz iespēju attīstīties labās attiecībās. 

 

Vairāki iemesli, kas traucē vecākiem spēlēties ar bērniem
Uzskats, ka obligāti jāvelta laiks bērnam katru dienu neatkarīgi no vecāku pašu stāvokļa un šim laikam ir jābūt ļoti kvalitatīvam. Ja vecāki neveltīs laiku, lai atietu no darba, problēmām, tad rotaļām ar bērnu nav nozīmes. Ja vecāki regulāri velta laiku savai atvasei, tad, šad un tad rotaļas izlaižot, bērns traumēts netiks. 
Reizēm vecākiem ar bērnu traucē spēlēties uzskats, ka spēlējoties bērnam kaut kas ir jāiemāca – burti, cipari, krāsas, saskaitīt, atņemt utt. Spēle netiek izmantota kā priecīga un patīkama kopā būšana, kur mazajam ir iespēja vadīt spēli.
Vecākiem ir sajūta, ka spēle ilgst mūžīgi un būs grūti to pārtraukt.
Vecākus var sadusmot vai satraukt fakts, ka spēli vadīs bērns un viņiem ir tikai jāseko un jāpapildina spēle, nevis tā jāvada.
Bērni bieži atsakās piedalīties aktivitātēs, kuru piedāvā vecāki bērnu spēles laikā.


Vecumposmam piemērotas rotaļlietas
2–2,5 gadi:

  • rotaļu telefoni;
  • smilšu kastes un trauki;
  • ritma instrumenti;
  • maza ķerriņa;
  • velkamas un stumjamas rotaļlietas;
  • darbarīki (āmuri u. c.), darbagaldi;
  • bumbas;
  • mazas mašīnas, ugunsdzēsēju mašīna;
  • lieli koka saliekamie attēli.

 

2,5–3 gadi:

  • trīsriteņi;
  • kostīmdrēbes;
  • pirkstu un roku lelles;
  • spēļu slotiņas, lāpstiņas;
  • saliekamie attēli;
  • zīmēšanas piederumi;
  • spēļu galds;
  • spēļu māja;
  • smilšu kaste;
  • spēļu plīts un krāsns;
  • tuneļi;
  • šūpuļzirdziņš;
  • mazas cilvēku un dzīvnieku figūras;
  • āmurs un naglas.

 

3–4 gadi:

  • leļļu rati;
  • līme;
  • konstruktori;
  • ar flaneli apvilkts dēlītis un dažādi attēli, kurus pie tā var piestiprināt;
  • boulinga ķegļi;
  • uzvelkamas rotaļlietas;
  • pērlīšu virtenes un saveramas krelles;
  • plastilīns.

 

4–6 gadi:

  • uzlīmes;
  • domino;
  • mūzikas instrumenti;
  • ārsta piederumi;
  • kases aparāti, spēļu naudiņa;
  • magnētiskie burti, cipari;
  • dažādas cepures;
  • leļļu māja;
  • automašīnas un kravas auto;
  • lecamaukla;
  • darbarīku kaste.

 


Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

Atvērt lasīšanai online

 

 



0 Pievienot komentāru

Kategorijas