Leikēmijas risku paaugstina tieši tas, ko vecāki dara, lai pasargātu savus bērnus - pārāk sterila vide

 07. novembris 2018 6:00 Raksts  skatījumi: 2636

Industrializētajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un ASV, leikēmija skar aizvien vairāk cilvēku, attiecīgi ik gadu diagnosticē aptuveni 800 un 6000 pirmreizējas saslimšanas gadījumu. Bet kā būtu, ja jūs zinātu, kā savu mazuli pasargāt un samazināt risku, ka viņš var saslimt ar kādu smagu slimību pirms četru gadu vecuma (šajā vecumā visbiežāk tiek konstatētas smagas saslimšanas)? 

 



Foto: Shutterstock.com


Runa nav par kādu jaunu vakcīnu, bet gan iespēju ļaut savam bērnam saskarties ar pietiekamu daudzumu vidē sastopamo jeb “augsnes” baktēriju. To skaitā ir baktērijas, kas patiešām atrodamas dārzā, un arī baktērijas, ko pārnēsā citi bērni.

Šāda veida normālai saskarei ar lielām un mazām baktērijām pirmajā bērna dzīves gadā, kā var secināt no jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, ir profilaktiska ietekme. 
 

Leikēmijas risku paaugstina tieši tas, ko vecāki dara, lai pasargātu savus bērnus, – daudzos modernajos mājokļos ir sterila vide, kur regulāri tiek lietotas antiseptiskas salvetes un papildus regulāri antibiotiku kursi. Un neaizmirsīsim par barošanu no sterilizētas pudelītes un knupīša, izmantojot sterilizētu govs piena maisījumu un vārītu, sterilizētu ūdeni. 

Dot savam dārgajam “kunkulītim” iespēju rotaļāties dārzā un pietiekami ilgu laiku pavadīt ar citiem bērniem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir puņķaini deguni, ir tieši tas, ko daba vēlas, lai mēs darītu bērna imunitātes stiprināšanā. Tā ir dabiskā imunizācija, no kuras bērni nebūtu jāsarga, ja vēlamies, lai viņiem tiktu dota iespēja veidot spēcīgu imunitāti, kas viņiem noderēs arī mūža nogalē. 

 

Dot savam dārgajam “kunkulītim” iespēju rotaļāties dārzā un pietiekami ilgu laiku pavadīt ar citiem bērniem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir puņķaini deguni, ir tieši tas, ko daba vēlas, lai mēs darītu bērna imunitātes stiprināšanā. 

 

Visaptverošā pārskatā, kurā iekļauti beidzamo 40 gadu laikā veiktie pētījumi un klīniskā pieredze par visizplatītāko bērnu leikēmijas formu – akūto limfoblastu leikēmiju – ir izdevies rast pierādījumus, cik svarīgi bērnam pirmajā dzīves gadā ir saskarties ikdienas vidē ar normālu daudzumu baktēriju.

Viens no autoritatīvākajiem un cienījamākajiem onkobiologiem pasaulē profesors Mels Grīvss (Mel Greaves) no Vēža izpētes institūta Londonā maijā publicēja pētījumu ietekmīgajā žurnālā "Nature Reviews Cancer". Tas liecina, ka bērni, kam tika diagnosticēta leikēmija, agrīnā dzīves posmā ir atradušies īpaši sterilā vidē. Viņiem nav bijusi iespēja būt apstākļos, kas stiprinātu viņu imūnsistēmu. 

Ir dažas lietas, kam pašām par sevi piemīt spēja samazināt bērniem leikēmijas risku, un tā ir krūts barošana, nevis mākslīgais piena maisījums. Un atkal, iespējams, tas ir tikai tādēļ, ka, ēdot īstu mātes pienu no krūts, bērns uzņem papildus baktērijas, kas nav gājušas bojā sterilizatorā vai pēc pudelītes apsmidzināšanas ar antibakteriālo aerosolu. Ir arī vesela rinda imūnfaktoru, ko tikai Māte Daba var dot. 

Neaizmirsīsim, ka bērnu leikēmija ir viens no patiesiem tradicionālās onkoloģijas veiksmes stāstiem. Aptuveni 90 % bērnu, kas tiek ārstēti ar tradicionālās medicīnas metodēm, kas pamatā ir ķīmijterapija, attīstītajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un ASV, dzīvildze pēc ārstēšanas kursa ir pieci gadi un vairāk. Jaunattīstības valstīs izdzīvošanas rādītāji ir daudz zemāki, bet tur arī saslimstība ir zemāka. Ne par vienu citu vēža formu mēs nevarētu teikt to pašu. 

Jautājums, ko mums sev vajadzētu uzdot, – no cik daudziem citiem audzējiem būtu iespējams izvairīties? Un cik daudzi vēža gadījumi ir saistīti ar diētu un dzīvesveidu, ko sabiedrībai “pārdod” kā veselīgu?

Gandrīz katru dienu mēs aizvien vairāk uzzinām par to, kā mūsu dzīvība ir saistīta ir mikroorganismiem, un ir vispārzināms fakts, ka labās baktērijas zarnu traktā ir īpaši svarīgas veselībai. Tomēr daudziem ir tikai neliela nojausma par to, kādi produkti nepieciešami šīm zarnu trakta baktērijām, un arī antibiotikas bieži tiek izrakstītas bez vajadzības. 

Mēs arī zinām, ka sterils uzturs nav veselīgs, tomēr jāsaprot, kā panākt līdzsvaru, lai nesaindētos ar sabojātas pārtikas baktērijām, kas var beigties arī letāli.

Amerikā katru gadu 5000 cilvēku mirst no slimībām, ko izraisījušas baktērijas, kas tikušas uzņemtas ar pārtiku. Taču tas viss galvenokārt notiek industriālās pārtikas ražošanas sistēmas dēļ, un tur nebūs pie vainas daži krikumiņi tīras, ar pesticīdiem neapstrādātas zemes uz salātiem vai burkāniem, kas mums nāk tikai par labu.


Teksts: "Ko ārsti mums nestāsta"

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk