Rehabilitologu asociācijas prezidente: nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme

 05. augusts 2018 7:00 Raksts  skatījumi: 475

No traumām, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, ik gadu cieš ievērojams skaits jaunu cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra statistikas dati. Lai izvairītos no traumām, būtu jālieto gan aizsarglīdzekļi, gan par ieradumu jākļūst sporta inventāra pārbaudei, norāda Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente un Nacionālā rehabilitācijas centa “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.



Foto: Shutterstock.com

Pērn sportiskajās aktivitātes cietušo 76% veido bērni vecumā no pieciem līdz 17 gadiem.


2017. gadā kopumā reģistrētas 1330 traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, turklāt divas trešdaļas jeb 71% no cietušajiem ir vīrieši. Izteikti vairāk sportisko aktivitāšu laikā traumas gūst gados jauni cilvēki. 76% cietušo ir vecumā no pieciem līdz 17 gadiem. Savukārt vecumā no 18 līdz 29 gadiem tie ir vien 10%.

 

Drošība - pirmajā vietā
Sportisko aktivitāšu laikā drošībai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst aizmirst par atbilstoša aizsargekipējuma lietošanu, kas samazina traumu iespējamību. Lielākoties cilvēki pret savu veselību izturas vieglprātīgi un, piemēram, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām, nevelk ķiveri.
“2017. gadā vislielākais traumu skaits aktīvās atpūtas laikā reģistrēts bērniem un jauniešiem. Tas nozīmē, ka, iespējams, daļa atbildības par šo traumu esamību jāuzņemas mums, pieaugušajiem. Ķivere, ceļu un plaukstu aizsargi, braucot ar skrituļslidām vai dēli, ir obligātais minimums. Braukt ar velosipēdu bez ķiveres ir augstākā mērā nesaprātīgi, jo smadzenes ir jāsargā. Absolūta nepieciešamība ir arī peldvestes un glābšanas riņķi, atpūšoties uz ūdens!” uzskata Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente Anda Nulle. 

 

Ķivere, ceļu un plaukstu aizsargi, braucot ar skrituļslidām vai dēli, ir obligātais minimums. Braukt ar velosipēdu bez ķiveres ir augstākā mērā nesaprātīgi, jo smadzenes ir jāsargā.


Apskatot sportisko aktivitāšu veidus, kuru laikā visbiežāk tiek gūtas traumas, vairāk nekā trešā daļa (36%) traumu gūtas, spēlējot komandas sporta spēles ar bumbu (piemēram, basketbolu, futbolu, volejbolu). Otrs sportisko aktivitāšu veids, kuru laikā bieži tiek gūtas traumas, ir nemotorizēti sporta veidi uz riteņiem – riteņbraukšana, skrituļslidošana, skeitbords un braukšana ar skrejriteni. Tāpat salīdzinoši daudz traumu tiek gūtas ziemas sporta aktivitāšu laikā.

“Praksē diemžēl bijuši vairāki gadījumi, kad neuzmanība sporta treniņu laikā ir iesēdinājusi talantīgus jauniešus uz mūžu riteņkrēslā. Jāatceras par tādiem šķietamiem sīkumiem kā piemērots apģērbs un apavi, kas var pasargāt no traumām, aizķeroties vai paslīdot. Nereti nākas novērot skrējējus un riteņbraucējus ar mūzikas klausīšanās austiņām, taču tieši šis ieradums ir ārkārtīgi riskants, jo, nedzirdot brīdinājumus, ir iespējamas smagas sekas. Tāpat nebrauciet ar riteni garām stāvošam auto tuvāk par 3 metriem, jo durvis var tikt pēkšņi atvērtas!” stāsta  Anda Nulle, norādot, ka šie ir nosacījumi, kuru izpildei jābūt automātiskai un  ieaudzinātai ar vecāku un pieaugušo cilvēku piemēru. 

 

Praksē diemžēl bijuši vairāki gadījumi, kad neuzmanība sporta treniņu laikā ir iesēdinājusi talantīgus jauniešus uz mūžu riteņkrēslā.

 

Aktīvās atpūtas laikā visbiežāk tiek gūti tādi ievainojumi kā lūzums (46% gadījumu), sasitums, zilums (26% gadījumu), pamežģījums, sastiepums (7% gadījumu) un smadzeņu satricinājums (6% gadījumu). Visbiežāk skartas ir augšējās ekstremitātes (apakšdelms, plaukstas pirksti), apakšējās ekstremitātes (apakšstilbs, potīte) un galva.


Nepārdomāts risks = muļķība
Smagu un komplicētu rehabilitācijas etapu NRC “Vaivari” šogad iziet ne tikai cilvēki, kuri pārgalvīgi lēkuši uz galvas ūdenī, dzīvi turpinot ar nekustīgām vai mazkustīgām rokām un kājām, ar iekšējo orgānu nefunkcionēšanu un sarežģītām veselības problēmām, bet arī pacienti pēc “vieglākām traumām” − komplicētiem lūzumiem, sasitumiem un nervu bojājumiem, kad prognoze ļauj atgriezties kustībā pēc ilga, sarežģīta, bieži vien sāpīga un mokoša rehabilitācijas procesa.
“Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme. Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī, atturēt no līdzdalības sporta un fizisko aktivitāšu pasākumos personas, kas lietojušas apreibinošas vielas vai citādi jūtas slikti. Rehabilitācijas speciālistu vārdā aicinu būt apdomīgiem, gan sportojot, gan aktīvi atpūšoties. Vislabākā traumu ārstēšana ir to profilakse un novēršana. Vispirms padomāt un tikai tad darīt!” atgādina Anda Nulle.

 

Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme. Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī.

 

 

Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā sabiedrības informēšanas kampaņā “Pārgalvis=Bezgalvis”. Kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību smagajām sekām, kas cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez aizsargekipējuma.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas