Pusaudzis vēlas strādāt. Kā pasargāt viņu no apkrāpšanas?

 10. jūnijs 2018 7:00 Ieva Jātniece, mammamuntetiem.lv Padoms  skatījumi: 676

Liela daļa pusaudžu un jauniešu vasaras brīvlaikā mēnesi vai divus vēlas strādāt, lai nopelnītu paši savu naudu. Taču ik gadu dzirdams arī par gadījumiem, kad pusaudži un jaunieši tiek apkrāpti. Kas jāzina katram, lai izvairītos no tik nevēlamas pieredzes?



Foto: Shutterstock.com

Tipiskākā kļūda, ko pieļauj jaunieši - viņi piekrīt, ka darba devējs algu izmaksās aploksnē.


Labi ir izmantot valsts piedāvātās darba iespējas pusaudžiem un jauniešiem, ko katru gadu nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra. Taču visiem darba vietas nepietiek un tad jaunieši darbu meklē paši.
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte uzsver: katru gadu atkārtojas vienas un tās pašas kļūdas. Tipiskākā – jaunieši piekrīt tam, ka darba devējs algu izmaksā aploksnē. Ir bijuši gadījumi, kad jaunietis nostrādā visu vasaru un viņam nesamaksā neko. Un ej nu pierādi, ka esi strādājis, ja oficiāls darba līgums nav ticis noslēgts. Tātad pats svarīgākais ir pastāvēt uz to, ka tiek noslēgts darba līgums, pie kam, vienam tā eksemplāram jāpaliek pie darba devēja, bet otram – pie darbinieka. Tāpat pirms tiek parakstīts līgums, ir rūpīgi jāizlasa, vai tajā rakstīts tas, par ko iepriekš notikusi mutiska vienošanās – darba laiks, darba alga.

 


Ir bijuši gadījumi, kad jaunietis nostrādā visu vasaru un viņam nesamaksā neko. 

 

Ja darba līgums netiek noslēgts, tas līdzi nes vēl kādu risku – jaunieši nereti netiek instruēti par darba drošības jautājumiem. Pērn 13% no visiem nelaimes gadījumiem, kas notika darbā, bija saistīti tieši ar jauniešu nodarbinātību. Bet pēdējo piecu gadu laikā ir gājuši bojā 7 nodarbinātie vecumā līdz 24 gadiem, no kuriem trim nebija veikta drošības instruktāža.
“Pirms sākt darba attiecības, es ieteiktu pēc iespējas vairāk iegūt informāciju par topošu darba vietu un uzticēties savai intuīcijai – ja kaut kas šķiet aizdomīgi, tomēr izvērtēt, vai vērts šajā uzņēmumā strādāt. Nevajadzētu akli ticēt solījumiem un, ja darbs tiek piedāvāts, pastāvēt uz to, ka jānoslēdz darba līgums. Tāpat, uzsākot darba attiecības, nekad nevajadzētu parakstīt oficiālu papīru par saņemto drošības instrukciju, ja reāli tā nav notikusi vai, ja topošajam darbiniekam kaut kas palicis neskaidrs,” iesaka Megija Ekkerte.

 

Pērn 13% no visiem nelaimes gadījumiem, kas notika darbā, bija saistīti tieši ar jauniešu nodarbinātību. 

 

Brīdinājuma signāli, kam jāpievērš uzmanība, izvērtējot darba sludinājumus:

 
 
  • Darbs tiek piedāvāts kā vasaras darbs bāros, viesnīcās, ārzemēs “piestrādāt”;
  • Darba pieredze nav obligāta;
  • Alga ir kosmiska un neadekvāta piedāvājumam;
  • Valodas zināšanas nav obligātas;
  • Ja darbs ir, piemēram, ārzemēs, sludinājumā parādās solījums nodrošināt dzīvošanu;
  • Darbs izskatās viegls un pieejams; 
  • Tiek piedāvāta liela alga;
  • Ceļš un dzīvošana tiks apmaksāta;
  • Sludinājumā akcents ir uz vecumu/ārējo izskatu;
  • Darbs bez kvalifikācijas;
 
Kur primāri meklēt darba iespējas?
1. Visdrošāk izmantot Nodarbinātības Valsts Aģentūras atbalstu.  Skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot),  NVA tīmekļvietnē var reģistrēties dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā.
2. Var izmantot Nodarbinātības Valsts Aģentūras CV un vakanču portāla iespējas. NVA CV un vakanču portāls pieejams NVA tīmekļvietnē, portāla lietošana ir bez maksas. NVA CV un vakanču portālā ir iespēja bez reģistrācijas meklēt vakances pēc dažādiem parametriem, piemēram, pēc vēlamās darbības jomas, profesijas, reģiona vai algas apmēra. Reģistrējoties vakanču portālā, jaunietis iegūst iespēju publicēt savu CV un pieteikties darba devēja vakancēm.
3. Labi noskaidrot par piedāvātajām vakancēm savā pašvaldībā. Būtisku atbalstu darbavietas meklēšanā var sniegt arī vietējā novada pašvaldība. Daudzas pašvaldības patstāvīgi organizē skolēnu vasaras nodarbināšanu. Pašvaldības ir informētas arī par vakancēm vietējos uzņēmumos, tāpēc var ieteikt jau konkrētu uzņēmumu, pie kura interesēties par darba iespējām.
4. Jaunietis pats par vakancēm var interesēties pie potenciālā darba devēja. Uzņēmēji novērtē, ja jaunieši izrāda mērķtiecību un iniciatīvu, jo tas liecina par patiesu vēlmi strādāt.
 
 
Kādi darba drošības apsvērumi jāņem vērā pirms stāšanās darbā?
  • Darba devēja pienākums ir veikt instruktāžu par veicamā darba specifiku un darba vidē sastopamajiem riska faktoriem (piemēram, par pareizu smagumu pārvietošanas tehniku, par darba vietas iekārtošanu darbā ar datoru, par atsevišķu ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu, par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem).
  • Darbiniekam ir jāsaņem instruktāža par drošiem un veselībai nekaitīgiem darba paņēmieniem. Darba devējam jāizskaidro instrukcijas, kurās noteikti darba aizsardzības pasākumi un prasības, kas jāievēro, veicot konkrētu darbu vai pildot amata pienākumus.
  • Darba drošības mācībām, kuras izvēlas darba devējs, ir jābūt saprotamām visiem darbiniekiem, tai skaitā arī jauniešiem.
  • Darba devējam ir jāinformē darbinieki par darba vides risku, par darba aizsardzības pasākumiem uzņēmumā kopumā un tiem darba aizsardzības pasākumiem, kas tieši attiecas uz katru darba vietu un darba veidu.
  • Darbiniekam un uzticības personai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī piešķirtie aizsarglīdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā.
 
 

 

Vairāk par to, kā sevi pasargāt, var uzzināt šeit.
Ieteikumus jauniešiem, kuri meklē darbu, vari izlasīt šeit.
Kas jāņem vērā vecākiem, ja pusaudzis vēlas strādāt, var lasīt šeit.
 


0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk