Turpmāk par samaksu varēs nodot visa veida stikla iepakojumu

Berģos izveidots pirmais stikla taras savākšanas punkts, kur turpmāk ērti un par samaksu varēs atbrīvoties no visa veida stikla iepakojuma, portālu LA.lv informēja Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”.

FOTO: Shutterstock.com

Stikla taras nodošanas punktā “Alus Tirgus” Berģos, Rožu prospektā 46, tiks pieņemta visa veida stikla tara – alus, vieglā un stiprā alkohola pudeles, kā arī burkas un burciņas. Nododamajai tarai ir jābūt tīrai. Alus pudeles tiks nogādātas atkārtotai uzpildīšanai pie ražotājiem, bet pārējo stikla taru pārstrādei nogādās “Eco Baltia vide”.

 
“Stikls ir viens no izplatītākajiem un veselībai draudzīgākajiem iepakojuma materiāliem, taču stikla taras ražošana ir dārga un prasa lielus energoresursus. Bez tam nereti stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina tā atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei. Esam gandarīti, ka kopā ar mūsu partneri uzņēmumu “Alus Tirgu” ir izdevies radīt stikla taras pieņemšanas punktu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja atbildīgi atbrīvoties no stikla pudelēm un burkām, saņemot par to atlīdzību. Šāds stikla taras pieņemšanas punkts būs labs papildinājums esošajai konteineru sistēmai, jo konteineri stiklam ne vienmēr ir ērti pieejami, ” pauž Jānis Aizbalts, vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” direktors.

Stikla taras pieņemšanas punkts ir atvērts katru dienu no plkst. 10.00–20.00. Par alus un bezalkoholisko dzērienu pudelēm, kuras uzņēmumi izmanto atkārtotai uzpildīšanai saņemsiet 6 centus, bet par lielu vai mazu burku, kā arī vīna vai alkoholisko dzērienu pudeli – 1 centu. Pieņemšanas punktā nevar nodot stikla traukus, logu un auto stiklu.

Latvijā gada laikā tiek novietots gandrīz 55 000 t stikla taras, bet tikai 36 000 t nonāk otrreizējā pārstrādē. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem, Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, līdz 2020. gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% stikla. Jau šobrīd noteiktie apjomi ir izaicinoši, un ar katru gadu tie aizvien pieaugs.

Reklāma
Reklāma

Stikla izejvielas – smiltis, soda, kaļķakmens, metāla sāļi un citas inertas sastāvdaļas – pašas par sevi videi kaitējumu nenodara, nevērīgi izmest stikla izstrādājumus nav ieteicams. Stikls dabīgos apstākļos nesadalās, un asās lauskas var savainot gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Turklāt sausā zālē vai mežā pamests stikls, tajā koncentrējoties saules stariem, var izraisīt ugunsgrēkus. Svarīgs ieguvums, atkārtoti izmantojot stikla izstrādājumus, ir arī dabas resursu ietaupījums. Stikla otrreizējas pārstrādes procesā nepieciešama zemāka kausēšanas temperatūra, vidēji par 15–20% pagarinot kausēšanas krāšņu kalpošanas laiku. Tonna stikla atkritumu jauna stikla ražošanā ietaupa tonnu kvarca smilšu, bet 1 kg stikla pārstrāde par aptuveni 300 g samazina CO2 izmešus. Turklāt ietaupās arī maksa par atkritumu uzglabāšanu.

 

Informācija no portāla LA.lv