Bērna kopšanas atvaļinājumā varētu ļaut strādāt ceturtdaļslodzi un saņemt pilnu valsts atbalstu

Lai diskutētu par šādu iespējamo risinājumu, vakar, 8. augustā, Labklājības ministrs Jānos Reirs tikās ar  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā.

Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji - samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.

“Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,” sacīja labklājības ministrs J.Reirs, “pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.”

Ministrs šādam risinājumam saredz perspektīvas, jo patlaban bērna kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt pilnu slodzi, var saņemt valsts atbalstu vien 30% apmērā. Lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus.

Ekspertiem būs jāmeklē risinājumi arī gadījumos, kad jaunie vecāki vēlas saglabāt pašnodarbināto statusu, kas pašreiz nav pieļaujams, kā arī tad, ja māmiņas vai tēti vēlas valsts pabalsta saņemšanas laikā sākt veidot savu biznesu. Arī šajos gadījumos pašreiz jāatsakās no valsts pabalsta.