LAMPA diskusija: Vai pedagogs, kurš nav autoritāte, var ko iemācīt?

 11. jūlijs 2018 10:00 mammamuntetiem.lv Video  skatījumi: 1228

Latvijā tuvāko divu gadu laikā tiks ieviesta pilnveidota mācību programma Skola 2030, lai rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas. Izglītības programma mainīsies, bet vai tai līdzi spēs mainīties arī visi pedagogi? 

 



Publicitātes foto


Vai vecāki izprot, kādēļ Latvijas izglītībā ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas un kāda nozīme pārmaiņu ieviešanā ir tam, vai skolotāji un vecāki viens otram savstarpēji uzticas?

Fiksēsim esošo situāciju - kas tieši vecajā izglītības sistēmā pamatoti (!) nav uzskatāms par mūsdienīgu. Kāpēc un kādā virzienā tas ir jāmaina? Kā lielās izmaiņas var veikt, nenomainot pedagogus? Un kāpēc jaunais, piedāvātais izglītības modelis arvien tik ļoti tiek kritizēts? Varbūt tam ir saistība ar nespēju uzticēties pedagogam? Un... kur šajā visā ir pats galvenais - bērns?

 

Piedalās:

  • Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģe
  • Inga Akmentiņa - Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja
  • Igors Šuvajevs, Dr. phil, LU profesors
  • Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors
  • Uģis Joksts, LTV žurnālists un raidījumu vadītājs

 

Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģe: “Pārmaiņas ir nepieciešamas! Skolā ir jāmāca elastīgāk un radošāk domāt, kur paralēli akadēmiskajām zināšanām būs vieta arī sociālajai un emocionālajai audzināšanai, apzinātai sociālo un emocionālo prasmju attīstībai. Lai varētu labi mācīties, attiecību veidošana ir primāra. Lai mācītos, ir vajadzīga attieksme. Skolotājs, kurš nepatīk - visticamāk, ir tāds, kurš nemācēja veidot attiecības ar klasi, nevis slikti pārzināja savu priekšmetu.”
Sociāli emocionālā audzināšana nozīmē saprast sevi, pārvaldīt sevi, spēt sevi nomierināt. Saprast citus cilvēkus. Saprast citus cilvēkus un pieņemt atbildīgus lēmumus. Tas ir nepārtraukts process no 1.līdz pēdējai klasei.
 

Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors:  “Mainās personības, jaunieši, darba tirgus, prasības, dzīves ātrums, tas nozīmē, ka arī izglītībai jāmainās līdzi. Līdz šim ir bijusi vairāk labi pārbaudīta rutīna, kas ir ideāls pamats "jaunam segumam.”
 

Igors Šuvajevs, Dr. phil, LU profesors, filozofs: “Varbūt tiešām vajadzētu skolotājiem likt mieru? Atzīt, ka  skolotājiem nebūtu jādara bezjēgas darbu, piemēram, atskaites utt.  Svarīgāk ir nevis runāt uz cilvēkiem, bet sarunāties. Kā arī diez vai skolai jābūt uzvedības korekcijas iestādei. Vēl viens svarīgs punkts - svarīgi panākt, lai arī skolās nebūtu ekonomiskais nevienlīdzīgums”. 


Inga Akmentiņa - Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja: “Sociāli emocionālā audzināšana ir vissvarīgākā, ir būtiski,  lai emocionālā labsajūta skolā uzlabotos. Atzīmes un sasniegumi paliek otrā plānā. Svarīgāk ir, lai ir vairāki priekšmeti, par kuriem bērns priecājas un ir pastiprināta interese un tas netiek "nokauts".
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas