Kāpēc un kā sarunāties ar gaidāmo bērniņu

Mazuļa attīstībā iela nozīme ir laikam, ko bērniņš pavada mammas vēderā. Tāpēc speciālisti aicina topošos vecākus jau gaidību laikā veidot kontaktu ar savu mazulīti, ne tikai par viņu domājot, bet arī ar viņu sarunājoties. Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Apziņa, ka mazulis dzemdē patiešām visu dzird, atšķir skaņas un pat var reaģēt uz tām, var palīdzēt veidot saikni starp mammu, arī tēti un mazuli.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Apziņa, ka mazulis dzemdē patiešām visu dzird, atšķir skaņas un pat var reaģēt uz tām, var palīdzēt veidot saikni starp mammu, arī tēti un mazuli.

Pampers padoms.

Topošajam bērniņam jau grūtniecības 14. nedēļā sāk veidoties dzirde. Pilnībā tā attīstās nākamo desmit grūtniecības nedēļu laikā. Tad bērns dzird ne tikai, kā sitas mammas sirds un pat darbojas gremošanas trakts, bet arī skaņas no ārpuses – mammas un tēta balsi, ikdienišķos trokšņus mājās, uz ielas un publiskās vietās. Reizēm topošajiem vecākiem var būt mulsinoši – kā mēs tagad sarunāsimies ar gaidāmo bērniņu, jo mēs taču, iespējams, pat nezinām viņa dzimumu, nezinām, kā viņš vai viņa izskatās un vai patiešām kaut ko dzird. Reizēm pat īsti nav parādījies grūtnieces vēderiņš. Tomēr apziņa, ka mazulis dzemdē patiešām visu dzird, atšķir skaņas un pat var reaģēt uz tām, var palīdzēt veidot saikni starp mammu, arī tēti un mazuli. 

Tiks smalkā un svarīgā dzirde
Interesanti, ka dzirde ir vienīgā sajūta, kuru nekādā veidā nevar apturēt vai kaut uz brīdi izslēgt. Cilvēks var aizvērt acis un tās atpūtināt, bet dzirde turpina uztvert visus trokšņus un skaņas. Dzirde ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem, jo, pateicoties šai spējai, cilvēks var saklausīt apkārt esošās skaņas, ar laiku izprast to nozīmi un iemācīties runāt. Ausī ir apmēram 30000 nervu šūnu, kas klausoties dod signālu centrālai nervu sistēmai. Arī āda uztver skaņas vibrāciju, ko impulsu veidā sūta nervu sistēmai. Līdz ar to skaņu, tēlaini izsakoties, var sadzirdēt arī ar ķermeni, tāpēc skaņa nav tikai sazināšanās instruments, tas ir rīks, ar kura palīdzību var mainīt gan liela, gan maza cilvēka noskaņojumu.

Mazulim droši var stāstīt visas tā brīža sajūtas - pastāstīt par lielo laimes izjūtu, šaubām un vilšanos, par pieredzi, kas sagaidāma dzīvē.

Par ko sarunāties?
Visticamāk, ikvienam vecākam gribētos, lai sarunas ar gaidāmo mazuli būtu priecīgas un gaišas, taču ne vienmēr tas var būt iespējams, jo gaidību laikā var nākties piedzīvot arī bēdīgus brīžus. Mazulim droši var stāstīt visas tā brīža sajūtas - pastāstīt par lielo laimes izjūtu, šaubām un vilšanos, par pieredzi, kas sagaidāma dzīvē. 
Ne vienmēr ziņa par grūtniecību ir gaidīta un prieka pilna. Taču vēlāk, kad māmiņa pieradusi pie domas par mazuli, rodas prieka un laimes sajūta. Bet vienlaikus arī vainas sajūta par pirmējām domām. Tad māmiņa var paskaidrot mazajam, ka bija nobijusies, lūgt piedošanu un pateikt, ka priecājas par viņu, ka gaida un mīl. Ir ļoti svarīgi pašai mammai tikt galā ar vainas izjūtu, jo tā ļoti traucē veidot veselīgu un ciešu emocionālu kontaktu ar mazuli. 

Sarunai ar mazuli vispiemērotākie ir mierīgie brīži mājās, kad ir iespējams ērti apsēsties, varbūt paņemt siltu dzērienu, un izjust mirkli. 

Kad sarunāties?
Droši vien vispareizākā atbilde uz šo jautājumu ir – ar gaidāmo bērniņu vajadzētu sarunāties tad, kad tas šķiet nepieciešami. Taču skaidrs, ka tas tomēr nenotiks darba vietā, kad apkārt ir kolēģi, vai sabiedriskajā transportā. Sarunai ar mazuli vispiemērotākie ir mierīgie brīži mājās, kad ir iespējams ērti apsēsties, varbūt paņemt siltu dzērienu, un izjust mirkli. Varat vērot, kurās dienas stundās mazulis vēderā ir vairāk aktīvs, kad mazāk. Ja mazulītis ir mierīgs, var mēģināt viņu uzrunāt. Iespējams, viņš sakustēsies un atsauksies aicinājumam.  

Sarunu vietā dziesmiņa
Ir zināms, ka viena no lietām, kas spēcīgi ietekmē emocionālo pasauli, ir fonā dzirdamās skaņas vai mūzika, kas iedarbojas uz ikviena cilvēka fizisko un psiholoģisko labsajūtu neatkarīgi no viņa gribas. Tā kā bērniņš dzird skaņas un to sajūt ar visu ķermenīti jau mammas puncī, vajag dziedāt mazulim jau pirms piedzimšanas. Tas nav jādara skaļi, labu darīs arī dungošana un klusa dziedāšana pie sevis. Ja māmiņa grūtniecības laikā vēl nedzimušajam bērniņam būs regulāri dziedājusi vienu un to pašu dziesmu, viņš būs spējīgs to atpazīt arī pēc dzemdībām, un to dzirdot, jutīsies atkal tikpat pasargāts, kā savulaik mammas vēderā. Un nevajag uztraukties par muzikālo kvalitāti – pat galīgi šķībi vecāku nodziedāta dziesma mazulim būs labāka par atskaņotu mūziku. Dziedātājs, protams, var būt arī tētis, kurš pēc bērniņa piedzimšanas mazo auklēs ne mazāk kā mamma. 

Sarunas dzemdību laikā
Arī dzimšanas laikā – lai kā mammai un bērniņam tobrīd klātos, ir vērts stāstīt bērnam par notiekošo un spēcināt, darot zināmu, ka viņu ļoti gaida. Jaunākie pētījumi pierāda, ka dzimstošais mazulis piedalās dzemdībās ne tikai fiziski - viņš taču ir tas, kurš dzimst -, bet arī emocionāli. Interesanti, ka māmiņai un bērniņam var būt atšķirīgas sajūtas par piedzīvoto, taču sarunāšanās ar dzimstošo mazuli spēj būtiski atvieglot dzemdības gan māmiņai, gan mazulim. 
Kad bērniņš tikko piedzimis, skaņas loma ir līdzīga kā pirms dzimšanas: mazulis klausās un jūt vecāku balsi, noskaņojumu, attieksmi, mūzikas ritmu.