Notriekto gājēju statistika ir drūma: kā izvairīties no nelaimes, dodoties uz masu pasākumiem?

 27. jūnijs 2018 13:45 Raksts  skatījumi: 640

Līdz ilgi gaidītajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem vēl atlikusi nedaudz vairāk nekā nedēļa. Svētki pulcēs lielu dziedātāju, dejotāju un skatītāju skaitu, līdz ar to aktuāla ir drošas pārvietošanās tēma. Ar gājējiem saistītu negadījumu statistika ik gadu ir visnotaļ drūma, tamdēļ, gatavojoties apmeklēt svētku pasākumus, ir vērts iepazīties ar ekspertu padomiem par to, kā pārvietoties pilsētā.



Foto: Shutterstock.com

Ar gājējiem saistītu negadījumu statistika ik gadu ir visnotaļ drūma.



Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos ar gājējiem kopumā cieta 932 cilvēki, no kuriem 51 no gūtajiem savainojumiem gāja bojā. Rīgā reģistrēti vairāk nekā puse (56%) pērnā gada negadījumu un 15 (29%) no 51 letālā gadījuma. Teju puse (42,4%) no visiem negadījumiem notikusi krēslā vai tumsā. Būtiski, ka tieši šajā diennakts laikā notikuši 78,4% nāvējošo negadījumu. Līdzīgas tendences novērojamas arī iepriekšējos gados.


Atstarotāji un vestes tik tiešām glābj dzīvības
Drūmie skaitļi, bīstamās situācijas un kļūdas, ko daļa gājēju diemžēl pieļauj regulāri, gan nenozīmē, ka pa Latvijas ceļiem un tostarp arī galvaspilsētas ielām nav iespējama droša pārvietošanās. CSDD regulāri organizē informatīvās kampaņas, kuru mērķis ir izglītot un pārliecināt kājāmgājējus par to, ka izstrādātie noteikumi tik tiešām glābj dzīvības. Ņemot vērā to, ka vairums letālo negadījumu notiek diennakts tumšajā laikā, īpaši aktuāli ir noteikumi par atstarojošajiem elementiem, kurus jānēsā vai jāpiestiprina pie apģērba.

 

Diennakts tumšajā laikā gājējiem jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.


Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. Tam ir pamatoti iemesli. Kā informē CSDD, autovadītājs gājēju vai velosipēdistu, kas tumšā ceļa posmā, pa ceļa malu pārvietojas bez atstarotāja, pamana tikai 25-40 metru attāluma. Ja auto brauc ar ātrumu 90km/h, šo ceļa posmu iespējams nobraukt 1 līdz 2 sekundēs un tas nav pietiekams laiks, lai spētu noreaģēt. Salīdzinājumam, auto šoferis, kurš brauc ar ieslēgtām tuvajām gaismām, gājēju ar atstarotāju var pamanīt no 140m attāluma, savukārt šoferis, kurš brauc ar tālajām gaismām, spēj pamanīt gājēju ar atstarotāju no 400m attāluma.

Pat ja arī bez atstarotāja vai vestas izdodas sasniegt galamērķi sveikam un veselam, jāatceras, ka par šo noteikumu pārkāpšanu pienākas naudassods no 7 līdz 30 eiro.


Tipiskākie negadījumu scenāriji
Ceļu policijā skaidro, ka no negadījumos, kuros iesaistīti gājēji, bieži vien būtiska loma ir paša gājēja uzmanības trūkums. Tā piemēram gājējam, šķērsojot gājēju pāreju, vienmēr ir vairākkārtīgi jāpārliecinās, ka to darīt tik tiešām ir droši. “Diemžēl gājēju pāreja nav drošības saliņa, uz kuras ikviens gājējs ir pasargāts. Šķērsojot regulējamu vai neregulējamu gājēju pāreju, gājējam ir jāpārliecinās ne vien par to, ka deg zaļā gaisma, bet arī par to, ka no sāna braucošais transportlīdzeklis spēs apstāties,” skaidro Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte.

“Ir situācijas, kad gājēji šo neņem vērā un šķērso brauktuvi tuvu braucošajam transportlīdzeklim, kā rezultāta notiek sadursme, jo autovadītājs nav spējis laicīgi nobremzēt. Protams, gadās arī situācijas, kad kāds transportlīdzekļa vadītājs nepamana vai rupji pārkāpj luksofora aizliedzoša signāla prasību apstāties, un, lai gan gājējam tobrīd ir zaļais luksofora signāls, un viņš drīkst šķērsot brauktuvi, notiek sadursme.

 

Šķērsojot regulējamu vai neregulējamu gājēju pāreju, gājējam ir jāpārliecinās ne vien par to, ka deg zaļā gaisma, bet arī par to, ka no sāna braucošais transportlīdzeklis spēs apstāties.


Līdzīga bīstamība esot arī attiecināma uz neregulējamām gājēju pārējām, kas šķērso četras braukšanas joslas. Ja pirmajā joslā mašīna apstājas, un, lai gan noteikumos ir paredzēts, ka arī pa otru joslu braucošajam transportlīdzeklim ir jāapstājas, gadās, ka gājējs, kurš tobrīd iziet no pirmās mašīnas aizsega netiek pamanīts un notiek sadursme, piebilst VP pārstāve.

Līdzīgu iemeslu dēļ par iespējām droši šķērsot ielu atkārtoti jāpārliecinās, arī izkāpjot no sabiedriskā transporta. Gaidīt sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet ja to nav – uz ietves vai nomales.

Pilsētvidē, diennakts tumšajā laikā policija iesaka izvēlēties maršrutus, kuros ir pēc iespējas vairāk apgaismotu ielu un ceļa posmu.


Droša pārvietošanās jāmāca arī bērniem
Tuvojoties Dziesmu un Deju svētkiem, kas, kā ierasts, izvēršas par vienu no lielākajiem gada masu pasākumiem, būtiski ir laicīgi padomāt arī par bērnu drošību pilsētas ielās.

Lai novērstu bīstamās situācijas, jāgādā, lai bērns uz ielas patstāvīgi prastu:

  • uzmanīgi aplūkot brauktuvi;
  • ja iespējams, savlaicīgi pamanīt tuvojošos transportlīdzekli;
  • pareizi novērtēt attālumu un tuvojošos auto braukšanas ātrumu;
  • neiziet uz brauktuves, ja tās pārskatāmību traucē šķēršļi (bērns parasti nav spējīgs momentā reaģēt un izvairīties no bīstamām situācijām);
  • paredzēt iespējamās briesmas, ja nepieciešams iziet uz brauktuves no kāda šķēršļa aizsega, piemēram, pie gājēju pārejas apstājies bojāts auto.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki šogad notiks no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Dziesmu un deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā, taču koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskajās norišu vietās – Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā.

Abas norises vietas šobrīd piedzīvo rekonstrukciju, lai jaunā veidolā uzņemtu Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošo svētku dalībniekus un skatītājus.

 

Avots: Jauns.lv



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk