Ģimenes ārste par vecāku (ne)vēlēšanos iedziļināties vakcīnu būtībā: "Nereti tas ir vien kosmosā aizlaists teksts"

Pēc vairākkārt iztirzātā gadījuma, kad Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcā nomira divi bērni, kas nebija saņēmuši nepieciešamās vakcīnas, savu viedokli izteikusi arī ģimenes ārste, kuras pienākumos darba ikdienā ietilpst informācijas nodošana par vakcināciju būtiskumu un iespējamām blaknēm jaunajiem vecākiem. Daktere neslēpj: "Dažreiz tas ir vien kosmosā aizlaists teksts!".

 

FOTO: Shutterstock.com

Jau nedēļu klausos dažādas diskusijas par vecāku atteikšanos potēt savus bērnus. Arī iesaistīto ārstu viedoklis ir viens – vecākiem pietrūkst informācijas, spēka, vēlmes vispār iedziļināties. Esmu ģimenes ārste, un pirmajā mājas vizītē bērnam veltu vismaz pusstundu, bet, ja ieraugu, ka vecāki ir atteikušies no vakcinēšanās, esmu gatava veltīt vēl vismaz tikpat laika, lai uzklausītu un saprastu vecāku izvēli," stāsta Linda Šauriņa, ģimenes ārste, Ģimenes medicīnas biedrības vadītāja.

 

Ģimenes ārste neslēpj, pat gadījumos, kad saruna par vakcināciju tiek sākta, vecāki pasaka, ka visu jau zina, un centieni skaidrot par vakcīnu drošumu, blaknēm un pārējo, ir vien kosmosā aizlaists teksts.

 

"Kad notiek tā, kā notika, (par divu zīdaiņu nāvi šā gada novembrī, ko varēja novērst ar potēšanu), vecāki pasaka, ka viņus par to neviens nav brīdinājis," teic Šauriņa. 

"Pirms teju diviem gadiem Dzemdību namā pirms braukšanas mājās aiznesu savu trīs dienas veco mazuli saņemt tuberkulozes vakcīnu. Kamēr izģērbju savu bērnu, turpat blakus māsiņa kādai zīdaiņa mammai ir iedevusi aizpildīt dokumentu – atteikuma veidlapu. Sākumā tam īpaši nepievērsu uzmanību, bet redzu, ka māsiņa kļūst nepacietīga, jo mamma te pavadījusi jau labu laiku, nespēdama pamatot izvēli (bet dokumentā tas prasīts). Tad māsiņa jau teju izmisīgi saka: "Nu, ja jums nav nekāda pamatojuma, tad rakstiet, ka tāpēc, ka ģimenes ārste ir dzemdību atvaļinājumā!"

Reklāma
Reklāma

Tikmēr mans bērns nedaudz ieraudas, jo saņēmis savu poti. Vārdi –dzemdību atvaļinājums un ģimenes ārsts – man liek saausīties, jo pasaule ir maza un Latvija – vēl mazāka. Paceļu acis un ieraugu, ka poti mamma atsaka manas aprūpes bērnam, kuru esmu piekritusi ņemt aprūpē, vēl mammas vēderā esot. Ievelku dziļi elpu, mēģinot savā pēcdzemdību eiforijā apkopot informāciju par vakcīnām. Stādos priekšā un saku, ka ļoti vēlos uzzināt, kāpēc pieņemta šāda izvēle. Esmu gatava atbildēt uz jebkuru mammas jautājumu un informēju par to, kāpēc šī tuberkulozes pote (tajā brīdī visaktuālākā) ir svarīga, cik bīstama ir tuberkuloze un ka Latvijā tā joprojām ir ļoti izplatīta, par to, cik mokoša ir šī slimība. Pēc mana monologa uz jautājumu, kāpēc nolemjat nepotēt,  mamma atbild, ka nepotēs, jo interneta forumos daudz lasījusi, cik viss ir slikti. Saprotu, ka mans teksts kārtējo reizi aizgājis kosmosā. Informēju mammu, ka bez primārās aprūpes viņa nav atstāta, un lūdzu viņas bažas pārrunāt ar manu aizstājēju," notikušo atstāsta ģimenes ārste. 

"Ir pagājuši divi gadi, un nesen satiku šo mammu. Viņas informētība nav mainījusies, un vienīgais arguments ir – daudzi tā dara. Divu gadu laika vēlme ievākt papildu informāciju ir bijusi tuvu nullei," neslēpj Šauriņa.

 

Informācija no portāla Jauns.lv

Saistītie raksti