Vai mammas mīļotajam vīrietim noteikti ir jāmīl sievietes bērni?

 04. decembris 2018 9:00 mammamuntetiem.lv Sadarbības projekts  skatījumi: 385

Ir viedoklis, ka vīrietis, kas mīl sievieti, noteikti iemīlēs arī viņas bērnus no iepriekšējām attiecībām. Vai tā ir? Kas ietekmē attiecības, kas veidosies starp jauno mammas partneri un viņas bērniem? Stāsta ģimenes psiholoģe Olga Romanova portālā Letodor.ru. 



Foto: Shutterstock.com


Katram pieaugušam cilvēkam ir sava dzīves pieredze. Vēsture, kas mūs veidojusi, kas atstājusi pēdas dvēselē un bieži vien arī bērnus pūrā no šķirtās ģimenes vai iepriekšējām attiecībām. Bērni ir labākais, kas ar mums dzīvē noticis, pat ja kopā ar bērnu tēvu vairs nedzīvo un attiecības ir beigušās. 
 
Laiks iet, un, kad šķiršanās rētas ir sadzijušas, dzīvē ienāk jauns vīrietis. Ja attiecības veidojas nopietnas, iepazīšanās ar bērniem ir nākamais solis ceļā jau jaunu ģimeni. Attiecības ar otras puses bērniem ir jauns izaicinājums – vai bērni pieņems vīrieti? Vai vīrietim ir jāiemīl sveši bērni? 

 

Kad vīrietis iemīl savas sievietes bērnu? 

Stāsts: Anna aizgāja no vīra, kad dēlam Andrim bija tikai gadiņš. Iemesls visai banāls – vīrietis ne tikai nestrādāja un dzīvoja uz sievas rēķina, bet arī īpaši neinteresējās par kopīgo bērnu. Pēc šķiršanās Anna ilgi dzīvoja un audzināja dēlu viena, attiecības nemeklēja.  Piecu gadu vecumā mazais Andrītis teica, ka viņu ģimenē jau ir vīrietis, tas ir viņš! Bet, augot lielākam, sākās arī nelielas uzvedības problēmas – puišelis kāvās, neprata nokārtot attiecības ar vienaudžiem, jutās nepārliecināts par sevi. Anna aizveda dēlu uz karatē klubu, kur iepazinās ar treneri Kasparu.

Apmēram mēnesi pēc pirmās tikšanās viņi sāka satikties, vēlāk tas pārauga arī attiecībās un vēlmē apprecēties un izveidot īstu ģimeni. Kaspars bija šķīries, bērnu viņam nebija un viņš ļoti gribēja dēlu.  Reiz nodarbību laikā Andris traumēja roku, tika izsaukta neatliekamā palīdzība un Kaspars pateica, ka uz slimnīcu brauks kopā ar dēlu. Anna saprata, ka dēls un mīļotais vīrietis viens otru pieņem un ir pieķērušies viens otram. Tas bija būtisks pagrieziens, lai pieņemtu Kaspara bildinājumu. Pēc gada ģimenē piedzima meitiņa, bet attiecības starp dēlu un jauno vīru tikai kļuva vēl tuvākas. Kaspars Andrim bija gan autoritāte, gan tētis, gan arī joprojām treneris. 

 

Ne vienmēr var piespiest otru iemīlēt svešu bērnu, tas arī nebūtu jādara

 

Psiholoģe Romanova skaidro, ka šādas attiecības starp bērnu un vīrieti var izveidoties tad, ja abi ir atvērti veidot emocionāli tuvas attiecības, un bērnam nav tuvu un pieejamu attiecību ar īsto tēti. Vai nu viņš ir tālu un viņi tiekas reti, vai arī ir citi iemesli, kāpēc bērna sirsniņā tēta vieta ir tukša. Otra iesaistītā puse – vīrietis, izjūt vēlmi un gatavību paust tēvišķas rūpes. Viņam pašam bērnu nav vai arī viņš vienkārši ir vīrietis, kas ir viegli un labprāt veido attiecības ar bērniem.  Tas, ka vīrietim mīl arī sievieti, ir tikai papildinājums tam, ko viņš jūt pret bērnu, bet ne pamatiemesls mīlestībai pret mazo. 


Ne vienmēr ir jāmīl partneres bērni 

Stāsts: Artūrs iepazinās un iemīlējās Zojā gandrīz no pirmā acu uzmetiena. Viņu attiecības būtu ideālas, ja ne Zojas 14 gadus vecā spurainā meita, pusaudze Enija, kas ne par ko nepieņēma, ka mammai var būt draugs un varbūt pat jauns vīrs. Meitene skuma pēc tēta, ar kuru mamma centās ierobežot iespējas satikties. Sākumā Artūrs bija atvērts un draudzīgs pret Eniju, tomēr meitenes naidīgā attieksme arī viņam nebija ilgi paciešama, tāpēc attiecības neveidojās, un viņi viens uz otru skatījās ar aizdomām un neuzticēšanos.  Vīrietis uzskatīja, ka meitene ir izlutināta, izlaista un neaudzināta. 

Šīs attiecības varēja arī beigties ar šķiršanos, ja ne ļoti stiprā Artūra vēlme būt kopā ar Zoju. Viņš atrada risinājumu – uzmeklēja Enijas tēti un parūpējās, lai abiem būtu iespēja satikties. Meitene šādu rīcību novērtēja un pamazām arī Artūra un Enijas attiecības uzlabojās. Teikt, ka Artūrs pusaudzi iemīlēja, nevar, bet starp viņiem izveidojās samiernieciskas, draudzīgas un cieņpilnas. Par tēti Artūrs meitenei nekļuva, bet sadzīvot visi trīs kopā varēja. 

 

Ne vienmēr var piespiest otru iemīlēt svešu bērnu, tas arī nebūtu jādara, uzsver psiholoģe. “Ja stap pieaugušo un bērnu izveidojas draudzīgas, cieņpilnas attiecības, kurās viens ar otru rēķinās, tad tas jau ir pietiekami labs sākums kopīgas ģimenes veidošanai. Bieži šādas attiecības veidojas tad, ja bērniem ir labas un tuvas attiecības ar bioloģisko tēti, kura vietu sirdī nebūtu jāaizņem mammas mīļotajam vīrietim.”



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas