Muzeji, ko apmeklēt valsts svētku nedēļā

Kara muzeja rīkotās aktivitātes

11. novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja.

11. novembrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Latvijas Kara muzejs aicina uz bērnu rītu.

11. novembrī no plkst. 17.00 līdz 21.00 laukumā pie Pulvertorņa notiks koncerts, kurā piedalīsies Zemessardzes orķestris, grupa “Trio Mediante”, grupa “Sigma” un apvienotais Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu koris ar sadziedāšanās programmu “Tik cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim”. Skolu jauniešu kori diriģēs Kaspars Vēveris un Raimonds Bulmers, sadziedāšanās mākslinieciskais vadītājs – Edvīns Dziļums.

STARO RĪGA: Audiovizuāls stāsts “Virsotnes”
No 16.-19. novembrim gaismas festivāla “Staro Rīga” ietvaros Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA ātrijā būs apskatāms audiovizuāls stāsts “Virsotnes”.
Raiņa lugā “Zelta zirgs” stikla kalnā guļ princese, kuru ar savu vara, sudraba un zelta zirgu palīdzību izglābj jaunākais tēva dēls. Princese kļūst par brīvības simbolu, un viņas atmodināšana - cīņa par brīvību. Šis simbols reizē nozīmē dvēseles un garīguma atbrīvošanu, kā arī izsaka katra cilvēka nepieciešamību iziet garīgās attīstības ceļu. Ceļš stikla kalnā nav viegls, bieži ilūzijām un šaubām pilns. Pārvarot sevi un mainoties, ceļš paveras un ilūzijas atkāpjas.

Audiovizuālais stāsts "Virsotnes'" būs apskatāms visa gaismas festivāla “Staro Rīga” laikā: katru dienu no 16. līdz 19. novembrim 17.00-23.00.

Stāstu veidoja idejas autors Viktors Keino, režija Juris Jonelis, dizains un animācija Hypnosis, Mūzika un skaņa Andrejs Eigus / Selffish, producente Mārīte Lempa. Organizē biedrība “Klusa daba” un “Dabas Raksti”

Ieeja pasākumā Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA visa vakara garumā bez maksas

STARO RĪGA: Bezgalības formula
Gaismas festivāla “Staro Rīga” ietvaros no 16. līdz 19. novembrim uz LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS fasādes būs skatāma videoprojekcija “Bezgalības formula”. Sasaucoties ar izstādi “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, darbs veidots no pagājušā gadsimta Latvijas personību mākslinieciskajiem portretiem un audio arhīvos saglabātajām runām, ko viņi savā laikā teikuši Latvijai un tās cilvēkiem.
Videoprojekcijai izvēlēto balsu īpašnieki ir 20. gadsimta ievērojamākās radošās personības, politiķi un aktīvisti, kas, pateicoties savām zināšanām, vērtībām un spējai realizēt iecerēto, ir atstājuši savu nospiedumu kā aizgājušā gadsimta, tā arī šodienas kultūras laukā.

Videoprojekcija “Bezgalības formula” cieši sasaucas ar Latvijas valsts simtgades izstādi “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. SEJAS IZTEIKSME”, kas vienlaicīgi notiek trijās LNMM ēkās: muzeja galvenajā ēkā, izstāžu zālē ARSENĀLS un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Videoprojekcija apskatāma visa gaismas festivāla “Staro Rīga” laikā: katru dienu no 16. līdz 19. novembrim 17.00-23.00.

Okupācijas muzejs PAMATEKSPOZĪCIJA
Latvijas Okupācijas muzejs glabā nācijas atmiņu, piemiņu un ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. līdz 1991. gadam. Šis ir stāsts par komunistiskās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas nodevību pret 1918. gadā dibināto suverēno Latvijas valsti un trim okupācijām, kas noveda Latvijas tautu pie fiziskas un garīgas pārdzīvošanas galējās robežas. Šis ir stāsts par apspiešanu, teroru un vardarbību; par noziegumiem pret cilvēci; par bezspēcību, bailēm un nodevību; bet arī par nepakļaušanos, pretošanos un varonību. Visvairāk tomēr – par izturību un garīgo spēku, kas ļāva tautai izdzīvot, atjaunot savu neatkarīgo valsti un to atkal ievest Eiropas un pasaules valstu saimē.

Gaidot uz Muzeja ēkas pārbūvi un paplašināšanu, Muzejs atrodas pagaidu telpās ar pagaidu ekspozīciju. Sākumā apmeklētājs var noskatīties īsu ievada filmu četrās valodās – latviski, angliski, vāciski un krieviski. Ar okupācijas plašo vēsturisko kontekstu ekspozīcijā uzskatāmi iepazīstina laikmeta dokumenti, ieskaitot nodevīgo Hitlera—Staļina paktu, fotogrāfijas, kartes, plakāti, priekšmeti. Par individuālu cilvēku likteņiem stāsta materiāli, kas glabājas Muzeja krājumā: video liecības, dienasgrāmatas, vēstules, personīgi dokumenti, daudzas piemiņas lietas un mākslas darbi. Ik gadu Muzeju apmeklē un ar ilgi noklusēto Latvijas okupācijas vēsturi iepazīstas augsti Latvijas ārvalstu viesi, mediju pārstāvji, pētnieki un tūkstošiem tūristu, studentu un skolēnu.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja īpašā svētku programma
Valsts simtās jubilejas gada Lāčplēša dienā 11. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs plašu sabiedrību jau tradicionāli aicina uz Latvijā vienīgā zināmā Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskati un uz nodarbībām bērniem.

Šogad muzejā notiks arī sarīkojums, kurā stāstīs par to, kā Lāčplēša diena dažādos laikaposmos tikusi atzīmēta teju simt gadu laikā. Savukārt leģendārās Karoga grupas dalībnieki, kuri pirms trīsdesmit gadiem Latvijas valsts karogu uzvilka Rīgas pils Svētā Gara tornī, dalīsies atmiņās par salīdzinoši neseno, tomēr jau vēsturisko notikumu. Vairāki toreizējās Karoga grupas dalībnieki šī gada 11. novembra rītā arī pacels karogu virs Rīgas pils Svētā Gara torņa, tā rekonstruējot 1988. gada nacionālās simbolikas atjaunošanas apliecinājuma ceremoniju.

Ieeja muzejā visas dienas garumā – par brīvu.

No plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00 Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskate
Kopš 1988. gada 11. novembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs tradicionāli reizi gadā  izstāda unikālo Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu, kas piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1882-1965). Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts tiks eksponēts izstādē “Latvijas gadsimts”, papildinot tās sadaļu “Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš 1918–1920”.

Plkst. 14.00 pasākums “Lāčplēša diena vēsturē un mūsdienās”
LNVM vēsturnieks Mārtiņš Vāveris uzstāsies ar stāstījumu par Lāčplēša dienas atzīmēšanas tradīcijām simt gadu laikā, savukārt bijusī Latvijas Vēstures muzeja direktore Ināra Baumane un tagadējais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Karoga grupas pārstāvis Paulis Barons dalīsies atmiņās par Latvijas Republikas karoga atgriešanos virs Rīgas pils Svētā Gara torņa 1988. gadā vēl padomju okupācijas apstākļos. Demonstrēs arī videohronikas.

Plkst. 12.00, 14.00, 16.00 izglītojoša un izklaidējoša nodarbība bērniem “Mana Latvija”
Novembris ir gada tumšākais mēnesis, kuru gaišāku dara divi nozīmīgi svētki – Lāčplēša diena 11. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas diena 18. novembrī, kad pirms 100 gadiem latviešu apdzīvotie novadi pirmo reizi tika apvienoti vienā valstī. Par abiem šiem vēsturiskajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem nodarbībā “Mana Latvija” stāstīs LNVM muzejpedagogi. Bērniem būs iespējas izpausties arī radoši. Nodarbība notiks LNVM ceturtajā stāvā.

18. novembra pasākumi muzejā
Valsts simtā gada kulminācijā – 18. novembrī – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina apmeklēt vienu no centrālajiem simtgades programmas notikumiem – izstādi “Latvijas gadsimts”!

 Latvijas valsts pasludināšanas 100. gadadienas pasākumi (muzejs atvērts no 11.00 līdz 19.00):

- 11.00–19.00 “Virziens: neatkarīga valsts”: ieskats Latvijas valsts dibināšanas norisēs un 38 dibinātāju dzīvesstāstu nezināmajās lappusēs vēsturnieka vadībā izstādē “Latvijas gadsimts” (ik pēc stundas, sākot no 11.00);
- 11.00–19.00 fotoakcija “Iemūžini sevi Latvijas gadsimtā”: izvēlies savu Latvijas gadsimta ainu, nofotografējies un ņem līdzi!;
- 12.00, 14.00, 16.00 – nodarbības bērniem “Mana Latvija”: stāsti par jaunās valsts sargāšanu un varoņu godināšanu, vēsturisko un mūsdienu Latvijas apbalvojumu apskate un ordeņa dizaina darbnīca.

Ieeja bez maksas.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja piedvājums svētku nedēļā
No 8. novembra līdz 2. decembrim muzejā eksponēta leģendārā relikvija - Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija „Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”. Fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais Latvijas valsts tapšanas brīdis - Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī). Tikai reizi gadā – Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā, unikālā fotogrāfija, kas kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tiek eksponēta, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Padomju gadi” atklāšana

Svinot Latvijas simtgadi, tiks atklāta Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija "Padomju gadi" - plašākā 20. gadsimta 50.-80. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltītā ekspozīcija Baltijā - trīs stāvos, 1060 m2 platībā.

2016. gadā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs uzsāka apjomīgo projektu: pastāvīgās ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidošanu trīs stāvos. 2017. gadā tika pabeigta 1. kārtas realizācija, kas ir ieguvusi plašu sabiedrības atzinību. Otrās kārtas izveide tiks noslēgta 2018. gada novembrī, līdz ar to pilnībā pabeidzot ekspozīciju.

Ekspozīcijas mērķis ir parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru. Atsevišķas ekspozīcijas daļas veltītas Pļaviņu HES un Aizkraukles pilsētas (Stučkas) tapšanas vēsturei. 

Ekspozīcija tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu.

Valsts svētki arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī

Valsts svētku nedēļā no 11. novembra līdz 18. novembrim muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” saviem apmeklētajiem dāvina brīnišķīgu iespēju apmeklēt muzeja ekspozīcijas par īpašu cenu – EUR 2.00! 

Pasākuma “Valsts svētki arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī” ietvaros muzeja kamīnistabā būs iespējams apskatīt Konstantīna Pēkšēna dibinātās studentu korporācijas “Selonija” regālijas un uzzināt vairāk par studentu korporāciju nozīmi Latvijas Republikas dibināšanā.
 
Lāčplēša dienā, 11. novembrī plkst. 12.00 aicina muzeja jaunākos apmeklētājus uz pasākumu “Rudens laika danči un rotaļas kopā ar Ilgu Reiznieci”. Rotaļās bērni  iepazīst dažādas dzīves situācijas, norises dabā un sadzīvē, izjūt prieku un aizrautību. Mūziķe postfolkloras grupas “Iļģi” dibinātāja un pedagoģe Ilga Reizniece atraktīvā veidā izspēlē ar bērniem gadsimtiem senu dziesmu ritmus un mūziku, ļaujot katram dalībniekam piedzīvot spēles prieku. Izsenis gada tumšākais laiks, rudens, kad raža novākta un darbi apdarīti, ir bijis laiks spēlēm, dziesmām un pasakām. Ilgas Reiznieces krājumā ir ne viena vien rudens laika dziesma, kas novelk robežšķirtni starp rudeni un ziemu, kā arī daudzas pazīstamas un arī nezināmas dziesmas un rotaļas.
 
Mūzikas mīļotājiem jau par tradīciju kļuvuši svētku koncerti muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”. 18. novembrī plkst. 15.00 aicina uz koklētāju ansambļa “Teiksma” bezmaksas svētku koncertu “Svētku pēcpusdiena kokļu skaņās no Pūt, vējiņiem līdz Dzimtai valodai". Kokle ir latviešu tautas instruments, kas tautasdziesmās bieži apveltīta ar apzīmējumu zelta –Tur sēdēja Dieva dēls, zelta kokles koklēdams. Nenoliedzami kokle ir viens no izplatītākajiem latviešu tautas instrumentiem, kurā apvienojas senatnīgums un spēcīgs latviskums ar absolūti mūsdienīga instrumenta iespējām.  Koklētāju ansamblis “Teiksma” pastāv kopš 1955. gada un labprāt spēlē kopā ar citiem instrumentiem – flautu, vijoli un sitaminstrumentiem.
 
Vietu skaits pasākumos ir ierobežots, tāpēc lūgums pieteikt dalību iepriekš, zvanot pa tālruni +37167181465 vai rakstot uz e-pastu: jugendstils@riga.lv.

Izstāde "Valsts pirmā flīģeļa stāsts" 
No 19. oktobra līdz 10. decembrim Latgales vēstniecībā GORS notiks Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāde “Valsts pirmā flīģeļa stāsts”. Tā Latvijas simtgades svētku laikā atklās stāstu par unikālu, latviešu oriģinālmūzikas attīstībā nozīmīgu instrumentu – Baumaņu Kārļa flīģeli, pie kura savulaik komponēta mūsu valsts himna, kā arī izsekos dziesmas “Dievs, svētī Latviju!” vēstures lappusēm. 

Rīgas Motormuzejā - unikāla interaktīva izstāde “Leģenda par dzelzs bruņinieku”

Rīgas Motormuzejā atklāta unikāla interaktīva izstāde, kurā pirmo reizi klātienē būs iespēja apskatīt un izdzīvot stāstu par leģendāro Latvijas armijas spēkratu – bruņumašīnu “Imanta”.

Izstādi “Leģenda par dzelzs bruņinieku” veido vienīgās saglabājušās Latvijas armijas bruņumašīnas “Imanta”  nesen atrastās 30 oriģinālās detaļas, kuras, aplūkojot caur īpaši veidotu jaunākās paaudzes 3LCD lāzertehnoloģiju un 3D hologrāfiskās plēves projekciju, ļaus atdzīvināt un ieraudzīt bruņutehnikas modeli pilnībā četros dažādos laika posmos.       

Par “dzelzs bruņinieku” dēvētā bruņumašīna “Imanta” piedzīvojusi četras dzīves – divus miera un divus kara periodus, tostarp bijusi lieciniece Latvijas Neatkarības kaujām. Izstādes laikā tās apmeklētāji ar īpašu mūsdienu tehnoloģiju palīdzību varēs izdzīvot bruņumašīnas “Imanta” vēsturiskos piedzīvojumus – dalību kaujās, pārbūvi, saimnieku maiņu, funkcijas maiņu un citus notikumus vairāk nekā 20 gadu garumā.

Bruņumašīnas “Imanta” detaļas tika uzietas 2017. gadā Rīgas Motormuzeja rīkoto ekspedīciju laikā pie kādām mājām Liepnā. Māju saimnieka Daumanta Bijona tēvs leģendāro Latvijas armijas bruņutehnikas spēkratu, diemžēl jau sadegušu, redzējis pats savām acīm. Šobrīd “Imanta” ir vienīgā no 6 Latvijas armijas bruņumašīnām, kuras paliekas ir izdevies atrast. Pārējās, cik zināms Rīgas Motormuzeja speciālistiem, pilnībā iznīcinātas kaujās.

Interaktīvā izstāde “Leģenda par dzelzs bruņinieku” būs pieejama ikvienam Rīgas Motormuzeja apmeklētājam.