Labāk mazāk, bet kvalitatīvākas. Par rotaļlietu izvēli zīdainim

 05. decembris 2018 13:00 Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 280

Kad piedzimst mazulis, daudzās jo daudzās ģimenēs bērna istaba dažu gadu laikā pārvēršas mantiņu noliktavā, kurā ir daudz tādu mantu, kuras mazais neizmanto, un daudz arī tādu, kas pat ir bīstamas viņa fiziskajai drošībai. 



Foto: Shutterstock.com


 

Par rotaļlietu izvēli stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule un biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.  


Dzīves pirmajos sešos gados bērns spēlējoties pavada vairāk nekā 600 dienas. Viņa rokās un arī mutē nonāk simtiem spēļmantu. Lai cik piemīlīgas tās izskatītos, rotaļlietas nebūt nav drošākā „produktu” grupa. Bieži atklājas, ka tajās paslēpušās ļoti kaitīgas vielas, piemēram, hormonu bojātāji ftalāti vai centrālās nervu sistēmas attīstībai bīstamie smagie metāli (svins, kadmijs) [1]. No visām Eiropas Savienībā atklātajām bīstamajām nepārtikas precēm aptuveni piektdaļa ir rotaļlietas, un ķīmiskais piesārņojums ir viens no biežāk fiksētajiem pārkāpumiem. 
 

Situācija nedaudz uzlabojas
Katru gadu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs testē rotaļlietas, lai pārliecinātos, vai Latvijas veikalos nopērkamās mantiņas atbilst Eiropas Savienības drošības standartiem. PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule atzīst, ka ar katru gadu iegūtie dati ir arvien labāki. Proti, Latvijas bērnu preču veikalos tādu rotaļlietu, kas rada apdraudējumu bērniem, paliek arvien mazāk. Piemēram, pārbaudot 49 bērnu mantu atbilstību ķīmiskajām un fizikāli mehāniskajām prasībām, neatbilstības atklātas deviņos paraugos, kuros bija pārsniegtas ķīmiskās vielas ftalāta līmenis. Četrās mantiņām atrastas sīkas detaļas, kas apdraud bērna drošību, proti, tās var norīt un aizrīties. 

Vecāki paši var sekot rotaļlietu un bērnu preču drošības ziņojumiem vienotajā Eiropas Savienības patērētāju drošības ātrās brīdināšanas sistēmā „Rapex” 

 

Rinkule atgādina, ka vecākiem pašiem ir jābūt vērīgiem, pērkot rotaļlietas, kurām ir pievienotas sīkas baterijas vai magnētiņi*. Pārbaudītajām spēļmantām baterijas korpuss viegli atdalījās, un bērns varēja bateriju norīt. Vairāk nekā pusei (61 %) pārbaudīto mantu atklāja formālas neatbilstības, proti, marķējums bija nepilnīgs. Rotaļlietai, ko tirgo Latvijā, ir jābūt ar ES tirgus marķējumu – CE, kas apliecina, ka prece atbilst prasībām un ražotājs uzņemas atbildību par šo produktu. Ja uz mantiņas nav atrodams ne ražotājs, ne importētājs, tas ir signāls patērētājam, ka šīs preces izplatītājs neuzņemas atbildību par iespējamajām sekām. Pievērs uzmanību arī tam, vai precei ir pievienota lietošanas instrukcija!


Rotaļlietas no trešās pasaules valstīm 
Ja Latvijas rotaļlietu tirgus Eiropas Savienības valsts tirgus ietvaros ir vairāk vai mazāk pasargāts no bīstamām spēļmantām, tām piemēro noteiktas prasības [3] un arī kontrolē, tad mantiņas no trešās pasaules valstīm, kuras pa pastu sūta privātpersona, apiet jebkādus kontroles mehānismus.
Pēdējos gados milzu popularitāti gūst kāda Ķīnā bāzēta iepirkšanās lapa, kur preču cenas, to skaitā arī rotaļlietu, ir vairākkārt zemākas, nekā pērkot līdzīgas mantas Eiropas Savienības veikalos. To drošība ne no ķīmiskā sastāva, ne arī fiziskās drošības aspekta nav prognozējama. Apstākļi, kādos šīs rotaļlietas izgatavo, kā arī vielas, kas tiek liktas lietā, nav zināmas. Pasūtot daudz lētākas preces no šādām vietnēm, atbildību par sekām uzņemas tikai un vienīgi vecāki.

 

Ja vien ir kādas aizdomas, ka bērns norijis bateriju, nekavējoties dodieties uz slimnīcu. Neizraisiet vemšanu, nedodiet ēst vai dzert, kamēr medicīnas profesionālis mazo nav apskatījis.

 


PTAC pārstāve Linda Rinkule stāsta, ka pašlaik Eiropas Savienības līmenī domā par likumdošanas iniciatīvām, kas ļautu kontrolēt arī privāto sūtījumu saturu, tomēr pagaidām tas ir tikai ideju līmenī. 

 

* Baterijas. Bateriju ražošanā patērē 50 reižu vairāk enerģijas, nekā no tām iegūst lietošanas laikā, un tās kļūst par bīstamajiem atkritumiem. Bateriju ražošanā izmanto dažādus metālus un to savienojumus, no kuriem zināmākie ir varš, niķelis, cinks, mangāns, nātrijs un kālijs, smagais metāls kadmijs. Svinu bieži vien izmanto, lai rotaļlietām piešķirtu krāsu. Abas šīs vielas ir bīstamas apkārtējai videi un cilvēkiem un lielās koncentrācijās ir atrodamas cilvēku un dzīvnieku audos un asinīs. Noteiktā koncentrācijā svins un kadmijs var atstāt negatīvu ietekmi uz nervu sistēmu. 
Ja bērns norijis bateriju, gremošanas traktā sākas elektroķīmiska un kontakta reakcija, kas var ļoti ātri radīt nopietnus barības vada, kuņģa un zarnu bojājumus. Uzmanība jāpievērš tam, ka sākotnēji norītais svešķermenis (piemēram, baterija) var arī neizraisīt nekādus klīniskos simptomus. Biežākie klīniskie simptomi, ja norīts svešķermenis (īpaši, ja tas palicis barības vadā), ir siekalošanās, vemšana, sāpes aiz krūšu kaula. Ja vien ir kādas aizdomas, ka bērns norijis bateriju, nekavējoties dodieties uz slimnīcu. Neizraisiet vemšanu, nedodiet ēst vai dzert, kamēr medicīnas profesionālis mazo nav apskatījis.

* Magnēti. Norijot vairākus nelielus magnētus vienlaikus, tie var salipt kopā, radot zarnu nosprostojumu, vai, saspiežot starp vairākiem magnētiem zarnu sieniņas, radīt tajās perforāciju.

 

Kā izvēlēties bērnam drošu rotaļlietu
Tomēr bērniem rotaļlietas ir nepieciešamas. Spēlējoties bērni attīstās, trenē sīko motoriku un ķermeņa koordināciju, iemācās socializēties. Tāpēc, izvēloties pirmās mantiņas, vides eksperti iesaka vadīties pēc ļoti vienkārša principa – labāk izraudzīties dārgāku, bet drošāku mantiņu nekā lērumu lētu, nedrošu plastmasas izstrādājumu, kas ātri saplīst un apdraud bērna veselību un pat dzīvību.  Tāpat lietām, ko dod rokās mazulim, nevajadzētu saturēt PVC un bisfenolu A. Plastmasas lelles un mīkstās plastmasas rotaļlietas var saturēt hormoniem kaitīgos ftalātus, savukārt pūkainajās mantiņās joprojām atrod ļoti daudz kaitīgu vielu, kas izmantotas, lai garantētu ugunsdrošību. 

 


Ņem vērā!
1. Izvēlies rotaļlietas no dabiskiem materiāliem vai arī tās, uz kurām ir norādīts ekomarķējums. 
2. Pirms liec mantiņu grozā, pasmaržo to. Izstrādājumus ar asu, kodīgu, nepatīkamu smaku atstāj veikalā. 
3. Nepērc mīkstās plastmasas rotaļlietas, kas nav paredzētas bērniem līdz trīs gadu vecumam.
4. Neņem ļoti lētās, par brīvu dāļātās mantiņas un sīkos suvenīrus. Tie var saturēt kaitīgās vielas.



Turi tīru un nepiesārņotu arī mantu kasti

Izmet veco! Vairāk nekā desmit gadu vecas spēļmantas daudz biežāk satur kaitīgas vielas. Glabā tās aiz stikla, nevis mantu kastē. Tāpat neļauj bērnam rotaļāties ar bojātām mantām, piemēram, salūzušām elektrorotaļlietām, koka klučiem, kuriem lūp nost krāsa. 

Ierobežo pirkumus! Bērnu mantas spēj uzkrāties un savairoties ātri, turklāt – jo to ir vairāk, jo ātrāk bērni par tām zaudē interesi. Ieteikums ir nepirkt plastmasas mantas un par šo savu nostāju informēt vecvecākus, draugus un radus. Dažas vienkāršas, dabīga koka rotaļlietas, kurām nav konkrēta tēla vai funkcijas, ļaus bērnam to izmantot daudzveidīgi. Pērc tikai energoefektīvas baterijas vai vēl labāk – akumulatorus, ko var vairākkārt uzlādēt. Izlietotās baterijas nodod bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

 

Lietām, ko dod rokās mazulim, nevajadzētu saturēt PVC un bisfenolu A

 

Meklē marķējumu! CE marķējumam jābūt uz visām rotaļlietām, arī uz krāsām, plastilīna u. tml. Diemžēl negodprātīgu ražotāju dēļ marķējums gan negarantē, ka manta bērnam ir pilnībā droša. Šie divi logo uz rotaļlietām nozīmē, ka tās ir skrupulozi testējis Vācu patērētāju ceļvedis un atzinis par īpaši kvalitatīvām. 


Izvairies no rotaļlietām, kas satur PVC! Vairākas firmas – „Lego”, „Brio AB”, „Green Baby”, „Rubbermaid” – jau ir pasludinājušas, ka neizmantos PVC rotaļlietu ražošanā.
Dabisks – labāks! Izvēlies rotaļlietas no dabiskiem materiāliem: gumijas, koka (labāk nekrāsota un nelīmēta), māla, kokvilnas un citām dabiskajām šķiedrām.
Ražots ES! Izvēlies rotaļlietas, kas izgatavotas Eiropas Savienībā, kur ir stingrākas prasības spēļmantu ražotājiem.

Iepakojumu ārā! Jaunu rotaļlietu tūdaļ izpako un iepakojumu izmet, jo tas var saturēt kaitīgas vielas.


Mantas karantīnā! Mīkstās rotaļlietas pāris reižu izmazgā, pārējās – izvēdini, pirms dod bērnam.
Izgatavo rotaļlietas pats no dažādiem mājās pieejamiem materiāliem! Piemēram, virteni, ko novilkt pāri gultiņai, var pagatavot no zvaniņiem, maisiņā iebērtiem akmentiņiem, grabošām pogām.
Labo salūzušo! Ja mantiņas salūst, nemet tās ārā, bet gan salabo. Arī lietoto preču veikalos bieži vien var atrast ļoti labas spēļmantas.



