Dienas ritms – harmoniskas bērna personības attīstības pamats. Valdorfa sistēma

Kā izveidot vispiemērotāko dienas ritmu savam mazulim, kas noteikti jāņem vērā, plānojot ikdienas ēdienreizes, spēles, atpūtu un miega ritmu, stāsta Mārīte Akmentiņa, kas vairāk nekā 20 gadus vadījusi Valdorfa bērnudārzu Siguldā.

Lai mazinātu spriedzi, pirmsskolas vecumā ir svarīgi veidot tādu dienas ritmu, kurā mainās nodarbības. Kamēr atpūšas viena organisma sistēma un smadzeņu zona, tikmēr tiek nodarbināta kāda cita.

FOTO: Shutterstock.com

Lai mazinātu spriedzi, pirmsskolas vecumā ir svarīgi veidot tādu dienas ritmu, kurā mainās nodarbības. Kamēr atpūšas viena organisma sistēma un smadzeņu zona, tikmēr tiek nodarbināta kāda cita.

Dienas kārtība, ritms ir neatņemama veselīga bērna audzināšanas sastāvdaļa. Tas ir racionāli un pārdomāti izveidots laika rāmis, kurā paredzēts laiks gan rotaļām, gan nodarbībām, gan atpūtai. Savs laiks ir domāts arī miegam un ēdienreizēm.

 

Ritmiski sakārtota ikdienas dzīve ir audzināšanas pieredze un prakse, kas bērnam ļauj labi justies savā ķermenī. Ļoti svarīgi, ka katra mamma un tētis ritma veidošanu sāk līdz ar bērna piedzimšanas brīdi. Pirmajā dzīves gadā vecāki parasti daudz uzmanības pievērš mazuļa ķermeņa kopšanai, mīļam, fiziskam kontaktam, barošanai, siltam, dabīgam apģērbam. Tas viss ir daļa no dienas ritmu veidojošiem notikumiem. 

Katra mamma vai tētis var apzināti izveidot paši savu ritmu, piemēram, katru vakaru atrast pusstundu laika, ko veltīt tikai bērnam, kad ikviena kustība, ikviens vārds, ikviena doma ir apzināti vērsta tikai uz mazo. Ja šo rituālu apzināti un katru dienu veic vienā laikā, tas kļūst par dienas sastāvdaļu. „Notiek stabila dvēselisko attiecību padziļināšanās, kas dod drošības, uzticēšanās, miera un harmonijas izjūtu. Apzināta ritma veidošana ir pedagoģiskās vides kopšana, kas pavisam tieši ietekmē bērna iekšējo orgānu, kā arī miega un nomoda ritmu, kas savukārt veselīgi iedarbojas uz vielmaiņas procesiem,” norāda Akmentiņa. 
 

Piemērs dienas ritmam bērnudārzā

Dienas ritms

  • 7.00–9.30 Brīvā spēle
  • 9.30 Mantu, rotaļlietu sakārtošana
  • 10.00 Roku mazgāšana. Brokastis
  • 10.30 Dienas nodarbība (veidošana, gleznošana, zīmēšana, rokdarbi)
  • 11.00 Mazais ritms (pirkstu spēles)
  • 11.15 Lielais ritms – aktivitātes atbilstoši gadskārtai
  • 12.00 Pastaiga vai rotaļāšanās laukā
  • 13.15 Roku mazgāšana. Pusdienas
  • 13.45 Pasaka
  • 14.00–16.00 Klusā stunda
  • 16.00 Roku mazgāšana. Launags
  • 16.30–19.00 Brīvā spēle, rotaļas, individuālās nodarbības. Obligātā bērnu no 5 gadu vecuma izglītošana pēc IZM saskaņotas pirmsskolas izglītības programmas

 

Savukārt pasākumi, kas saskaņoti ar gadalaiku ritmu, veido tradīcijas, kuras ikvienam dod iekšējo drošības izjūtu par rītdienu šodienā, lai tā būtu zināmo notikumu gaidīšanas vērta.
 

Ko dod skaidri paredzams ritms

Katra mazuļa organisms ir īpašs, tomēr ir visiem kopējas iezīmes. Piemēram, antroposofās medicīnas ārsti, kas cilvēka organismu skata kā daļu no dabas, ir novērojuši, ka visvairāk enerģijas dažādām aktivitātēm bērniem ir rīta pusē – sākot no plkst. 8 līdz 11–12. Un tad ir lietderīgi nodarbību sarakstā iekļaut tādas, kas prasa gan koncentrēšanos, gan aktīvu līdzdalību. Pēc pusdienām, līdz apmēram plkst. 15.30, ir miera periods – enerģijas līmenis samazinās, tāpēc visos dārziņos, likumsakarīgi, ir diendusa. Speciālisti neiesaka ļaut gulēt ilgāk, jo mošanās pēc plkst. 16 gandrīz vienmēr nozīmēs sliktu omu un kaprīzes. 

 

Antroposofās medicīnas ārsti, kas cilvēka organismu skata kā daļu no dabas, novērojuši, ka visvairāk enerģijas dažādām aktivitātēm bērniem ir rīta pusē – sākot no plkst. 8 līdz 11–12. Un tad ir lietderīgi nodarbību sarakstā iekļaut tādas, kas prasa gan koncentrēšanos, gan aktīvu līdzdalību. 


Pēc tam ap plkst. 17–18 ir vēl viens neliels enerģijas pacēlums, bet daudz mazāks nekā rīta pusē. Tad der mierīgas rotaļas ārā vai iekštelpās. Novērots, ja šajā posmā bērni pārāk aktīvi dauzās, skraida un uzbudinās, nolikt viņus vakarā gulēt būs daudz grūtāk. 

Ja dienas ritmu vairāk ietekmē bioritmi, tad nedēļas laika posmā darba spējas un aktivitātes līmenis mainās tāpēc, ka pa vidu ir brīvdienas, kas ir „izsitušas” mazo no ierastā ritma. Tāpēc pirmdienas ir grūtas dienas ne tikai pieaugušajiem, kas iet uz darbu, bet arī bērniem, kas dodas uz dārziņu vai paliek mājās ar mammu. Uz nedēļas beigām bērni nogurst, jo ikdienā ir nedaudz mazāk fizisko aktivitāšu, vairāk laika jāvelta nodarbībām, kas saistītas ar mācīšanos un dažādu iemaņu apgūšanu. Garīgās nodarbības ir ne mazāk nogurdinošas kā skriešana un lēkšana ārā. 

Arī tradicionālās medicīnas piekritēji uzskata, ka ritms ir pamats ne tikai veselīgai emocionālai attīstībai, bet arī fiziskās veselības ķīla. Ilgstoši dzīvojot haotiski, bez noteikta režīma, var sākt klibot veselība, bērns var kļūt niķīgs un viegli aizkaitināms. 

Reklāma
Reklāma

 

Ilgstoši dzīvojot haotiski, bez noteikta režīma, var sākt klibot veselība, bērns var kļūt niķīgs un viegli aizkaitināms. 



Noteiktas un paredzamas darbības iemāca bērnam patstāvību. Ja ir ierasts, ka pirms ēdienreizēm jāmazgā rokas, bet pirms miega jāsavāc rotaļlietas, tad tas ir jādara vienmēr un citi nevar būt. Mārīte Akmentiņa atgādina, ka katra darbība, ko vēlamies ieviest ikdienas ieradumos, ir regulāri jāveic trīs nedēļas. Pēc tam šis ieradums kļūst par ikdienas sastāvdaļu, ko veicam bez piepūles. Šī ieradumu formēšanas likumsakarība attiecināma gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. 
 

Kā mainās režīms dažādos vecuma posmos 

Ierasts, ka daudz precīzāks ritms ir bērniem līdz gada vecumam, kad mamma stingri seko līdzi mazuļa ēšanas, gulēšanas un ārā iešanas laikiem. Tomēr arī lielākiem bērniem skaidri paredzams dienas plāns ir ļoti nepieciešams. 

Līdz trīs gadu vecumam dienas ritms krasi mainās, jo samazinās gan ēdienreižu, gan diendusas reižu skaits dienā. 

Pirmsskolniekiem raksturīga ir paaugstināta nervozitāte, uzbudinātība, un vienlaikus viņi arī ātrāk nogurst. Lai mazinātu spriedzi, šajā vecumā ir svarīgi veidot tādu dienas ritmu, kurā mainās nodarbības. Kamēr atpūšas viena organisma sistēma un smadzeņu zona, tikmēr tiek nodarbināta kāda cita. Tāpēc svarīgi mainīt dziedāšanas nodarbības ar zīmēšanu vai vingrošanu. Pirmsskolēns spēj koncentrēties un pilnvērtīgi darboties bez atpūtas aptuveni 5–6 stundas, pēc tam ir nepieciešama diendusa vai klusa atpūta. 

Pietiekami bieži bērni jau ap 5–6 gadu vecumu atsakās gulēt diendusu. Pieredzējusī bērnudārza audzinātāja Mārīte Akmentiņa tādos gadījumos aicina bērnu vienkārši „atpūtināt muguriņu”, atlaižoties gultā. Vai, ja mazais pat nevēlas atgulties, ļaut klusiņām spēlēties rotaļu stūrī, netraucējot citus un atpūšoties pats. 
 

Cik daudz ir jāguļ bērniem dažādos vecumos

Līdz 5 gadu vecumam – 10–11 stundas naktī, 1,5–2,5 stundas ilga diendusa. Piemērotākais laiks, lai dotos pie nakts miera, ir ap plkst. 21 vai 21.30, tad mošanās no rīta ir plkst. 7, lai ietu uz dārziņu, nebūs mokoša gan bērnam, gan vecākiem. Dārziņā mazais būs aktīvs un ieinteresēts darboties, nevis miegains un kaprīzs. 

Par nodarbības maiņu – par spēles beigām, pusdienām, diendusu, iešanu ārā – ieteicams informēt bērnu 10–15 minūtes iepriekš, lai viņš paspēj pabeigt iesākto, novāc mantas un noskaņojas nākamajai nodarbei. Vecākiem vai audzinātājām ir jāseko, lai solītais patiešām tiktu arī izpildīts. 
Labākais laiks pirmajām brokastīm no organisma fizioloģijas viedokļa ir ap plkst. 7–8, otrās brokastis bērni ēd dārziņā.

 

Katru darbību, ko vēlamies ieviest ikdienas ieradumos, ir regulāri jāveic trīs nedēļas. Pēc tam šis ieradums kļūst par ikdienas sastāvdaļu, ko veicam bez piepūles.

 


Mierīga vakara norise ļauj mazajam noskaņoties miegam. Bērnu attīstības speciālisti iesaka vismaz stundu pirms miega neskatīties animācijas filmas un neturēt ieslēgtu televizoru bērna istabā. Valdorfa pedagoģijā šī prasība ir vēl striktāka: televizoram pirmajos dzīves septiņos gados – NĒ!
Brīvdienas, kurās mazajam ir ļauts darīt visu – bez ierobežojumiem skatīties televīziju, negulēt pusdienas laiku, bez laika limita spēlēties, ēst, kad pašam ienāk prātā –, ļoti bieži beidzas ar niķīgu un kaprīzu bērnu pirmdienas rītā. Skolas vai dārziņa gaitu uzsākšana, ceļojumi, tālāki pārlidojumi, arī slimība ir biežākie ikdienas ritma jaucēji. 

Protams, ieteiktie laika rāmji nav vienlīdz stingri piemērojami visiem bērniem. Te vairāk der ievērot Valdorfa pedagoģijas trīs punktus – būt elastīgiem, ņemot vērā katra individuālā bērna vajadzības, noteikt robežas un būt paredzamiem dienas ritma ievērošanā. Ikviens bērns ir personība jau no dzimšanas, un vērīgi vecāki pratīs novērtēt, ko tieši vajag viņu mazulim. [1–3]



Informācijas avoti: 
1. Ярославцева, Е. Ю. Кризисы детского возраста. „Нет” капризам и истерикам. Ростов-на-Дону: Феникс, 2016, c. 155.
2. Daily rhythm at home and its lifelong relevance by helle heckmann. Pieejams šeit.
3. http://www.waldorftoday.com/2011/11/daily-rhythm-at-home-and-its-lifelong-relevance-by-helle-heckmann/