Vaginālā mūzikas iekārta gaidāmajam mazulim. Vai bērnam tāda tiešām nepieciešama?

 12. decembris 2018 10:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Moderno tehnoloģiju attīstība iet uz priekšu straujiem soļiem. Ražotāji nemitīgi cenšas izdomāt kaut ko jaunu un to piedāvāt auditorijai. Nu topošajām māmiņām ir iespēja iegādāties makstī ievietojamu ierīci, caur ko atskaņoto mūziku gaidāmais bērniņš varētu daudz labāk sadzirdēt.



Foto: Shutterstock.com

Jaunais intravaginālais izgudrojums rada jautājumu: vai cilvēkam jāiejaucas dabiskajā lietu kārtībā un jāliek gaidāmajam bērniņam mūziku saklausīt ātrāk nekā to paredzējusi daba?


Par minēto ierīci "Mammamuntetiem.lv" uzzināja "Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikas" Facebook kontā. 

 

Kas tā par ierīci?

Kā teikts Babypod mājaslapā, tā ir neliela intravagināla ierīce, kas paredzēta, lai ar mūzikas palīdzību stimulētu gaidāmā bērniņa vokalizācijas spējas un veicinātu nervu sistēmas attīstību vēl pirms mazulīša nākšanas pasaulē. Tādā veidā bērni iemācoties atbildēt uz skaņas stimuliem, īpaši melodiskām skaņām. Tā esot arī iespēja izveidot ciešāku saikni starp topošo māmiņu un mazuli jau pirms dzemdībām, piedzīvojot pirmo mūzikas mācīšanos pieredzi. Minēts arī tas, ka šo ierīci testējuši, apstiprinājuši tās drošību un efektivitāti starptautiski pazīstama ginekoloģijas, dzemdniecības un reprodukcijas centra Institut Marques speciālisti.

Vecākiem tā vienlaikus ir neaizmirstama un aizraujoša pieredze un pirmā dalīšanās ar bērnu, rakstīs Babypod mājaslapā. Izpētīts, ka mūzika ne tikai stimulē gaidāmā bērniņa attīstību, bet mazulītis uz mūziku arī reaģē, kustinot ķermeni, muti un mēli. Arī topošajiem vecākiem tā kļūst par unikālu un neaizmirstamu pieredzi. Mūzikai ir liela ietekme uz cilvēka smadzenēm, tostarp darbojoties kā mācīšanās stimulam un tai ir svarīga loma sociālās komunikācijas jomā. Ar mūziku stimulējot zīdaiņus pirmajos dzīves mēnešos, tai ir pozitīva ietekme uz smadzeņu attīstību. Ja tas ir tā, kāpēc nedot iespēju klausīties mūziku vēl pirms dzimšanas? Kā saka kāda Babypod lietotāja Inma Delgado: "Paldies, ka palīdzat sajust un iepazīt mūsu mazuli labāk, pat ja tas vēl nav piedzimis."

Mājaslapā šīs ierīces cena ir norādīta 149,95 EUR, komplektā ietilpst pati ierīce, papildus austiņas, satīna somiņa, lietotāja rokasgrāmata un garantija.

 

Ig Nobela prēmija - šo nevajadzētu atkārtot!
Institut Marques 2017. gadā tika pasniegta arī Nobela prēmijas parodija (Ig Nobela prēmija), kuru pasniedz kopš 1991. gada par pētījumiem, kuru nevar un arī nevajadzētu atkārtot. Tagad tā tiek piešķirta par pētījumiem, kas liek cilvēkiem smieties un tikai pēc tam domāt.

Kā raksta portāls TheLocal.es, Spānijas pētnieki bija vieni no 2017. gada Ig Nobela prēmijas saņēmējiem, atklājot, ka bērni dzied un dejo dzemdē, kad tiek ievadīts "mūzikas tampons", caur kuru tiek atskaņota mūzika.

Pētījums pierāda, ka nedzimuši bērni var dzirdēt un atbildēt uz mūziku jau 16 nedēļās - tas ir 10 nedēļas agrāk, nekā iepriekš domāts, taču tikai tādā gadījumā, ja mūzika tiek atskaņota caur vagīnu.

 

Pētījums pierāda, ka nedzimuši bērni var dzirdēt un atbildēt uz mūziku jau 16 nedēļās - tas ir 10 nedēļas agrāk, nekā iepriekš domāts, taču tikai tādā gadījumā, ja mūzika tiek atskaņota caur vagīnu.

 

2015. gada pētījums arī ietver neticamas 3D bildes, kas parāda, kā vēl nedzimušais auglis atver muti, izbāž mēli, atbildot uz mūziku, kas tiek atskaņota no maksts.

 

Ko par šo ierīci saka Latvijas speciālisti?

Neesmu ne par, ne pret
Ginekoloģe Dace Matule skaidro, ka informācija par ierīci Babypod "Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikas" Facebook kontā ievietota nevis lai kādu aicinātu to lietot, bet, lai cilvēkus vienkārši informētu par šo izgudrojumu. Taču tā kā ieraksts izraisīja daudz sašutuma, tas ticis dzēsts, jo ginekoloģes uzskata, ka nav nepieciešams pavairot ziņas, kas cilvēkus tracina.

"Babypod ir tehnoloģija, kas ienākusi pasaulē kopā ar 3/4 Dimensiju sonogrāfiju, iespējams, arī citiem gadžetiem, kas tikai vēl top, lai mēs varētu komunicēt ar savu topošo bērniņu.
3 Dimensiju dzīvā sonogrāfija atspoguļo bērniņa sejas izteiksmes mammas puncī - smaidu, viebšanos, kādreiz arī raudāšanai līdzīgu sejas izteiksmi, arī apmierinātu čāpstināšanos. Cik lielā mērā šīs sejas izteiksmes atbilst mums saprotamajām sejas izteiksmēm, ko novērojam dzīves laikā, ir grūti noteikt. Bet progresējot ulltrasonogrāfijas tehnoloģijām, mēs varēsim pārliecinošāk spriest par bērna labsajūtu. Zinātne, ko sauc par augļa neirofizioloģiju, progresē, sniedzot jaunas informācijas par augļa  smadzeņu attīstības procesiem.

No 16.grūtniecības nedēļām bērns var sadzirdēt mūziku, bet to atskaņojot, piejaucas daudz dažādu blakusskaņu. Babypod izgudrotāji apgalvo, ka mūzika, kas tiek atskaņota makstī bez blakustrokšņiem ir saklausāma bērniņam un šī tīrā skaņa veicina auglīša smadzeņu centrus, kas atbild par valodu un komunikāciju.

Kā tas būs īstenībā - mēs varēsim pateikt tikai tad, kad mēs varēsim salīdzināt valodas attīstību pēc dzimšanas 500 un 500 bērniņiem, kuri ir klausījušies un kuri nav klausījušies makstī atskaņotu mūziku.

Viens gan ir skaidrs - mūzikas klausīšanās samazina stresu gan mātei, gan bērniņām - tā mierina dvēseli," uzsver Dace Matule.

 

Daudz vērtīgāka - pašas mammas dziedātā dziesma

"Quartus" ginekoloģe Daiga Baranovska piekrīt, ka pasaulē ir veikti pētījumi par mūzikas pozitīvo ietekmi uz gaidāmā bērniņa attīstību, taču speciāliste nav pārliecināta, ka šis ir pareizas veids, kā likt bērniņam klasīties mūziku. "Noteikti būs topošās māmiņas, kuras saviem ārstiem vaicās, vai speciālisti rekomedē šo ierīci. Tomēr es savām topošajām māmiņām neieteikšu. Un ne tāpēc, ka iekārta pati par sevi būtu slikta vai kaitīga, bet tāpēc, ka daudz būtiskāk ir atcerēties par kontakta veidošanu starp vecākiem un mazuli. Daudz vērtīgāk būs mammas vai tēta paša dziedāta dziesma. Vai arī mūzika, kas uzlikta kādā salīdzinoši tradicionālā atskaņošanas iekārtā, kas ļautu skaņdarbu baudīt visiem kopā." 

 

Ierīce maz pētīta, var radīt ievērojamas sekas gaidāmā bērniņa attīstībā

Ginekoloģe un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple uzsver: gaidāmajam bērniņam, vienalga vai runa ir par 16. vai 20. grūtniecības nedēļu, ir ārkārtīgi jūtīga un nenobriedusi nervu sistēma. Tāpēc pati daba tā ir iekārtojusi, ka mammas ķermenis aizsargā mazuli no skaņas, un gaismas. Piemēram, priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem, kuri spiesti pirms laika ieraudzīt gaismu, ļoti bieži attīstās tuvredzība un pat aklums..

Bērniņš, lai attīstītos, ir novietots dziļi sievietes ķermenī. Sākotnēji viņš atrodas kaulu gredzenā un tikai augot arvien lielāks izaug no tā laukā. Bet līdz pat dzemdībām viņš ir mātes dzemdē un tas ir līdzīgi, kā būt rūpīgi ievīstītam piecu centimetru biezā vatētā segā. Daba nav paredzējusi mazulim dzemdē piedzīvot spēcīgas skaņas un gaismu.

 

Daba nav paredzējusi mazulim dzemdē piedzīvot spēcīgas skaņas un gaismu.


“Lai kā kādam gribētos sonogrāfijā ieraudzīt, kā mazulītis reaģē, kā kustas, kā kustina mutīti, tas tomēr ir pielīdzināms bērniņa iztramdīšanai. Ievietojot sievietes makstī mikrofonu, protams, ka gaidāmais bērniņš uz skaņām reaģēs. Taču mēs ļoti labi zinām, kas notiek, piemēram, kad tiek pāmērīgi stimulēts zīdainis, kuram ikdienā dažādu impulsu bijis par daudz. Bērns kļūst nervozs, raudulīgs, piedzīvo grūtības iemigt un ar laiku viņam var attīstīties nervu sistēmas traucējumi. Gaidāmajam bērniņam nervu sistēma ir vēl nenobriedušāka, viņam ārējie kairinājumi ir vēl grūtāk izturami. Tāpēc es šo ierīci grūtniecēm lietot neieteiktu. Vēl vairāk – tā nav izpētīta un es pieļauju, ka var radīt ievērojamas sekas gaidāmā bērniņa attīstībai,” uzsver Dina Ceple.

 

 

Mammas un bērna savstarpējās attiecības veidojas no sarunām un domām

Latvijas Dūlu apvienības vadītāja, Mammamuntetiem.lv "Gudro Sievu skolas" nodarbību vadītāja Inga Liepa-Babure uzskata, ka grūtniecības laikā mammas ķermenis izveido un audzē bērniņu tam paredzētajā vietā, laikā un apstākļos. "Daba mums paredzējusi daudzas lietas un to kārtību, ko nav iespējams aizvietot un mainīt. Tāpat pieņemam, ka bērniņš mammas ķermenī ir pasargāts - tur ir tumsa, jo redze ir pēdējā no maņām, kura nobriest, bērniņš klausās/dzird caur vēdera sienu un ūdeni, jo viņam nav paredzēta citāda veida klausīšanās.

Bērniņš dzird vidi sev apkārt, mammas ķermeņa skaņas, kuras nav nemaz tik klusas - zarnas, sirdi, balsis, arī apkārtējo vidi (mājas TV, ielas trokšņus u.tml.), kas jau tāpat atsevišķās situācijās var būt par skaļu nenobriedušajai bērniņa dzirdei. Es iedomājos, esmu maziņš bērniņš mammas vēderā, dzīvojos savā nodabā, dzirdu, kā mammas pusdienu zupa pārstrādājas, kā sirds pukst un te pēkšņi - man nesaprotamā nenormālā skaļumā dzirdu svešās skaņas. Es būtu šokā! Par to iedomājoties, arī es kā pieaugušās apmulstu, sabītos un gribētu bēgt, ne tikai kustināt lūpas vai kā citādi izpausties...

 

Esmu par cieņpilnām attiecībām, kur lēmumu pieņēmēji neuzspiež vēl nedzimušam bērniņam sajūtas, kuru iespaidā var rasties neatgriezeniski traucējumi.

 

Mammas un bērna savstarpējās attiecības veidojas no sarunām, pieskārieniem, domām  un ieklausoties vienam otrā visu grūtniecības laiku. Tā veidojas pieķeršanās, uzticēšanās un drošības sajūta abiem. Esmu par cieņpilnām attiecībām, kur lēmumu pieņēmēji neuzspiež vēl nedzimušam bērniņam sajūtas, kuru iespaidā var rasties neatgriezeniski traucējumi, jo pieņemu, lai šo aspektu kvalitatīvi izpētītu, ir nepieciešami daudzi gadu desmiti."



0 Pievienot komentāru

Kategorijas