Jānis Brizga, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs
„To lērumu mantu, ko bērniem sagādā vecāki un radi, nevajag. Mēs ģimenē praktizējam šādu metodi – lielu daļu mantu saliekam kastē uz skapja, un pēc pusgada, kad to noceļam, bērniem ir atkal interese ar tām spēlēties. Pēc tam uz skapjaugšu aizceļo tās mantas, kas bija pieejamas pirms tam. Ir valstis, kurās atvērtas rotaļlietu bibliotēkas, kur mantiņas, līdzīgi kā pie mums grāmatas, var paņemt uz mājām kādu laiku paspēlēties. 

Ja runājam par rotaļlietām zīdaiņiem, tad pirms dažiem gadiem lielu uztraukumu radīja ftalāti, kas tika lietoti plastmasas mantiņu elastībai. Tagad šo bīstamo savienojumu izmantošana bērnu rotaļlietās, kas paredzētas mazuļiem līdz trīs gadu vecumam, ES ir aizliegta. Tomēr pārdošanā šādas mantiņas ir atrodamas joprojām. Tāpēc, ja kāds piedāvā atdot mantiņas vai aprūpes lietas, ko bērns bāž mutē, ieteicams izvairīties no vecām PVC saturošām rotaļlietām, jo tajās var būt ftalāti. Knupīšus un košļājamās spēļlietas, kas paredzētas zobu augšanas laikam, labāk iegādāties no uzticamiem piegādātājiem un izvēlēties no cietās plastmasas vai koka.”
 

Rotaļlietu veikala vadītājas viedoklis
„Cilvēki pērk to, kas ir lētāks un viegli dabūjams, – saku to no savas pieredzes, kas veidojusies, trīs gadus strādājot rotaļlietu veikalā. Kvalitāte diemžēl lielākoties ir vienaldzīga. Īpaši tas novērojams, kad klienti pērk dāvanas: pašu bērniem vēl izvēlas plus mīnus kvalitatīvas preces, bet dāvanā visbiežāk pērk lētākās mantas, izskatās, ar domu – lai tik kas būtu. Pamazām izglītojam savus pircējus par to, kas ir labs, kas kaitīgs, bet, kamēr vien veikalos dominēs plastmasa, turklāt tā būs krietni lētāka par dabīgiem materiāliem – korķi, koku, kaut metālu –, cilvēki pirks lētāko.
Esam gan vairākkārt pieredzējuši, ka klients stāsta – labāk nopirkt dārgāku, jo labot lētās mantas izmaksā vēl dārgāk. Kopumā, manuprāt, Latvijas pircēji ir ļoti negriboši uzzināt/izmēģināt ko jaunu. Ja tik skan un mirgo, tad manta skaitās laba.”

 
Mammas Lindas viedoklis
„Rotaļlietu mums ir diezgan daudz. Jāatzīst, ka labākā ir „Lego Duplo”. Domāju, ka pakaļdarinājumi jau sen būtu saplīsuši, ņemot vērā, kā bērns spēlējas. Labāk samaksāt vairāk uzreiz, nevis divreiz, trīsreiz pirkt jaunus klučus. „Lego” noderēs vēl citiem bērniem – gan saviem, gan citu. Izvēlamies „multifunkcionālās mantas”, piemēram, Džo līdzsvara dēli, „Bilibo” „bļodiņas”. Tas viss noder ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Uz Džo dēļa paši varam pavingrot vai pašūpoties. Ar „Bilibo” trauciņiem agrāk skaloju bērnam matus, tīros liku augļus/ogas pēc veidiem. Forši, ja mantu var dažādi izmantot.”
 


Raksta tapšanā izmantota informācija no Padomapirmsperc.lv 


Atsauces

1. Viss par hormonālās sistēmas bojātājvielām. Pieejams: https://www.goodguide.com/#/
2. Eiropas Savienības patērētāju drošības ātrās brīdināšanas sistēma „Rapex”. Pieejams šeit

3. Toy Safety in the EU. Pieejams šeit


 

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem "Mammām un Tētiem. Zīdainis". Tā mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Lejuplādēt PDF formātā
Atvērt lasīšanai online

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas