Mācīšanās dabā jeb Brīvdabas pedagoģija bērnudārzā

 02. janvāris 2019 11:00 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Raksts

Kustības svaigā gaisā vairo dzīvesprieku un interesi par pasauli. Par to pārliecinātas pirmsskolas skolotājas Inese Iesmiņa un Dace Lezdiņa, kuras Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādē „Mežmaliņa” saviem audzēkņiem īsteno brīvdabas pedagoģiju. Lai noskaidrotu, kas tas ir, žurnāls "Mammām un tētiem. Bērnudārznieks" devās ciemos.



Foto: Uri Bernad, www.urifoto.lv. Bērnudārza „Mežmaliņa” vadība ir atsaucīga visdažādākajiem jauninājumiem. Viens no tādiem – biodejas kurss, kas pieejams visām grupiņām. Biodeja ir sava veida terapija, kuras laikā, skanot mūzikai, bērniem ļauj brīvi izpausties. Šī metode labi palīdz tiem mazuļiem, kam grūtības koncentrēties ikdienas nodarbēm vai nepadodas kontrolēt emocijas. Biodejas šajā dārziņā ir salīdzinoši liels jaunums – šis ir pirmais gads, kad nodarbības iekļautas dārziņa programmā.


Bērnudārzs „Mežmaliņa” patiešām atrodas neliela meža malā. Apkārt tam vijas klusas ieliņas. Blakus privātmājas. Dienā, kad ciemojamies „Mežmaliņā”, migla pēkšņi izklīst un pagalmu pielej silti oktobra saules stari. Satiekam „Sprīdīšu” grupas skolotājas Inesi un Daci, kuras stāsta – šodien gaidāmi ciemiņi arī no Igaunijas, jo interese par brīvdabas pedagoģijas metožu izmantojumu iestādē un āra grupu patiešām esot liela.

Lai arī idejas par iespējami ilgāku un kvalitatīvāku uzturēšanos ārā abas skolotājas īsteno teju desmit gadus, pēdējo pāris gadu laikā izdarīts daudz, lai „Sprīdīšu” grupiņu pilnvērtīgi varētu saukt par „Āra grupiņu”. Audzinātājas 2016./2017. mācību gadā iesniedza projekta pieteikumu „Rotari klub”, un drīz vien saņēma labu ziņu, ka projekta „Sprīdīšu dabas grupa” īstenošanai piešķirts līdzfinansējums – lai ar Cēsu „Rotari kluba” un Priekuļu novada pašvaldības atbalstu iegādātos mitrumizturīgo apģērbu komplektus bērniem, kas vēlāk paliks nākamajiem audzēkņiem. Tāpat tika iegādāts rudens apģērbs skolotājām, bērniem vasaras cepures un iestādei – drēbju žāvējamais skapis. „No Zviedrijas draugiem saņēmām dāvinājumu – krūzītes/kausiņus un paliktņus, uz kā ārā apsēsties,” stāsta skolotāja Inese.

„Āra grupiņas” pirmsākumi
Pie dārziņa ir mežs, kas laikā gaitā iekopts un apdzīvots. Parka labiekārtošanā palīdz ne tikai vecāki, bet arī pašvaldība. Zemē guļ vēja izgāzta egle, pa kuras stumbru un saknēm bērniem ļoti patīk kāpelēt. Sākumā skolotāja Inese bija uzrakstījusi Vides ministrijas projektu, kas guva atbalstu, līdz ar to bija iespēja izveidot nelielu veiklības trasīti. Nu jau pagājuši desmit gadi, pirmie veidojumi nojaukti, pamazām tiek strādāts pie jauna aprīkojuma sagādes. Par „Āra grupiņas” aktivitātēm ieinteresēti arī apkārtnes iedzīvotāji, kas pa laikam zvana un stāsta, ka atraduši, piemēram, lielu koku ar dobumu, kas noderētu dārziņa parkam. „Pašos sākumos bija diskusijas, ka parks jārīko bērnudārza teritorijā, taču uzskatījām, ka sabiedrība ir jāaudzina, ļaujot to izmantot ikvienam pagasta bērnam un ģimenei,” atceras Inese Iesmiņa.

 

Lasi arī: Kāpēc bērniem būtu jāmācās ārā?

 

„Āra grupiņas” ikdiena
Mazie „Sprīdīši” ārā pavada par aptuveni divām stundām ilgāk nekā citas grupiņas. 2,5 stundas rīta cēlienā, tikpat arī pēcpusdienā. Parasti grupas uz pusdienām iekšā iet pulksten 12.00, „Sprīdīši” – 12.30. Un, nākot solīti pretim vecākiem, diendusa ir nedaudz īsāka. Bērni guļ no pulksten 13.30 līdz 15.00, līdz ar to vieglāk aizmigt vakaros.
„Āra grupiņai” ir sava terasīte, uz kuru var iziet uzreiz no grupiņas. Lielu daļu no mācību programmas bērni apgūst, uzturoties terasē, tostarp rakstu darbus, lasīšanu.
Iespēju robežās arī maltītes notiek ārā. Un bērni paši liek sev ēdienu. Sākumā salikuši lielas porcijas, bet pamazām apjautuši, cik daudz jāliek, lai nepaliktu pāri.

Siltākā laikā arī gulēšana notiek ārā. Ir bijuši periodi, kad iekšā ieiet vienīgi iztīrīt zobus un apmeklēt labierīcības. Ārā bērni dodas praktiski katru dienu, neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem.

Ārā neiet tikai tad, kad ir mīnus 20 un zemāk, ievērojot atbilstošos MK noteikumus. Tajās retajās dienās, kad iešana ārā nesanāk, bērni patiesi brīnoties – kāpēc tā? Turklāt ziemā pagalms ir gana izgaismots, lai dažādas aktivitātes varētu veikt gada tumšajos mēnešos.
Ir arī velosipēdu novietne, kur mazie velobraucēji var atstāt savus braucamrīkus. Dārziņam ir vairāki velosipēdi, lai kopīgos izbraukumos var doties arī tie bērni, kam savu nav.


Kompetenču pieeja mežā
Atbildot, kā nonākušas līdz „Āra grupiņas” idejas attīstīšanai, skolotājas stāsta, ka pašiem pedagogiem taču ir daudz vieglāk strādāt ārā, nevis nodarbināt bērnus iekšā. Nu jau esot tā, ka, aizejot uz mežu, pedagogi var mierīgi stāvēt un vērot rotaļprocesu. Bērni paši atradīs, kā sevi izklaidēt un nodarbināt. Turklāt „Āra grupiņā” veiksmīgi tiek īstenota kompetenču pieeja, kas kļūst arvien aktuālāka. „Ir cilvēki, kam liekas, ka, esot ārā, mēs ar bērniem neko nedarām, taču vienā aktivitātē var iekļaut tik daudz lietu,” stāsta skolotāja Inese. „Vērot, pamanīt, nosaukt, sadarboties. Un caur to mācāmies skaitīt, veidot burtus un pat vārdus.” Viņa atzīst, ka pašām visu laiku jābūt radošām materiālu gatavošanā. Daudz esot samācījušās ārvalstu pieredzes apmaiņas braucienos. Tajā pašā laikā skolotājas smejas – jo vairāk strādā, jo vairāk ideju rodas!

Domājot par bērnu gatavošanu pirmajai klasei, skolotāja Inese atsaka, ka visa pamatā bērniem jābūt fiziski labi attīstītiem, emocionāli stipriem, pārliecinātiem un drošiem. Skolā tik ļoti nepieciešamajai sīkajai motorikai primāri pamatā ir lielās motorikas attīstība, uz ko tad arī tiek likts liels uzsvars.

Āra nodarbības
Dienā, kad viesojos „Mežmaliņā”, audzinātājas bija sagatavojušas dažus vienkāršus uzdevumus, kas ilustrē ikdienas mācību procesu.

 

  • Uzdevums. Dārgumu kastīšu piepildīšana

Bērnus sadala pa pāriem. Katram pārim iedod tukšu olu kastīti, kur katrai olas bedrītei pretī pielīmēta kāda „dabas dārguma” attēls, piemēram, kastanis, egles skujas, kļavas lapa. Bērniem uzdevums vērīgi pētīt dabu un dārgumus atrast. Kad tas izdarīts, ievietot kastītē atbilstošā vietā. Pēc tam ar audzinātāju pārrunāt, ko izdevies atrast.

  • Uzdevums. Pasaules vērošana

Bērnus sadala pa pāriem. Katram pārim izdala vienu spoguli. Uzdevums vienam no pāra pielikt spoguli pie deguna tā, lai spoguļvirsma būtu uz augšu. Tad lēnām doties uz priekšu un vērot skatu spogulī. Otra bērna uzdevums ir rūpēties par biedra drošību un vadīt tā, lai viņš ar spoguli nepakluptu, neieskrietu kokā.

  • Uzdevums: Dabas gleznas veidošana

Kad bērni atgriezušies no meža bērnudārza pagalmā, uzdevums pa pāriem veidot dabas gleznas no iepriekš salasītajiem dabas materiāliem.

Dabai draudzīgās idejas
Abas skolotājas ir pārliecinātas, ka grupiņas ikdiena, kas ļauj būt bērniem lielākā kontaktā ar dabu, daudz organiskāk veicina jebkādas zaļās domāšanas idejas. „Mēs „Mežmaliņā” ne tikai saudzējam dabu, kopā pie bērnudārza bērniem sakopjam mežu, bet arī piedomājam, kādu pārtiku dodam bērniem,” stāsta skolotāja Inese Iesmiņa.
Skolotājas rūpējas, lai bērniem būtu pēc iespējas dabiskākas rotaļlietas. Ciemošanās dienā vairāki tēvi atveda pašu izgatavotas dažāda diametra kārtis, kas iestiprinātas palielā kokā. Uz kārtīm var vērt koka ripas. „Esam lūgušas, lai vecāki palīdz izgatavot arī āra virtuvi, atnesot vecos katlus un pannas. Būs plīts un skapīši, bērni varēs darboties āra virtuvē,” tā par iecerēm stāsta skolotāja Dace Lezdiņa.

Motivēti vecāki
Organizējot „Āra grupiņu” un dalot bērnus pa grupām, protams, vecāku viedoklis tika ņemts vērā, ja nu kāds nevēlas, ka viņa atvase tik daudz laika pavada ārā. Taču pieredze rādot, ka vecāki ļoti vēlas, lai viņu bērni piedzīvo šāda vaida bērnudārzu, un ir gatavi sadarboties un atbalstīt audzinātāju ieceres.

Nu jau vecāki pieraduši un iemanījušies grupiņā bērniem turēt „meža drēbes” – tādas, ko nav bail sasmērēt un, ja gadās, arī saplēst. Lai bērniem nav jābaidās kāpt, rāpties un dzīvoties pa zemi.

Vecāku viedoklis par brīvdabas pedagoģiju
Vecāki novērtē, ka bērni ir komunikablāki, fiziski veiklāki, ar bagātu fantāziju un izteiktu radošumu, kāri uz eksperimentiem, viņi šķietot daudz drošāki un pārliecinātāki par sevi. Tāpat nevarot nepieminēt, ka kopumā bērniem uzlabojas arī imunitāte – salīdzinot ar iepriekšējo periodu, slimo nedaudz mazāk un vieglāk.
„Vakarā mājās vairs nav tik daudz jādomā, kā nodrošināt aktivitātes ārā, jo bērns pa dienu jau ir gana izdzīvojies. Tad varam istabā paspēlēt galda spēles, tāpat veltīt laiku praktiskiem un sadzīviskiem jautājumiem. Manuprāt, bērni ir daudz mierīgāki, vairāk pašpietiekami un vajadzības gadījumā spējīgi sevi uz brīdi nodarbināt,” stāsta Elīzas mamma.
Vecāki vērtē, ka „Mežmaliņā” āra pedagoģiju, salīdzinot ar citiem bērnudārziem, īstenot ir vieglāk, jo ir piemērota vide – apkārt meži, lauki. Satiksme pie dārziņa nav pārāk intensīva. Tajā pašā laikā Gustava mamma piebilst, ka jautājums nav tikai par vidi, bet arī vēlmi izpausties, piedāvāt un dot bērniem šādu iespēju, vēlmi meklēt jaunus ceļus un iespējas. „Citiem vārdiem sakot, ļoti liela nozīme ir bērnudārza vadības nostājai un grupiņas audzinātāju, auklītes entuziasmam. Lai arī grupiņa ar šādu nosaukumu ir pirmo gadu, principi ir iedzīvināti jau septiņus vai astoņus gadus. Mana vecākā meita bija šajā grupiņā, un es ļoti cerēju, ka arī Gustavs tiks nu jau „Āra grupiņā”.

Esmu novērojusi, ka šeit visu laiku ir kaut kas jauns – darbiņi neatkārtojas, koncerti un pasākumi vienmēr ir atšķirīgi. Nav visu laiku viena un tā pati „iemītā taciņa”.

Radošums, kas nāk no pašām skolotājām, ir neizsmeļams. Pedagogiem ir personiskā vēlme augt, gūt jaunu pieredzi,” atzīst Gustava mamma. Savukārt Linarda mamma uzsver, ka grupas vecāki novērtē audzinātāju papildu veltīto laiku nodarbību gatavošanai, informācijas meklēšanai, projektu rakstīšanai, lai šai īpašajai grupiņai sarūpētu vēl kādu tehnisko nodrošinājumu.


Vērtējot līdzīgu grupiņu ieviešanu citās pirmsskolas izglītības iestādēs, Elīzas tētis piekrīt, ka ideāli būtu, ja katrā bērnudārzā būtu vismaz viena šāda grupiņa, lai vecāki pie tādām pierastu. „Pakāpeniski šī kustība varētu izplesties. Soli pa solītim,” domā Gustava mamma. „Mūsu grupa arī netapa vienā dienā. Viss sākās pamazām, ar atsevišķu principu ieviešanu – aiziet nedaudz tālāk, būt ārā nedaudz ilgāk, veikt kādu neparastāku uzdevumu. Tas nekad nenotiks vienā dienā. Ja nevar doties ārpus dārziņa robežām, var domāt, ko varam veikt rotaļu laukumos.” Linarda mamma rezumē: „Nemanāmi un pamazām kādus principus noteikti ir iespējams ieviest, jo stāsts nav tikai par āra grupiņu, bet par dzīvi kopumā.”

IDEJA PĀRGĀJIENAM
„Āra grupiņa” daudz laika pavada ne tikai ārpus telpām, bet arī ārpus bērnudārza teritorijas. Te kāda lieliska ideja pārgājienam, ko bija saorganizējušas audzinātājas sadarbībā ar vecākiem. Pārgājiena mērķis bija apciemot katra bērna dzīvesvietu, kur vecākiem pie vārtiem, ārdurvīm bija jāsagatavo sagaidīšanas sveiciens: jāatstāj kaut kas, kas sākas ar to pašu burtu kā bērna vārds. „Bija pat izlikta eglīte, kas izrotāta ar gardumiem, vai lietu meklēšanas plāns ar uzdevumiem. Cits vecāks bija atstājis zivju eļļu, lai bērniem spēks un veselība. Bērni bija ļoti lepni. Šāda aktivitāte veicina ne tikai vietējo patriotismu, bet pavisam praktiski ļauj bērniem iemācīties burtus,” pieredzē dalās skolotāja Inese. Četrus līdz piecus gadus vecie bērni pārgājiena laikā veica astoņus kilometrus!

 

Foto: Uri Bernad, www.urifoto.lv

 


Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

Atvērt lasīšanai online

 

 

 

 

 



0 Pievienot komentāru

Kategorijas