Jānis Aišpurs: Ja NĒ ir pamatots un pārdomāts, tas nav nekas ļauns

 12. novembris 2018 7:55 Raksts  skatījumi: 187

Īsti panākumi ir daudz vairāk nekā tikai veiksme. Tos kaldina neatlaidība, sevis pārvarēšana, darbs un drosme palikt pie sava tad, kad citi tev netic, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus, un reizēm drosme teikt ne tikai “jā” un mesties piedzīvojumā, bet arī no kaut kā atteikties. 



“Manuprāt, īsts draugs ir tas, kurš ieklausās otrā pat tad, ja sakāmais viņam nav patīkams. Katrā sarunā ir daļa patiesības. Mans “nē” bija mana patiesība, mans lēmums, lai mēs katrs varētu darīt to, kas mums sagādā vairāk prieka,” atzīst Jānis.


Skolu programmas MOT vēstnesis, grupas The Sound Poets vokālists Jānis Aišpurs atzīst, ka viens no svarīgākajiem lēmumiem ceļā uz sapņu piepildījumu viņam izrādījusies drosme pateikt “nē”.

 

Vieni un tie paši sapņi neder visai dzīvei
Jāņa pirmā grupa bija “Smaragda pilsētas burvji” jeb S.P.B. Grupas biedri – ne tikai cilvēki, ar kuriem kopā muzicēt, bet arī labi draugi, ar kuriem Jānis pavadīja kopā daudz laika. Viņi grupu izveidoja kopā, no sirds ar to aizrāvās, visiem dega acis un šķita, ka tā būs vienmēr. Taču kādā brīdī Jānis saprata, ka S.P.B. vairs nav komanda – lai gan satiekoties joprojām bija forši kopā muzicēt, ar laiku grupas dalībniekiem bija radušies katram savi mērķi. Šis sastāvs sevi bija radoši izsmēlis, un arī Jānis pats vairs nejuta, ka progresētu mūzikā. 
“Man kā neformāli formālam grupas līderim bija kaut kas jādara. Un es jau īstenībā ļoti labi sapratu, kas: vajadzēja vienkārši pateikt pārējiem, ka nav jēgas šādi turpināt. Bet man nepietika drosmes to pateikt. Man nebija drosmes pateikt draugiem – viss, pietiek, darām tālāk to, ko katrs gribam,” atceras Jānis.

Man nebija drosmes pateikt draugiem – viss, pietiek, darām tālāk to, ko katrs gribam.

Kāpēc ir vērts iemācīties teikt “nē” 
Jānim vajadzēja divus gadus, lai sadūšotos un pateiktu draugiem “nē”. Bet tas, kas notika pēc tam, pielīdzināms teju vai brīnumam: “Es pateicu “nē”, var teikt, izjaucu grupu, bet man kā mūziķim sākās daudz straujāka augšupeja. Nodibināju jaunu grupu, sapulcēju jaunus domubiedrus, tā bija pilnīgi cita līmeņa izaugsme. Un tikai tāpēc, ka pēc divu gadu šaubām – pēc diviem gadiem! – es beidzot biju gana drosmīgs, lai pateiktu “nē” it kā tīkamai lietai, kas tomēr kavēja manu tālāko attīstību.”
Jaunā grupa The Sound Poets radīja dziesmas “Kalniem pāri”, “Tavs stāsts”, “Emīlija”, “Augšup no sevis”, “Vairs nav bail” un citas. Grupu sāka aicināt uz festivāliem, piedāvāja iesildīt “Prāta vētras” tūri, “Kalniem pāri” kļuva populāra skolu izlaidumos. Jānis  atzīst: “Liela daļa no mūsu panākumiem kļuva iespējami tikai pateicoties tam, ka es spēju rast sevī spēku, lai pateiktu, ka es negribu veģetēt, gribu attīstīties, darboties, nevis stāvēt uz vietas. Un tas savukārt tā varēja notikt tāpēc, ka es pats beidzot sapratu, ko īsti gribu no dzīves – muzicēt.”

 

Vissvarīgākais ir godīgums pašam pret sevi
“Teikt “nē” nav nekas slikts, ja “nē” ir pamatots, argumentēts, izsvērts un pārdomāts,” uzsver Jānis un piebilst – nav jābaidās par to, ko domās citi, jo īstie draugi un ģimene šo “nē” sapratīs. Savukārt tie, kuri dusmojas par to, ka esi uzdrīkstējies būt godīgs pret sevi un apkārtējiem, pateikt, ko domā, un pieņemt lēmumu – tādu cilvēku viedoklī nav jāklausās un par to nav jāuztraucas. 
“Manuprāt, īsts draugs ir tas, kurš ieklausās otrā pat tad, ja sakāmais viņam nav patīkams. Katrā sarunā ir daļa patiesības. Mans “nē” bija mana patiesība, mans lēmums, lai mēs katrs varētu darīt to, kas mums sagādā vairāk prieka,” atzīst Jānis.


Lai stiprinātu Latvijas skolu jauniešu pašapziņu un mērķtiecību, kā arī motivētu viņus veikt patstāvīgas izvēles un vairotu drosmi rūpēties par citiem, 2016. gadā Latvijā sākta skolu programma 7.–9. klašu skolēniem – MOT. Izvēlies drosmi! 



0 Pievienot komentāru

Kategorijas