Lēciens uz galvas ūdenī – izvēle, ko nereti nožēlo visu atlikušo dzīvi

 28. jūnijs 2018 16:00 Ieva Jātniece, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 1138

“Ja vien varētu pagriezt laiku atpakaļ, es nelēktu,” tā tūkstošiem reižu savā prātā notikušo pārcilā tie, kas lēkuši uz galvas ūdenstilpnēs un palikuši paralizēti uz mūžu.  



Foto: Shutterstock.com

Lielākā daļa to cilvēku, kas guvuši traumas lecot uz galvas ūdenī, paliek uz mūžu paralizēti un atkarīgi no līdzcilvēkiem: viņiem nepieciešama apkārtējo palīdzība, lai apģērbtos, paēstu, nomazgātos.


Neskatoties uz to, ka ik gadu ārsti brīdina par smagajām sekām, ko var atstāt lēkšana uz galvas ūdenstilpnēs, ik gadu dzirdam par jauniem gadījumiem, kuru rezultātā cilvēki sevi savainojuši uz visu atlikušo mūžu.
Lai pievērstu uzmanību smagajām sekām, kas cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez aizsargekipējuma, Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis informatīvu kampaņu “Pārgalvis=Bezgalvis”. 
Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem smagu mugurkaula traumu cēloņiem, kas pilnībā izmaina cilvēka turpmāko dzīvi. 

90% gadījumu smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī, gūst vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecums ir 30 gadi. Pēdējā laikā katru gadu šādi cieš 20 – 30 cilvēku. 

“Statistikas dati liecina, ka 90% gadījumu smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī, gūst vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecums ir 30 gadi. Pēdējā laikā katru gadu šādi cieš 20 – 30 cilvēku. Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi vai smadzeņu satricinājums, bet smagākos gadījumos lēcienā cietušais iet bojā vai gūst nopietnu mugurkaula lūzumu, kas atstāj ilgstošas sekas, tai skaitā invaliditāti, ” skaidro Slimības profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume. Galvenā motivācija, kāpēc jauni cilvēki lec uz galvas ūdenī, ir kompānijas iedrošinājums, alkohola ietekme, vēlme pašapliecināties, pārliecība par peldēšanas prasmēm un to, ka peldvieta ir pazīstama. 


Trauma, kas izmaina dzīvi uz mūžu
Jāapzinās, ka mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa, turklāt tam ir sarežģīta uzbūve, tādēļ mugurkaula traumas ir īpaši smagas un komplicētas, kas visbiežāk pilnībā izmaina cietušā turpmāko dzīvi, padarot viņu atkarīgu no apkārtējiem. Lielākā daļa to cilvēku, kas guvuši traumas lecot uz galvas ūdenī, paliek uz mūžu paralizēti un atkarīgi no līdzcilvēkiem: viņiem nepieciešama  apkārtējo palīdzība, lai apģērbtos, paēstu, nomazgātos. Kā stāsta mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis, tas pat vēl ir optimistiskais scenārijs, jo liela daļa iet bojā uzreiz pēc lēciena vai pirmā gada laikā no dažādu infekciju slimību un izgulējumu radītajām komplikācijām. Taču arī izdzīvojušajiem dzīve ir neapskaužama. “Mana pieredze liecina, ka uzreiz pēc negadījuma slimnīcas palātā pie cietušā saskrien divdesmit un pat trīsdesmit cilvēki, kas sola palīdzēt un situāciju risināt, jo visi gaida drīzu atveseļošanos. Kad redz, ka cilvēks tā arī kustības atjaunot nespēs, pēc diviem slimnīcā pavadītiem mēnešiem viņu apciemo labi, ja viens, divi cilvēki. Esmu redzējis arī to, ka jaunieti pārstāj apmeklēt pat viņa vecāki, jo emocionāli ar šo situāciju nespēj tikt galā... Pacientiem, kas traumas rezultātā paliek paralizēti, ar laiku neatgriezeniski izmainās psihe. Jo laiks iet, bet kustības neatjaunojas, iepriekš aktīvie, sabiedriskie cilvēki paliek vieni un bez spējas par sevi parūpēties. Šie jaunie vīrieši tūkstošiem reižu atkal un atkal savā prātā izspēlē to vienu vienīgo reizi, kad viņi lēca... Un domā, kaut to nebūtu darījuši,” stāsta ķirurgs. 

Pacientiem, kas paliek paralizēti, ar laiku neatgriezeniski izmainās psihe. Jo laiks iet, bet kustības neatjaunojas, iepriekš aktīvie, sabiedriskie cilvēki paliek vieni un bez spējas par sevi parūpēties.

Kā runāt ar saviem bērniem?
Par drošību svarīgi runāt jau no mazām dienām, uzsver Artis Gulbis. Bērniem atkal un atkal svarīgi atkārtot, ka lēkt uz galvas ūdenī ir ārkārtīgi bīstami. Lielākoties traumas cilvēki gūst ūdenstilpnēs, kuru dziļums vidēji ir pusotrs metrs. Taču, lai lēciens netraumētu, ūdens dziļumam jābūt vismaz četriem metriem jeb divreiz dziļākam par cilvēka auguma garumu. Taču neviens nevar zināt vai dabīgajās ūdenstilpnēs nav sanesti, piemēram, baļķi un, cilvēks lecot, ar galvu neatsitīsies pret tiem. 

Ja cilvēks uz galvas lecot ūdenī, ar visu svaru atsitas pret ūdens tilpnes pamatu, no šī milzīgā sprādzienveida lūzuma vai mežģījuma, muguras smadzenes tiek iznīcinātas sekundes laikā. Diemžēl tas ir neatgriezeniski.

Ja ģimenē aug pusaudzis, kuram var gribēties pašapliecināties vienaudžu vidū, viņam labi lēciena bīstamību skaidrot jau no medicīniskā viedokļa. “Lai apzinātos to, cik muguras smadzenes ir trauslas, es nosaukšu dažus faktus: tās sver tikai 35 gramus; ja es muguras smadzenēm, uzliekot vissmalkāko zondi, to maigi pabīdītu pa diviem centimetriem, es tās iznīcinātu. Ja cilvēks uz galvas lecot ūdenī, ar visu svaru atsitas pret ūdens tilpnes pamatu, no šī milzīgā sprādzienveida lūzuma vai mežģījuma, muguras smadzenes tiek iznīcinātas sekundes laikā. Diemžēl tas ir neatgriezeniski. Joprojām nevienai no pasaules bagātākajās klīnikām, kurās pētījumiem tiek tērēti miljardi, nav izdevies atjaunot muguras smadzenes. Trieciena rezultātā muguras smadzeņu struktūra momentā pazūd, pārvēršoties vienkārši par šķidrumu. Tieši tāpēc savā tuvumā esošiem cilvēkiem es nekad neļauju ūdens tilpnēs lēkt uz galvas. Un nedomājiet, ka lēcēji lielākoties ir asociāli cilvēki, gluži otrādi – pārsvarā tie ir jauni, spēcīgi, labi situēti, pašpārliecināti vīrieši, kuru dzīve vienā momentā pilnībā izmainās.  Bojātas muguras smadzenes – tas ir neatgriezeniski,” uzsver Artis Gulbis.

Joprojām nevienai no pasaules bagātākajās klīnikām nav izdevies atjaunot muguras smadzenes. Trieciena rezultātā muguras smadzeņu struktūra momentā pazūd, pārvēršoties vienkārši par šķidrumu.

 

Drošības pasākumi, kas būtu jāievēro katram
      
Peldoties:      

  • Neej peldēties, ja esi lietojis alkoholu vai stipri sakarsis saulē.
  • Nekad nelec uz galvas ūdenī, īpaši nepazīstamās ūdenstilpnēs. 
  • Nelec uz galvas ūdenī arī tad, ja tā esi darījis iepriekš. Neļauj lēkt arī citiem.
  • Ūdenī vislabāk iebrist. Tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu.
  • Peldēšanai izvēlies drošu, speciāli izveidotu un labiekārtotu peldvietu.
  • Ja šādas vietas nav, pirms peldēšanās pārbaudi ūdenstilpnes gultni, vai tā nav bedraina, dūņaina, akmeņaina. Atceries, ka ūdenstilpne, tās gultne un dziļums var būt mainīgs.
  • Lecot uz galvas baseinā, pārliecinies, ka tā dziļums ir vismaz 4 metri.

      
  Aktīvās atpūtas laikā un sportojot:      

  • Braucot ar velosipēdu, motociklu, veikbordu, skrituļslidām, skeitborda dēļiem – lieto ķiveri, kā arī citu paredzēto aizsargekipējumu – ceļu sargus, elkoņsargus, aizsargcimdus.

      



0 Pievienot komentāru

Kategorijas