Daudzi cilvēki, paši to neapzinoties, ir piedzīvojuši infarktu

Daudzi cilvēki, paši to neapzinoties, ir piedzīvojuši infarktu un bez jebkādu medikamentu lietošanas nodzīvojuši garu mūžu.

Neatkarīgi no tā, vai infarkts ir vai nav bijis atklāts, pēc desmit gadiem izdzīvojušo rādītājs bija aptuveni vienāds – 49 % nediagnosticēto grupā un 51% diagnosticēto vidū.

FOTO: Shutterstock.com

Neatkarīgi no tā, vai infarkts ir vai nav bijis atklāts, pēc desmit gadiem izdzīvojušo rādītājs bija aptuveni vienāds – 49 % nediagnosticēto grupā un 51% diagnosticēto vidū.

Kādā jaunā pētījumā secināts, ka aptuveni 63 % infarkta gadījumu (miokarda infarkta) parastās pārbaudēs netiek atklāti. Puse cilvēku, kas piedzīvojuši infarktu un paši to nav zinājuši, ir dzīvi vēl pēc 10 gadiem, un tieši tāds pats rādītājs ir tiem, kam infarkts atklāts kādā no izmeklējumiem, piemēram, elektrokardiogrammā vai sirds asinsvadu magnētiskajā rezonansē.

Pētnieku komanda no ASV Nacionālajiem veselības institūtiem konstatējusi neatklātā infarkta fenomenu, pārbaudot 935 vidēji 76 gadus vecu Reikjavikā aprūpes namā dzīvojošu cilvēku veselību. Pēc sirds pārbaudes pētnieki secināja, ka 10% pētījuma dalībnieku bija piedzīvojuši infarktu, kas bija konstatēts jau iepriekšējā izmeklējumā, bet 17% visu pētījuma dalībnieku nekad nebija diagnosticēts infarkts, un tomēr viņi to bija piedzīvojuši. “Tas nozīmē, ka 63 % visu miokarda infarkta gadījumu, kas bija atklāti magnētiskās rezonanses izmeklējumā, ārsta apskatē tika palaisti garām. Iespējams, nediagnosticētu infarkta gadījumu ir vairāk, nekā diagnosticētu,” teica pētnieku komandas vadītājs Tušars Ačarja (Tushar Acharya).

Pēc sirds pārbaudes pētnieki secināja, ka 10% pētījuma dalībnieku bija piedzīvojuši infarktu, kas bija konstatēts jau iepriekšējā izmeklējumā, bet 17% visu pētījuma dalībnieku nekad nebija diagnosticēts infarkts, un tomēr viņi to bija piedzīvojuši.


Neatkarīgi no tā, vai infarkts ir vai nav bijis atklāts, pēc desmit gadiem izdzīvojušo rādītājs bija aptuveni vienāds – 49 % nediagnosticēto grupā un 51% diagnosticēto vidū.

 

Reklāma
Reklāma

Saistībā ar līdzīgajiem mirstības rādītājiem pārsteidz tas, ka cilvēkiem, kam neatklāja infarktu, netika izrakstīti medikamenti, lai novērstu atkārtotu infarktu, piemēram, statīnu grupas medikamenti, bēta blokatori vai angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori. Viņi, visdrīzāk, arī turpinājuši dzīvesveidu, kas sekmējis infarktu, piemēram, smēķējuši, maz nodarbojušies ar fiziskajām aktivitātēm vai ēduši neveselīgus produktus, teica Tušars Ačarja.

 

Teksts: žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Avots: www.jauns.lv